Aisma Orupe / Autori

Amatas jeb Spāres Doles skolā, kurā rakstniece Melānija Vanaga sākusi pirmziemnieces gaitas, vienā no telpām ir iekārtots viņas muzejs. Nu jau gadu šajā skolā vairs neskan bērnu balsis, jo nu šīs apkaimes jaunā paaudze tiek vesta uz Ieriķiem, kur arī pēc nosaukuma ir rodama Amatas pamatskola. Patlaban bijusī zāle tiek atjaunota tā, kāda tā izskatījās pirms simt gadiem – ar sešrūšu lodziņiem, ar lineļļu krāsotu dēļu grīdu un vecajām lampām. Tas ļaus iejusties gaisotnē, kāda tā bija rakstnieces laikā.

Drabešu muižā nu jau piecus gadus darbojas Amatu māja, kurā var apgūt dažādas prasmes un iemaņas. Te notiek arī Nacionālā kultūras centra pasākums Satiec savu meistaru. Viens no šiem meistariem ir pazīstamais kokļu darināšanas speciālists Andris Roze. Taču tas nebūt nav vienīgais, ko viņš prot, kā pats smej, līdz Latvijas simtgadei plānojot apgūt 12 amatu prasmes – katram mēnesim savu.

Skolēniem ar mācīšanās traucējumiem un īpašām vajadzībām iespējas iegūt labu izglītību Latvijā šobrīd ir visai ierobežotas, uzskata šo bērnu vecāki. Arī Eiropas Savienības atbalstītais projekts, pie kura strādā Valsts izglītības satura centrs (VISC) un kura mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti arī šiem skolēniem, netiekot virzīts pareizās sliedēs.

No profesionāli tehnisko izglītības iestāžu pirmajiem kursiem ik gadu atbirst vidēji ap 10% audzēkņu. Iemesli tam ir dažādi – gan nevēlēšanās mācīties izvēlēto specialitāti, gan pārāk lielā slodze, gan sarežģījumi savstarpējās attiecībās. Vieni no atbirušajiem aiziet uz parastajām vidusskolām, vēl citi nedara neko vai sāk strādāt kā nekvalificēti darbinieki, vai aizbrauc uz ārzemēm.

Ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistīšanu Latvijas augstskolās ierobežo pārāk striktais regulējums, kas pieprasa latviešu valodas prasmes augstākajā līmenī. Šīs prasības noteikti būtu jāmīkstina, ja gribam kāpināt augstākās izglītības kvalitāti, uzskata augstskolu vadītāji. Viņiem gan iebilst nacionālāk domājošie, norādot, ka tādējādi tiks apdraudēts valsts valodas statuss un izņēmumi likumā var novest pie vēl lielākiem izņēmumiem.

Lūcija Kārkliņa ir pensionēta valsts vides vecākā inspektore, kura lielu daļu mūža nostrādājusi Gaujas Nacionālajā parkā. Arī tagad viņa bieži dodas dabā – tikai tagad vairāk kā brīvprātīgā gide, stāstot un rādot interesentiem skaistākās vietas pie Amatas upes.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) mācībspēki un studenti vakar devās protesta gājienā, piestājot pie Saeimas, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Augstākās izglītības padomes un Ministru kabineta un iesniedzot vēstuli ar 4000 studentu, akadēmiskā personāla un administrācijas darbinieku parakstiem, pieprasot saglabāt augstskolu.

Drabešu internātpamatskola Amatas novadā ir viena no 15 šāda veida izglītības iestādēm, kas līdz šim bija valsts finansētas. Taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau pērn izlēma no 2018. gada 1. janvāra tām naudu vairs nedot, tāpēc pašvaldībām jādomā, vai spēs turpmāk internātskolas uzturēt. Arī Amatas novadā par to tiek domāts, un Drabešu internātskola, iespējams, pārtaps par amatu skolu.

XVI Deju svētku deju lieluzveduma Māras zeme koncepcija izpelnījusies asu kritiku ne tikai par tajos iecerētajiem tērpiem, bet arī par saturisko un muzikālo risinājumu.

Aukstā laikā bez cimdiem neiztikt, un daudzi izvēlas rokas sildīt ar rakstainiem adītiem dūraiņiem vai pirkstaiņiem. Pēc to rotājumiem mūsdienās nevar pateikt, no kuras puses valkātājs vai adītājs nācis, bet savulaik raksti un krāsas pateica priekšā, kurā novadā tie radīti. To, cik atšķirīgi varēja būt cimdi, var pārliecināties, apmeklējot Latvijas Nacionālajā vēstures muzeja (LNVM) izstādi Kūlainis, pērstainis, delnainis…

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) filiāļu vadītāji ir sašutuši par publiskajā telpā pausto viņu darba noniecinājumu un apmelošanu, kas ļoti izskatoties pēc politiska pasūtījuma, nevis reformu plāna. Lai gan joprojām nav saņemts nekāds oficiāls augstskolas reorganizācijas apliecinājums, mantu jau dala un, kas vēl sliktāk, katru dienu parādās dažādi paziņojumi, kas tikai dezorganizē mācību iestādes darbu.

Drošība ir viens no izglītības iestāžu būtiskiem jautājumiem, un tam izmanto dažādus risinājumus: jaunās tehnoloģijas, videonovērošanu, signalizāciju, pašvaldības policistus vai apsargus. Ja ne kas cits, tad vismaz dežurants pie ieejas durvīm kontrolē ienākošo un izejošo plūsmu, sekojot tam, lai nepiederošas personas neiekļūtu telpās.

Pedagogu algu paaugstināšanai līdz 2020. gadam būtu vajadzīgi 100 miljoni eiro. Lai to panāktu, viens no avotiem ir skolu tīkla optimizācija. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau izvērtē visas Latvijas izglītības iestādes, un līdz marta beigām visas pašvaldības saņems rekomendācijas, kuras skolas reorganizēt, kuras slēgt, bet kuras – atstāt.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpina virzīt uz priekšu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) un Latvijas Universitātes (LU) reorganizācijas «projektu», lai jau februārī to iesniegtu valdībā. RPIVA vadība gan vērš uzmanību uz to, ka joprojām nav saņēmusi no IZM dokumentu par likvidāciju, nemaz nerunājot par valdības lēmumu. Izskatoties arī, ka ministrijai nekāda pedagoģijas izglītības jomas reformu plāna neesot, vien divu augstskolu apvienošana.

Savas valsts simtgadi 2018. gadā svin ne tikai Latvija, bet arī Lietuva un Igaunija. Pirmā šo jubileju atzīmēs Somija – jau šā gada 6. decembrī. Daudzās citās jomās nereti uz saviem kaimiņiem skatāmies no apakšas uz augšu, bet šo svētku rīkošanā un tēriņos noteikti neesam atpalikuši. Izskanējis pat skaitlis 60 miljoni eiro, ko gan svētku rīkotāji nosauc par tendenciozu, jo valsts daļa esot krietni mazāka.

Lai gan sniegs un aukstums nelutina ar pastāvību, slēpošanas trases cenšas izmantot katru iespēju piedāvāt savus pakalpojumus. Šobrīd daudzi kalni jau darbojas un par apmeklētāju trūkumu nesūdzas. Cenas lielākoties saglabātas iepriekšējā gada līmenī, bet ir atsevišķas pozīcijas, kurās vērojams kāpums. Tas tāpēc, ka sniegu saražot kļuvis dārgāk.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) vēl nav atmetusi cerību reorganizācijas procesu ievirzīt demokrātiskās sliedēs. Lai gan akadēmija un Latvijas Universitāte (LU) sākotnēji it kā apvienoja balsis pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem, šobrīd LU paziņojusi, ka tos atbalsta. Savukārt IZM pieturas pie iemītās takas un tuvākajās dienās plāno virkni tikšanos ar RPIVA reorganizācijā iesaistītajām augstskolām.

Kultūrizglītībai ar valsts finansējumu nepietiek, tāpēc pašvaldībām un vecākiem arī turpmāk vajadzēs piemaksāt par bērnu mūzikas un mākslas zinību apguvi. Ja tas netiktu darīts, vairāk nekā 6000 audzēkņu paliktu aiz svītras. Kultūras ministrija (KM) no savas puses nesola palielināt šai jomai naudu, jo šobrīd tās prioritāte ir akadēmiskā personāla algu celšana.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēlme tempā izdzīt cauri Rīgas Pedagoģiskās un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) un Latvijas Universitātes (LU) apvienošanu ir nedemokrātiska un necaurspīdīga, uzskata nozarē strādājošie. Lai gan vakar RPIVA vadība, protestējot pret notikušo, neieradās uz tikšanos ar IZM, ministrija ir pilna apņēmības jau pēc pāris nedēļām iesniegt Ministru kabinetā (MK) lēmuma projektu. Tā arī nenoliedz, ka tas nebūs vienīgais solis augstskolu optimizācijas virzienā.

Vakar Rīgā notika krāšņa kostīmu parāde par godu Šerloka Holmsa dzimšanas dienai. Tajā bija gan gājiens, gan skotu terjeru uznāciens, gan apbalvošana un citas atrakcijas, kas ļāva justies teju kā rastnieka Artura Konana Doila laikos.

Joprojām nav beidzies konflikts starp koncertzāli Rīga un Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA). Lai gan LZA uzvarēja pirmajā instancē tiesā, kas noraidīja visas akadēmijas telpu īrnieka prasības, producents Juris Millers ir pārsūdzējis spriedumu, un 18. janvārī paredzēta nākamā tiesas sēde. Tieši ar šo datumu akadēmijas pilnvarotais advokāts Sergejs Rudāns skaidro producenta atsākto informatīvo presingu.

Šogad Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujām aprit simtā gadskārta, kas tika atzīmēta ar šo kauju rekonstrukciju Jelgavas novada Valgundes pagasta Mangaļos. Tās laikā tika iesvētīts arī brīvdabas ekspozīcijas papildinājums – jaunuzceltais betona ugunsbunkurs.