Kristians Rozenvalds / Viedokļi

Jelgavā populārais interneta portāls Jelgavnieki.lv aizvadītajā nedēļā veica savu lasītāju aptauju: "Kas svarīgāka – personas brīvība vai drošība?" 81% aptaujāto uzskata, ka drošības dēļ var ierobežot personas brīvību, un tikai 19% uzskata, ka demokrātija ir svarīgāka un tās vārdā var upurēt personas drošību. Nezinu, cik objektīvas ir internetā veiktās aptaujas, taču par sabiedrībā valdošajām tendencēs šie rezultāti, manuprāt, liecina.

Izpatīkot stresā iedzītam un ar esošo situāciju pamatoti neapmierinātam pūlim, Valdis Zatlers par premjera amata kandidātu izraudzījies Valdi Dombrovski, tādējādi noteiktā auditorijā rosinot cerības uz pārmaiņām, kā arī tām līdzi nākošo revanšismu.

Savulaik līdz ar interneta un komunikācijas līdzekļu straujo attīstību tika arī prognozēts, ka cilvēki kļūs daudz atvērtāki un pratīs informāciju ne tikai izplatīt, bet arī to izmantot.

Par tautsaimniecības krīzi tiek runāts jau vairākus mēnešus no vietas, taču joprojām nav pat uzsākta aktīva risinājumu meklēšana, nemaz nerunājot par iespējamo problēmu risināšanu.

Šajā nedēļas nogalē notiek ikgadējā tūrisma izstāde Balttour 2009, signalizējot par pārmaiņām tūrisma nozarē – izstāde notiek tikai vienā BT1 paviljonā, savukārt citkārt visiem bija grūti saspiesties pat divos.

Katra tauta ir pelnījusi sev atbilstošus priekšstāvjus, kā arī tādus viņu darbus, kādus vēlas vai pieļauj.

Arī man nepatīk amerikāņu augstprātība, seklums un ārišķības, taču vienlaikus mani uzrunā Baraka Obamas vēlme mainīt Ameriku un pasauli. Es viņam ticu, iespējams, arī tāpēc, ka vismaz ar kādu šajā grūtajā brīdī ir jāsaista savas cerības.

Kā zina stāstīt neirolingvistiskās programmēšanas meistari, lai veiksmīgi uzrunātu cilvēku, jāievēro konkrēta secība, 13. janvāra vakarā Doma laukumā nekas tāds nenotika.

Aizvadītais gads tika noslēgts satraukti un saspringti – tika būtiski samazināts valsts budžets, tika mainīti nodokļi, taču bija arī cerība, ka viss sliktākais jau ir aiz muguras. Sākoties jaunam gadam, uzņēmēji un arī ierēdņi centās atrast mieru un stabilitāti savai darbībai, protams, ievērtējot jaunās iespējas un apstākļus.

Par to, ka 2009. gads visā pasaulē un arī Latvijā solās būt grūts, ir runāts jau daudz, taču pārsvarā dominē reducēšanās uz ekonomiskām grūtībām, mazāk sociālām un vēl mazāk uz starpnacionālām.

Ekonomiskās krīzes ietekmēti, Ziemassvētki atkal atgūst savu patieso nozīmi. Grūtību pārņemti cilvēki visā pasaulē maina arī savus Ziemassvētku paradumus, vairāk domājot par saskarsmi ar sevi, tuviniekiem un Dievu, nevis laicīgām dāvanām. Taču netrūka arī to, kuri, baidoties no sevis, ar pēdējiem spēkiem, ar pēdējiem finanšu līdzekļiem meklēja patvērumu lielveikalā.

Aizvadīto nedēļu laikā nevarēja nesadzirdēt mediju gaudas par apdraudējumiem preses brīvībai. Vairāki politiķi publiski sacentās eseju konkursā par vārda brīvības apdraudējumiem, naivi cerēdami, ka balvā ir iespējamā mediju labvēlība vēlēšanu gadā. Arī V. Zatlers izteica kritiku I. Godmanim par finansējuma samazināšanu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai.

Aizvadītajā nedēļā man bija gods Jelgavā vadīt diskusiju par bērnu drošību. Secinājums drūms – lai arī visi saprot, ka ekonomiskās krīzes apstākļos, kad tiek prognozēts arī noziedzības pieaugums, sabiedrībai būs grūtāk nosargāt savus bērnus un jauniešus, tas nemudina kopīgam darbam. Vaina un atbildība joprojām tiek novelta vienam uz otru.

Valstij, ievērtējot tās vajadzības un problēmas, var būt piemērots un nepiemērots vadītājs. Un arī vadītājam, ievērtējot viņa prasmes un īpašības, var būt piemērots un nepiemērots valdīšanas laiks. Vēl pirms pāris nedēļām Godmanis nebija savā vietā un laikā. Nu diemžēl valsts ir novesta tik tālu, ka Godmaņa laiks ir pienācis. Jācer, ka viņš varēs tieši šobrīd, kad ir viņa īstais laiks, sakoncentrēties un atrast sevī enerģiju. Jācer, ka viņš nav pārāk iztukšots.

Klusi, vētras, krīzes un Satversmes grozīšanas aizsegā Latvijas valdība ir apstiprinājusi valsts maksātnespēju un, ievērojot attiecīgo procedūru, vērsusies pēc palīdzības pie Starptautiskā valūtas fonda.

Savulaik pazīstamais ģimenes ārsts Guntis Ķilkuts teica vārdus, kurus šobrīd varētu pāradresēt arī Latvijas sabiedrībai, – mums pašiem ir jāizvēlas, vai gribam būt slimi vai veseli? Mums diemžēl nav iespēja noteikt – saslimt vai nesaslimt, bet katram no mums ir iespēja izvēlēties – dzīvot un justies kā slimam vai arī kā veselam.

Aizvadītās piektdienas rītā arī man bija iespēja piedalīties Latvijas valsts Lūgšanu brokastīs. Ņemot vērā, ka esmu viens no tiem, kas piedalījies visās līdz šim notikušajās brokastīs, varu spriest par šīs nozīmīgās kustības attīstību – līdz ar Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un arī vairāku citu Latvijas valsts vadītāju klātbūtni Lūgšanu brokastis Latvijā ir ieguvušas jaunu statusu, taču tamdēļ ir nācies upurēt iepriekšējo kvalitāti un tai piederošos garīgumu un emocionalitāti.

Īpašo uzdevumu ministra integrācijas lietās liktenis ir izlemts – to pievienos Bērnu un ģimenes lietu ministrijai. Ir sagandēta savulaik veiksmīgi ieplānotā valsts un sabiedrības iniciatīva. Arī naudas ietaupījums ir niecīgs. Ministrs un sekretariāts ir upurēts, lai izpatiktu pāris politiķiem un demagogiem no arodbiedrībām.

Aizvadītajā nedēļā kā pieaicinātais eksperts piedalījos starptautiskā forumā Ukrainas imidžs un brendings. Vērtējot citus, vienmēr ir iespēja analizēt arī sevi.

Pasaulē līdz šim dominējošā finanšu pārvaldības sistēma ir bankrotējusi. Izrādās, tā savā būtībā bija līdzinājusies noziedzīgai finanšu piramīdai.

Neilgajā Latvijas tautas vēsturē daudz dominējusi sašķeltība, īpaši spilgti redzama kara laikos. Latvijas Tautas fronte, kurai šajās dienās atzīmējam 20 gadus, ir bijusi Latvijai netipisks, līdz šim visu laiku vienojošākais Latvijas tautas projekts.

Krīzei Latvijas un pasaules ekonomikā vajadzētu būt kā mudinājumam pārdomāt kardinālās pārmaiņas, taču tā vietā tiek pārspriests tikai tas, kā par 10% samazināt esošos tēriņus. Tādējādi tiks saglabāta vecā un ne vienmēr efektīvā pārvalde, turklāt ar ierobežotu finansējumu.