Aisma Orupe / Autori

Okupācijas muzejs (OM) ir satraucies par Nākotnes mājas jeb piebūves tālāko likteni. Ja projekts netikšot virzīts uz priekšu, apdraudēta esot pati muzeja pastāvēšana. Atlikt tā īstenošanu nozīmētu pievilt arī tos, kas šim mērķim ir saziedojuši pusotru miljonu latu.

Šodien Saeima lems, vai atļaut turpmāk nēsāt tā sauktās Georga lentītes, pielīdzinot tās nacistiskās Vācijas vai padomju simbolikas lietošanai. Kamēr Nacionālās apvienības deputāti uzskata, ka šo oranži melno krāsu izmantošana būtu jāaizliedz publiskos un svētku pasākumos, vairāki Neatkarīgās aptaujātie apšaubīja šāda soļa lietderīgumu.

Jauno pedagogu algu modeli skarbi kritizē ne tikai nozares arodbiedrība, bet arī pārējie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sociālie partneri. Ne Latvijas Pašvaldību savienība, ne Finanšu ministrija neatbalsta modeli, jo tas neesot sabalansēts ar valsts un pašvaldības finansiālajām iespējām.

Ik gadu daļa devītās un divpadsmitās klases beidzēju tiek atbrīvoti no eksāmenu kārtošanas. Šobrīd šādi dati netiek apkopoti, bet iepriekšējo gadu statistika rāda, ka tie ir aptuveni 10%, vēl aptuveni tikpat daudz ir tādu, kam tiek atļauti atvieglojumi. Neatkarīgā aptaujāja vairākas pašvaldības un skolas, un tajās šādu audzēkņu skaits svārstījās no pāris skolēniem līdz vairākiem desmitiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) dienesta pārbaudē jau bija spiesta atzīt, ka tās kūrētais projekts – portāls skolas.lv – nav sasniedzis mērķi un 3,5 miljoni eiro ir faktiski notrallināti. Nu Ģenerālprokuratūra ķērusies klāt šim neveiksmīgajam produktam un sākusi kriminālprocesu, lai izvērtētu amatpersonu atbildību. Lieta nosūtīta Valsts policijai izmeklēšanai.

Šonedēļ pamatskolu beidzējiem sākas eksāmenu laiks, bet 12. klasei tie turpinās pēc valsts pārbaudījumiem svešvalodās, kas notika pavasara brīvlaikā – martā. Šogad eksāmenus kopumā kārto ap 34 000 skolēnu, sākot vasaras sesiju ar latviešu valodu.

Tiekoties ar nozares arodbiedrības padomi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veltīja bargu kritiku speciālo skolu visai izšķērdīgajam saimniekošanas veidam un lielajam darbinieku skaitam. Minēto skolu vadītāji atzīst, ka šī izglītība nav lēta, norādot: skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem apmācīšanai un drošības garantēšanai vajag vairāk darbinieku.

Pērnais gads spaisa jeb jauno psihoaktīvo vielu lietošanā sasniedza satraucošus apmērus, patlaban šie skaitļi ir mazāki, taču kopumā lielam optimismam pamata nav, uzskata veselības un valsts drošības sistēmā strādājošie.

Lai gan izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile vakar, tiekoties ar nozares arodbiedrību, mēģināja pārliecināt par jaunā pedagogu algu modeļa pozitīvo pienesumu, arodbiedrība to nodēvēja par Trojas zirgu un nobalsoja pret tā ieviešanu jau šā gada 1. septembrī.

Latvijas himnas autora Baumaņu Kārļa 180. jubileja šogad paies īpašā gaisotnē – akcentējot ceļu uz Latvijas valsts simtgadi. Ieskicējot šīs personības daudzpusīgumu, viņa dzimtajā pusē – Limbažu novada Viļķenē – 23. maijā notiks lielas svinības.

Pēdējoreiz latviešu–igauņu un igauņu–latviešu vārdnīcas iznāca gandrīz pirms pusgadsimta, tāpēc jauno izdevumu prezentācija, kurā piedalījās Latvijas un Igaunijas valstu prezidenti, notika īpaši svinīgi.

Maija beigās vajadzētu būt skaidram jaunajam pedagogu algu modelim, taču vēl pašlaik valda neziņa – it īpaši par finansējumu. Joprojām daudzi bažījas, ka darba samaksa būs mazāk nekā līdz šim. Arī nozares arodbiedrība sakās vēl domājam, kādu galavārdu teikt: atbalstīt jauno modeli vai ne.

Tā lepni teic apmēram 2000 Kurzemes ziemeļrietumu daļā mītošie ļaudis, kuru tradīcijas ir tik spilgtas un unikālas, ka 2009. gadā tika iekļautas UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Diemžēl šo statusu, kas paredz tūlītēju rīcību šīs kultūrtelpas saglabāšanā un pārmantošanai nākamajām paaudzēm, palīdz noturēt vien pašvaldība, skola un vietējie entuziasti, jo valsts atbalsta nav.

Veļas žāvēšana daudzstāvu namu balkonos vai lodžijās nav nekas neparasts, bet daļa pašvaldību, piemēram, Ogres un Cēsu novados, to uzskata par nepieņemamu, tāpēc saistošajos noteikumos paredzējušas bargus sodus – pat līdz 350 eiro.

Daugavpils universitātes (DU) rektors profesors Arvīds Barševskis ir pasaulē pazīstams karabidologs – skrejvaboļu pētnieks. Viņa kontā ir 40 jaunas sugas, viena no tām nes Daugavpils vārdu, bet kāda no Spānijā atklātām vabolēm nodēvēta par Platyderus barsevskisi. Sarīkojis vairāk nekā 20 starptautiskas ekspedīcijas, ir publicējis ap 200 zinātniskos rakstus, vada divus žurnālus. Par savu darbu viņš šogad saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) lielo medaļu, bet pērn – Triju Zvaigžņu ordeni.

Mazākumtautību skolu skolēni nejūtas piederīgi Krievijai, bet tajā pašā laikā viņi sevi neuztver par latviešiem, jo uzskata, ka par latvieti var tikai piedzimt. Viņi sevi identificē kā Latvijas krievvalodīgos, nevis krievus, secināts pētījumā par mazākumtautību skolu skolēnu piederības sajūtu Latvijai.

Daudzi iepriekš sodītie pedagogi izmanto Izglītības likuma grozījumos paredzēto iespēju iegūt atļauju strādāt izglītības iestādēs.

Alsungas novads ar 1500 iedzīvotājiem ir otra mazākā Latvijas pašvaldība, kas, lai nezaudētu savu suitu identitāti un netiktu pievienota nevienam citam, pirms sešiem gadiem izcīnīja tiesības būt patstāvīgai. Un to arī nenožēlo, par spīti tam, ka viegli neiet un problēmas ir tās pašas, kas daudzām lauku vietvarām: mazi ienākumi, darba vietu trūkums, iedzīvotāju skaita kritums.

Alsungas novada Jaunstučos ir vienīgā specializētā murkšķu audzētava Latvijā. Tur šobrīd mīt 21 šī lielā zemes vāvere, kas šogad no ziemas miega modās februāra vidū un nu jau ir spirgta un rosīga. Mazuļu skaits gan, kopš blakus uzcelti lielie vēja ģeneratoti, ir sarucis – šogad tie piedzimuši vienai mātītei, mazliet sabēdājusies ir dzīvnieciņu saimniece Silvija Tetere.

Nākamajā mācību gadā durvis nevērs desmit izglītības iestādes, bet 18 tiks reorganizētas, kas gan nereti nozīmē to pašu slēgšanu. Vairākas skolas mainīs savu statusu, pārtopot no pamatskolām – par sākumskolām, kā arī zaudējot vidusskolas klases. Šogad iezīmējas arī vairāku vidusskolu apvienošanās.

Okupācijas muzeja piebūves jeb Nākotnes nama projekts kopš 2007. gada ir iestrēdzis, un pašlaik vairāki arhitekti ir pauduši pārliecību, ka tas arī nebūtu jāīsteno, jo no tā ciestu šis modernisma arhitektūras piemineklis. Viņi domā, ka šim nolūkam ļoti labi izmantojama būtu Stūra māja jeb bijusī LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) ēka.

Līdz pat šim laikam Latvijas pēckara un mūsdienu mākslas darbiem nav sava muzeja, ko mākslinieki un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki uzskata par nepiedodamu kultūras telpas trūkumu. Viņi rosina šim nolūkam izmantot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) administratīvo ēku Kaļķu ielā 1, kuras telpas tuvākajā nākotnē atbrīvos. Rīgas dome ir gatava atbalstīt šo ideju, ieguldot naudu ēkas sakārtošanā, taču funkciju atbildību uzticot Kultūras ministrijai.