Aisma Orupe / Autori

Augstākās izglītības un zinātnes jomā šobrīd rosinātas dažādas izmaiņas – gan doktorantūras procesa īstenošanā, gan augstskolu pārvaldības modelī, gan valsts finansēto studiju vietu sadalē. Kā nozarē notiekošo vērtē jaunie zinātnieki, Neatkarīgā vaicāja Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) biedram un Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas nodaļas vadītājam un pētniekam Guntaram Kitenbergam, kurš dubulto doktora grādu ieguvis LU un Pjēra un Marijas Kirī universitātē Francijā.

Latviešiem dzintars ir vienmēr bijis īpašs, ne velti dēvēts par Saules akmeni. Tas ir ne tikai skaists, bet arī maģisks un dziedniecisks. Jo tikai Baltijas dzintars ir unikāls – tas tiek saukts par sukcinītu – tādu, kas satur dzintarskābi, kas ir bioloģiski aktīva viela. Mūsdienās ļoti plaši tiek izmantota dzintara eļļa, ko iegūst, kausējot dzintaru. Tā ir brīnišķīgs antiseptiķis ar imunitāti stimulējošu un brūču dziedējošu iedarbību, un tai piemīt antivīrusa īpašības, kā arī spēcīgs uzmundrinošas enerģijas efekts.

Straujajā ikdienas ritmā daudz emociju, daudz stresa... Ir dažādi veidi, kā sev palīdzēt atbrīvoties, mainīt savu iesīkstējušo rīcības un pasaules uztveres modeli. Viens no tiem ir Baha ziedu terapija: tās pamatā ir dabas spēks, kas mīt 38 savvaļas augos – to spējā nostabilizēt emocijas un uzlabot veselību.

Latvijas Paralimpisko sporta centru ir paredzēts būvēt Rīgā, Bišumuižas apkaimē. Lai noteiktu tā arhitektonisko vīziju, šobrīd izvērtē metu konkursā iesniegtos piedāvājumus. Tiesa, vēl nav skaidrs, vai nākamā gada valsts budžetā atradīsies apmēram viens miljons eiro projekta tālākai virzībai.

To, ka aro­mā­tis­kās ēte­ris­kās eļ­ļas var ār­stēt gan cil­vē­ka mie­su, gan ga­ru, zi­nā­ja jau se­na­jā Ēģip­tē pirms 5000 ga­diem, kad mek­lē­ja­mi arom­te­ra­pi­jas aiz­sā­ku­mi. Vēlāk to aiz­mir­sa, un 19. un 20. gad­sim­ta mi­jā to no jaun­a at­klā­ja fran­ču zi­nāt­nieks Re­nē Mo­riss Ga­te­foss. Viņš iz­pē­ti sā­ka ar la­van­du. Tas ir viens no augu augiem, ku­ru eļ­ļai va­ja­dzē­tu būt kat­rā ap­tie­ci­ņā.

Draudzīgā aicinājuma fonda reitingā, kas top, vērtējot centralizēto eksāmenu rezltātus, līderu pozīcijas ģimnāziju grupā joprojām saglabā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kas ir arī absolūti labākā skola valstī. Apbalvojumus vakar saņēma arī izglītības iestādes citās kategorijās: pilsētu vidusskolu, lauku vidusskolu un specializēto skolu.

Tuvredzība, tālredzība, katarakta, glaukoma – tā ir tikai daļa no ligām, kas var piemeklēt acis. Ar tām parasti mēģina tikt galā, piemeklējot brilles, kontaktlēcas vai pat ar ķirurģiskiem paņēmieniem. Daudzos gadījumos tas nebūtu vajadzīgs un atveseļot acis varētu ar dabiskām metodēm, ko spēj apgūt katrs pats vai iemācīties pie dabiskās redzes skolotājiem. Šīs zināšanas ir arī Vijai Bušai.

Nacionālā apvienība rosina Vispārējās izglītības likumā akcentēt pienākumu pašvaldībām nodrošināt pirmsskolas izglītības programmas apguvi valsts valodā arī mazākumtautību bērnudārzos. Lai gan likuma norma to jau paredz, realitātē tā nedarbojas, un nereti vecākiem nākas bērnus sūtīt krievu grupās, jo tajās ir vairāk brīvu vietu. Nozarē strādājošie gan norāda, ka to izdarīt būs grūti kvalificētu pedagogu trūkuma dēļ.

Augstskolu budžeta vietu sadales principi būtu jāmaina, uzskata Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tas jādara, jo līdzšinējais modelis nav efektīvs: aizvien akūtāk jūtams jauno speciālistu trūkums dažādās nozarēs, studējošajiem trūkst motivācijas, viņi bieži maina studiju programmas, bet daļa vispār pamet mācības. Augstskolas rosina nesamazināt studiju vietu skaitu un dot tām lielāku brīvību, sadalot un pārdalot vietas, kā arī mudina ieviest bezmaksas augstāko izglītību, kā tas ir Igaunijā.

Baltu ciltīm mežs un Meža māte vienmēr tika turēti godā. Taču īpaša vieta bija atvēlēta svētbirzīm, kas bija saskarsmes vieta starp dievībām un cilvēkiem. Šādās vietās drīkstēja ieiet ar cieņu un godbijību, neko nepostot. Ne velti ir tautasdziesma: «Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu.» Arī atsevišķus kokus īpaši godināja, nesot tiem ziedojumus.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) «melnajā sarakstā» nokļuvušas 18 vidusskolas, kurās skolēnu skaits 10. līdz 12. klasēs kopumā ir līdz 20, kas ir vairāk nekā nepietiekami, lai realizētu jauno mācību saturu. Tomēr ne visas pašvaldības gatavas atteikties no vidusskolas posma, daļa vēl sakās domājam, bet dažas mēģinās to visiem spēkiem noturēt.

Pirmsskolas iestāžu pieejamība kļūst par arvien nopietnāku problēmu daļā pašvaldību, kur ir ievērojami pieaudzis pirmsskolas vecuma bērnu skaits. Tiek meklēti dažādi risinājumi – atvērtas jaunas grupas, būvēti jauni bērnudārzi, un tomēr pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. It īpaši galvaspilsētā un Pierīgā, kur arī tuvākā nākotnē diez vai spēs piedāvāt vietas visiem rindā gaidītājiem.

Latvijas simtgades pasākumu vadmotīvs šim gadam ir Varonība, īpaši akcentējot cīņu pret Pāvela Bermonta karaspēku un Rīgas atbrīvošanu 11. novembrī, Lāčplēša dienā. Šie notikumi raduši atbalsi svētku tradīcijās un piemiņas dienu kalendārā, mākslā un kultūrā gan pirmās brīvvalsts laikā, gan arī atjaunotajā Latvijā.

Filmas Dvēseļu putenis, kas tapusi pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem, ceļš uz lielajiem ekrāniem nav bijis rozēm kaisīts. Tā piedzīvoja gan A. Grīna mantinieku neapmierinātību, gan uzņemšanas komandas maiņu, gan finansiālas peripetijas un tomēr spēja to visu pārvarēt un iznākt uz ekrāniem tai paredzētajā laikā – 2019. gada novembrī (sākotnēji gan bija plānots 2018. gada 18. novembris – uz Latvijas valsts simtgadi).

Grozījumi Izglītības likumā, kas paredz Ministru kabinetam deleģēt tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādēs, ir izņemti no budžeta paketes un tiks skatīti atbildīgajā Saeimas komisijā trīs lasījumos. Pret šā jautājuma izskatīšanu steidzamības kārtā iebilda daudzi nozarē strādājošie. Arī Latgales pašvaldības, kas nesen tikās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai pārrunātu skolu tīkla optimizāciju, uzsver: par kvantitatīvajiem kritērijiem pamatskolās nav ticis diskutēts. Ja tie tiktu pieņemti tādi kā šobrīd, tas būtu genocīds lauku skolām.

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls par sevišķiem nopelniem 18. novembrī Viestura ordeni pasniegs arī Latvijas brīvības cīnītājai Lidijai Lasmanei, ieceļot viņu par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. Viņa jūtas pārsteigta par šādu godu, kas viņai izrādīts jau atkārtoti, jo uzskata, ka bija tikai viena no tiem, kas izgāja sūro Golgātas ceļu.

Valmieras muzejs šogad atzīmēja 60 gadu jubileju. Kopš 2002. gada, kad tas nonāca pašvaldības pārziņā, muzeja kompleksa ēkas tiek pakāpeniski atjaunotas. Šobrīd rindā uz rekonstrukciju gaida senākā pilsētas būve – vecās aptiekas ēka, kurā bija izvietota daļa pastāvīgās ekspozīcijas, kas tagad nav pieejama. Taču tajā joprojām ir daudz ko redzēt – tostarp valsts simtgadei veltīto izstādi.

Lai muzeji piesaistītu apmeklētājus informatīvi tik blīvajā laikmetā, tiem jāmainās ne tikai vizuāli, bet arī saturiski. Latvijas muzeji progresē, taču pietrūkst līdzekļu jaunu ekspozīciju iekārtošanai, atzīst nozares speciālisti.

Jūrmalā ir vairākas vietas, kas saistītas ar Raini un Aspaziju. Divās viņu vasarnīcās – Majoros un Dubultos – šobrīd ir ierīkoti muzeji, bet saglabājusies arī abu dzejnieku tikko dzimušās mīlestības lieciniece, ko viņi bija iedēvējuši par Pēperkoku namiņu, un tur dzejnieki uzturējās no 1894. līdz 1895. gadam. Tas joprojām ir apskatāms Pumpuros, Salacas ielā 4, taču Jūrmalas dome grasās to izsolīt, tāpēc, iespējams, no tā drīz vien paliks tikai atmiņas.

Latvijā ir aptuveni 500 pilskalnu, un tikai daļa no tiem ir arheoloģiski izpētīti. Tostarp arī Mežotnes pilskalns un Vīna kalns. Varena bija vieta – viena no retajām pilsētām, ko piemin senās hronikas un par ko liecina tur atrastās lietas. Mežotne joprojām glabā seno zemgaļu pēdas un auru, kuru var just arī mūsdienās, ja iet uz turieni ar atvērtu sirdi, prātu un cieņu. Tā, kā to dara arī Anatolijs Kazačenko.

Izglītības iestādēs arvien jūtamākas kļūst ne tikai ierindas pedagogu, bet arī direktoru vakances. Viens no iemesliem – pensijas vecuma sasniegšana. To, ka tā būs arī turpmāko gadu problēma, rāda vidējais izglītības iestāžu vadītāju vecums. Piemēram, Rīgā tie ir 57 gadi. Gan par šo, gan pedagogu algām un citām skolu vadītāju problēmām saruna ar Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidentu un Siguldas valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu.

Viens no izglītības iestāžu pienākumiem ir radīt drošu vidi skolēniem un tur strādājošajiem. Lai to panāktu, tiek iesaistīta arī Valsts policija (VP). Ne tikai gadījumos, kad noticis kāds incidents, bet arī lai tā izvērtētu drošības riskus. Līdz šim drošības izvērtējumi veikti 12 izglītības iestādēs Latvijā, tuvākajā laikā vēl 13 tiks pabeigti, taču kopumā šā mācību gada laikā VP plāno apmeklēt 50 izglītības iestādes.