Maija beigās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija cer sāk skatīt priekšlikumus grozījumiem par mākslīgā intelekta izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rosināja grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācijas autoram būs jādara zināms vēlētājam, ka tās tapšanā izmantots mākslīgais intelekts. Saeima grozījumus konceptuāli atbalstījusi.
Valsts prezidenta padomnieks Edgars Stafeckis komisijas darba grupas sēdē pauda, ka prezidents rosināja grozījumus, lai vēlētājs būtu informēts un spētu atpazīt no konkrēta aģitācijas materiāla īstu kandidātu no mākslīgā intelekta sistēmas radītu. Stafeckis akcentēja, ka grozījumi ne tik daudz attiecas uz aģetācijas plakātiem.
Paralēli patlaban pirms trešā lasījuma Juridskā komisija strādā pie grozījumiem Krimināllikumā par vēlēsanu kavēšanu, izmantojot viltu. Domas atšķiroties, vai zem viltus definīcijas ir uzskatāms dziļviltojums, ar kuras palīdzību var radīt viltus informāciju.
Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa skaidroja, ka jau šobrīd plaši tiek izmantoti mākslīgā instrumenta rīki un, ja tiks pieņemts regulējums, tad visa priešvēlēšanu aģitācija būs marķēta jeb ar norādi, ka materiāls sagatavots ar mākslīgo intelektu. LRA pārstāve akcentēja, ka reklāmdevēji nevar kontrolēt kādus rīkus izmantos mediji, lai sasniegtu auditoriju.
Vides reklāmas asociācijas (VRA) valdes priekšsēdētāja Ilma Kauliņa atzīmēja, ka vides reklāmas saskaņo ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), un biroja efektivitāte uzraudzība nozarē ir novērtēta.
Deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV) skeptisks par grozījumiem un ideja esot lemta neveiksmei. "Neviens sevi cienošs deputāts vai politisks spēks šādu apkainojumu savam intelekta trūkumam nevar atļauties," uzskata politiķis, uzsverot, ka daudz svarīgāk ir atzīmēt, kurš ir lietojis vai ievietojis materiālu ar mākslīgo intelektu. Tāpat svarīgi saukt pie atbildības to "neredzamo daļu", kas ietekmē vēlēšanu rezultātus.
Komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apšaubīja vēlētāju ticamību priekšvēlēšanu materiāliem ar mākslīgā intelekta atsauci.
"Providus" vadītāja Iveta Kažoka vēlas, lai likumā tiktu nošķirti gadījumi, kad mākslīgais intelekts izmantots kaitnieciski un kad saskaņojot.
"Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis uzskata, ka bīstamākās ir negatīvās kapmaņas, ko vajag iemacīt atpazīt, un novērst uzbrukumus vēlēšanu sistēmai. Rajevskis atzīmēja, ka Latvija ir maza valsts ar labi attīstītu informācijas tehnoloģiju nozare. "Ja kāds gribēs eksperimentēt ar tādām tehnoloģijām, to neveiks ASV un Vācijā, tas ir dārgi, ar mums veiks eksperimentus," teica Rajevskis.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) eksperte Anna Aļošina atzīmēja, ka ar vienu mākslīgā intelekta rīku var radīt vairāku slāņa kaitīgumu. KNAB piedāvā, ka marķējums nebūtu attiecināms uz tekstu, bet gan audio, attēlu un video.
Sēdē izskanēja pieņēmums, ka no sākuma ir jāpieņem grozījumi Krimināllikumā par dziļviltojumu, lai pēc tam identificētu, kas ir nepieciešams grozīt Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Komisija konceptuāli vienojās, ka vajag precizēt un sašaurināt redakciju.
Likumu ir paradzēts pieņemt līdz gada beigām. Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam ir 17.maijs, lai 27.maijā turpinātu ar priekšlikumu izskatīšanu.
Lai meklētu risinājumus mākslīgā intelekta regulējumam, šodien uz sanāksmi pulcēsies Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izveidotā darba grupa, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Sanāksme par mākslīgā intelekta regulējuma izveidi
Sanāksme organizēta, ņemot vērā mākslīgā intelekta aktualitāti sabiedrībā, tostarp tā iespējamo izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Grupa iecerējusi saprast vispārējās vēlmes attiecībā uz regulējumu - tā objektu un plašumu, lai pēc tam varētu izveidot pilnvērtīgu mākslīgā intelekta definīciju, pirms sanāksmes pauda Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).
Darba grupas sanāksmē aicināti piedalīties valsts institūciju, reklāmas, mediju, komunikācijas un informācijas tehnoloģiju jomas pārstāvji.
Kā ziņots, Saeima konceptuāli atbalstījusi Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegtos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācijas autoram būs jādara zināms vēlētājam, ka tās tapšanā izmantots mākslīgais intelekts.
Saistībā ar šiem grozījumiem iepriekš Valsts komisijas sēdē deputāti uzsvēra, ka priekšvēlēšanu reklāmas uzraudzībā svarīgākais ir vērsties pret apmelojošas, maldinošas informācijas izplatīšanu, tajā skaitā, ja tā tapusi ar mākslīgā intelekta palīdzību.
