Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) piektdien, 2.maijā, plkst.13 tiksies ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), lai pārrunātu pedagogu streika vienošanās izpildi, informē LIZDA.
Kā ziņots, LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ilgstoši ir atšķirīgs redzējums, vai pedagogu streika prasības ir izpildītas.
LIZDA nolēmusi 21.maijā rīkot piketu pie Ministru kabineta, prasot pieņemt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredzētu turpināt darbu pie pedagogu darba slodzes balansēšanas visām pedagogu grupām.
Kā skaidroja Vanaga, tas nozīmē, ka pedagogiem samazinātu kontaktstundu skaitu, paredzot vairāk laika citiem pienākumiem. Vēlamais slodzes sadalījums katrai pedagogu grupai atšķiras. Piemēram, vispārējās izglītības skolotājiem būtu jānosaka slodzes sadalījums "60:40".
Lai arī arodbiedrība ir gatava kompromisiem, tā "kategoriski nepiekrīt" IZM piedāvājumam pāriet uz 40 stundu nedēļu kā pilnu pedagogu darbu slodzi. Vanaga šādu nostāju skaidro ar līdzšinējo pieredzi, kad skolotājiem samazinājušies ienākumi, palielinot stundu skaitu nedēļā. Tāpēc arodbiedrība rosina palikt pie 36 stundu darba nedēļas.
Arodbiedrība uztraucas, ka, mainot metodiku, pedagogam vai nu netiks apmaksāts darbs starpbrīžos, vai netiks apmaksāts vairums pienākumu. Savukārt tas veicinās vēl lielāku pedagogu trūkumu, pārliecināta Vanaga.
Arodbiedrību arī satrauc iespējama stundas vērtības samazināšana. Vanaga atsaucas uz iepriekšējo mācību semestri, kad balansēto stundu aprēķinos izmantota mazākā algas likme. Tādēļ vairākās pašvaldībās nepietika ar piešķirto mērķdotāciju, lai nodrošinātu pedagoga atalgojuma pieaugumu un ieviestu slodžu balansēšanu.
LIZDA joprojām nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam par pedagogu darba slodzes turpmāko balansēšanu. Tāpēc arodbiedrība nolēmusi par labu pedagogu piketam un vērsties tiesā.
Savukārt vairākām pedagogu amata grupām, piemēram, atbalsta personālam, netiktu noteikta vienota slodzes proporcija. Slodzes sastāva noteikšanas kārtību atrunātu pašvaldības līmenī vai izglītības iestāde individuāli, vadoties pēc vajadzībām.
Turpretim IZM vadības ieskatā, konflikts radies, jo atšķiras redzējums par nākošajiem veicamajiem darbiem. IZM ir pārliecināta, ka iespējami vairāki risinājumi, turklāt jāņem vērā vairāku pušu, ne tikai IZM un LIZDA, redzējums.
IZM arī plāno atjaunot vadlīnijas par slodžu balansēšanu, lai skaidri atrunātu, kādi pienākumi ir jāapmaksā.
Kā aģentūrai LETA iepriekš teica Siliņas preses sekretārs Aleksis Zoldners, IZM ir apliecinājusi, ka sagatavos un valdībā apstiprināšanai iesniegs informatīvo ziņojumu par pedagogu slodžu balansēšanas metodoloģiju, kas aptvers visu izglītības līmeņu pedagogu un atbalsta personāla amatu grupas formālajā un neformālajā izglītībā, un vienlaikus turpinās arī aktīvu dialogu ar pedagogu organizācijām.
Ministru prezidente uzticas nozares ministrijas darbam, un sagaida, ka IZM nāks klajā ar kvalitatīvu piedāvājumu, par ko lemt valdībai.
LETA jau vēstīja, ka LIZDA un IZM par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā.
