Vairāk nekā puse jeb 56% no Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrību administratīvā personāla strādā vienā no septiņām darbavietām, revīzijā secina Valsts kontrole (VK).
VK norāda, ka ieņēmumu dienesta dati par nodarbinātību liecina, ka 56% no administratīvā personāla papildus ir no vienas līdz septiņām darbavietām. VK pieļauj, kapitālsabiedrībās ir jāpārvērtē administratīvā kapacitāte un noslogotība.
Revidenti atgādina, ka 2018.gada revīzijā sniegtais ieteikums par divu kapitālsabiedrību administratīvo funkciju optimizēšanu joprojām ir aktuāls un administratīvās darbības optimizēšana būtu vērtējama plašāk arī citās kapitālsabiedrībās.
VK ieskatā nepārdomāta ir kapitālsabiedrībām noteiktā brīvbiļešu politika: reprezentācijas nolūkos tās drīkst izsniegt vairāk biļetes nekā labdarībai. Rezultātā lielākā daļa kapitālsabiedrību 2022.gadā vairāk resursus veltīja pakalpojumu popularizēšanai nekā labdarības mērķiem. Tāpat VK vērš uzmanību arī uz to, ka teātra, operas, baleta un cirka māksla koncentrējas Rīgā - KM Rīgas teātriem, Rīgas cirkam un Latvijas Nacionālajai operai un baletam izvirza zemu rādītāju.
VK akcentē, ka izrāžu skaits ārpus pastāvīgajām telpām, kaut gan viens no kultūrpolitikas uzdevumiem ir nodrošināt kultūras pieejamību reģionos. Piemēram, 2022.gadā Rīgas teātri ārpus pastāvīgajām telpām nodrošināja 4% no kopējā nospēlēto izrāžu skaita.
VK skaidro, ka KM katru gadu ar tās kapitālsabiedrībām slēdz līgumus, piešķirot valsts budžeta finansējumu, lai veiktu noteiktus uzdevumus un sasniegtu konkrētus rezultātus. Valsts kontroles ieskatā KM kapitālsabiedrībām izvirza pretrunīgas prasības - sasniegt konkrētu ieņēmumu apjomu no biļešu pārdošanas un nodrošināt pieejamību sabiedrībai.
VK klāsta, ka pašu ieņēmumu apjoma pieaugums nozīmē augstākas biļešu cenas, savukārt pieejamība - tāda biļešu cena, ko spēj samaksāt sabiedrības mērķgrupas ar dažādiem ienākumiem. Vienlaikus KM kapitālsabiedrībām ir dažāda pieeja biļešu pārdošanai par pazeminātām cenām. Piemēram, ir kapitālsabiedrība, kas gandrīz nemaz nepiešķir atlaides dažādām sabiedrības mērķgrupām. Tas neveicina sniegto pakalpojumu pieejamību, secina VK.
Revīzijā KM norāda, ka Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai KM rīcībā ir instruments - 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100% kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā. VK uzsver, ka KM kapitālsabiedrībām piešķirtās valsts budžeta dotācijas apmērs ik gadu pieaug, un 2023.gadā tas bija 40 miljoni eiro, kas veido 63% no to kopējiem ieņēmumiem. Aktualizējot jautājumu par KM kapitālsabiedrību pārvaldību, VK veica pēcpārbaudi - kā KM veicies ar 2018.gadā noslēgtajā revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanu.
VK rezumē, ka KM darbībā kapitālsabiedrību pārvaldībā nav panāktas būtiskas izmaiņas un uzlabojumi. VK ieskatā KM ir jāuzlabo uzraudzība pār kapitālsabiedrībām valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi un resursu izlietojumu, sasaistot to ar kultūrpolitikas uzdevumiem un valdības prioritātēm, kā arī datu iegūšana un apkopošana par tirgus situāciju teātra un mūzikas mākslas jomā.
Lai pamatotu, ka no īstenotās kultūrpolitikas un attiecīgi piešķirtā valsts finansējuma sabiedrība iegūst labāko iespējamo produktu, KM jābūt visaptverošai, caurskatāmai un salīdzināmai informācijai un datiem ne tikai par tās 14 kapitālsabiedrībām, bet arī par citām - nevaldības sektora organizācijām profesionālās mūzikas un mākslas jomā. To, ka šīs jomas pakalpojumi valsts kapitālsabiedrībām izdodas vislabāk, nevar pieņemt kā pašsaprotamu faktu, norāda VK.
VK padomes locekle Inga Vilka atzīmē, ka KM darbība ir vajadzīga ne tikai, lai attaisnotu valsts kapitālsabiedrību pastāvēšanu, bet arī lai noteiktu, vērtētu un informētu sabiedrību par kapitālsabiedrību darbības rezultātiem, īpaši tāpēc, ka pēdējos divos gados vidēji 70% no KM kapitālsabiedrību kopējiem ieņēmumiem veido publiskais finansējums. Vienlaikus Latvijā iedzīvotāju, tai skaitā kultūras patērētāju skaitam ir tendence samazināties, un valsts pārvalde jau ir aicināta vērtēt iespēju apvienot kapitālsabiedrības, kurām ir līdzīgi mērķi un uzdevumi.
Pēc 2018.gada revīzijas VK ieteica KM uzlabot procesu datu iegūšanai un apkopošanai, lai kultūrpolitikas plānošana un īstenošana balstītos pilnīgos datos par faktisko situāciju tirgū. Arī 2020.gadā KM situācijas izpētei pasūtītajā pētījumā identificētas līdzīgas problēmas. Vilka akcentē, ka, iepazīstoties ar pēdējo KM izvērtējumu par valsts līdzdalības saglabāšanu tās kapitālsabiedrībās, secināms, ka problēmas ar datiem ir aktuālas joprojām un ka ministrija nav pilnvērtīgi izmantojusi pētījumu, lai raksturotu tirgus situāciju.
Viņa arī piebilst, ka joprojām spēkā ir 2017.gada Ministru kabineta noteikumi par statistikas apkopošanu kultūras jomā, kuru izpildi pārrauga KM. Ja šos noteikumus pildītu, tad arī KM rīcībā būtu dati par profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomu, klāsta VK.
Ieteikumu daļā VK atgādina, ka 2018.gada revīzijā par KM kapitālsabiedrībām tika sniegti septiņi ieteikumi. No tiem trīs jau bija atzīti par ieviestiem, viens slēgts kā neieviests. Nevienu no pārējiem trīs pēc šīm pārbaudēm VV nevar atzīt par ieviestu. Šie ieteikumi tiek slēgti, un KM ir sniegti četri jauni ieteikumi, tajā skaitā aktualizēts ieteikums, kurš bija slēgts kā neieviests.
VK skaidro, ka jaunie ieteikumi ir vērsti uz datu iegūšanu un apkopošanu par profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomu Latvijā, pārskatāmas un salīdzināmas finanšu un nefinanšu informācijas pieejamību par KM kapitālsabiedrībām, KM kapitālsabiedrību pakalpojumu pieejamību dažādām sabiedrības mērķgrupām un KM kapitālsabiedrību administratīvo resursu kapacitātes vērtēšanu.
