Murjāņu sporta ģimnāzija līdz šim bija viena no galvenajām bāzēm, kas gatavoja kvalificētus sportistus, taču tuvāko gadu laikā šīs funkcijas varētu uzņemties arī sporta veidu reģionālie centri jeb sporta internātskolas. Šādu vēlmi izteikuši divi desmiti vietvaru, un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenotais pilotprojekts ir solis šā ceļa virzienā.
Kurzemes pusē ugunsdzēsības sports ir lielā cieņā – un jo īpaši Alsungā. Latvijas jauniešu izlases kodolu veido šā novada puiši, kas spējuši sīvajā citu valstu komandu konkurencē uzrādīt labus rezultātus – atsevišķos sporta veidos pat iegūstot pirmo vietu pasaules čempionātos. Arī šogad Baltkrievijā latvieši ir apņēmības pilni «parādīt klasi».
Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) apmeklētāji Salaspilī nu var paši savām acīm baudīt jaunās oranžērijas augu valsti. Tās kolekcijā aplūkojami apmēram 2100 dažādu stādījumu, un īpašais dārza lepnums ir sukulentu kolekcija.
Līdz XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem ir nedaudz vairāk kā divi mēneši, un šobrīd vēl pilnā sparā rit dalībnieku atlases sacensības. Skaidrs, ka visi simt desmit tūkstoši dziedāt, dancot un muzicēt gribētāju nevarēs piedalīties lielajā notikumā, tāpēc konkurence ir visai pamatīga, atzīst svētku rīkotāji.
9. maijs šogad noteikti būs ar lielāku rezonansi nekā iepriekšējos gadus – ne tikai Uzvaras svētku apaļās gadadienas, bet arī Ukrainas notikumu dēļ. Krievijas puse cenšas panākt, lai pasākumi notiktu arī ārpus tās teritorijas – visur, kur mīt lielāka krievu kopiena, – tā situāciju raksturo Latvijas drošības struktūras.
Rīgas velomaratons, kas šogad startēs ar uzņēmuma Elkor vārdu, notiks galvaspilsētā jau 32. reizi. Tas ir pasākums, kas ik gadus pulcē vairākus tūkstošus dalībnieku. Arī šogad tā rīkotāji aicina velocienītājus izbaudīt sacensību prieku triju veidu distancēs, kas vedīs pa Rīgas lielajām ielām un galvenajiem tiltiem.
Cilvēki mūsdienās ir daudz atvērtāki pasaulei – arī meklējot veidu, kā stiprināt savu miesu un garu. Daudzi izmēģina netradicionālo medicīnu un paliek tai uzticīgi uz mūžu. Ārsti Ilonu Ābeli pirms piecpadsmit gadiem ceļš aizveda uz Šrilanku, kur viņa apguva ājurvēdas pamatus. Šī tūkstošgadu senā medicīnas sistēma pārliecināja: arī tas var būt ceļš uz veselību. Nu savā praksē viņa izmanto gan klasisko Rietumu, gan netradicionālo Austrumu medicīnu.
Pirms 25 gadiem 21. aprīlī Daugavas stadionā Vislatvijas tautas deputātu sapulcē 8002 deputāti nobalsoja par neatkarības dokumenta projektu. Atceroties šo valstij svarīgo notikumu, bez kura, iespējams, nebūtu arī 4. maija deklarācijas, Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) rīkoja konferenci Vietējo padomju loma Latvijas valsts neatkarības atgūšanā.
Aprīlis šogad pilnībā rāda savu mainīgo vaigu – lielākoties vēsu, vējainu un nokrišņiem bagātu. Patiesībā tas esot tāds vidējais aritmētiskais Sulu mēnesis, un ir bijuši pagātnē krietni skarbāki gadi, teic meteorologi un arī laika vērotājs Vilis Bukšs, pieļaujot, ka ne tikai pavasaris, bet arī vasara varētu būt ar pārsteigumiem.
Tikai 14% pamatskolēnu apmeklē profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas iestādes, tāpēc kultūrizglītības smaguma centrs ir skolas, kam šī nasta dažādu iemeslu dēļ nereti nav pa plecam.
Trīs skolotāju grupas – pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta – varētu saņemt izdienas pensijas no 60 gadu vecuma, ja profesijā nostrādāti ne mazāk kā 30 gadu, – šādu pedagogu priekšlikumu atbalstījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
Tuvojas 9. maijs, kad daļa Latvijas sabiedrības atzīmē Uzvaras dienu. Ņemot vērā saspīlēto ģeopolitisko situāciju, lielāki nekā citus gadus ir arī iespējamo provokāciju draudi. Par to sabiedriskajā telpā bažas paudusi arī premjere Laimdota Straujuma.
Ieceri noteikt 10. klases skolēnu minimālo skaitu pilsētu un lauku vidusskolās šā gada 1. septembrī neīstenos, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav atteikusies no plāna sakārtot skolu tīklu – vai nu to izdarot ar jaunā algu modeļa vai citu metožu palīdzību. Pašvaldības gan solās turēt vidusskolas, cik nu ilgi iespējams.
Premjeres Laimdotas Straujumas vadībā pērn jūlijā sāka darboties Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome. Tās paveikto vērtē atšķirīgi: vieni uzteic, citi izsakās kritiski. Vairākums gan uzskata – šāds forums ir vajadzīgs, jo ir vienīgā vieta, kur var satikties tie, kam ikdienā nav saskares punktu.
Ieilgusī stīvēšanās ap VSIA Bulduru dārzkopības vidusskola beigusies – to nolemts nodot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tiešā pakļautībā. Nozares ļaudis var uzelpot – skola pastāvēs un arī turpmāk gatavos dārzkopības speciālistus.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno līdz 2018. gadam izstrādāt un sākt ieviest jaunu, uz kompetencēm balstītu mācību saturu, norādot, ka tas gan neparedzot jaunu priekšmetu ieviešanu. Par iespējamām izmaiņām skolu direktoru viedokļi ir dažādi: vieni uzskata, ka tas būtu jādara, citi – ka tas jauktu esošo sistēmu.
Murjāņos 7. aprīlī nodegusi dzejnieka Imanta Ziedoņa klētiņa, bet māju ugunsdzēsējiem izdevies nosargāt no liesmām. Patlaban ugunsnelaimes iemesli vēl nav zināmi un arī radītie zaudējumi tiek precizēti.
Latvijas Zinātnes akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis ir pārliecināts, ka tikai ar zāģmateriālu un baļķu pārdošanu Latvija iekšzemes kopproduktu (IKP) uzaudzēt nevar un vien zinātnē balstīta valsts var cerēt uz ekonomikas kāpumu. Diemžēl hroniskā nihilistiskā attieksme pret zinātnes uzturēšanu, finansēšanu, pētījumu komercializēšanu atstāj negatīvu ietekmi uz šīs jomas attīstību.
Pat vismazākajos novados patlaban ir daži kolektīvi, kas varētu piedalīties XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Lielākoties tie gan ir dejotāji un folkloras kopas, jo korus daudzviet nav izdevies sagatavot tādā līmenī, lai tie varētu startēt skatēs, vai pat to tur vairs nav vispār. Iemesli tam dažādi – bērnu skaits sarucis tiktāl, ka nav iespējams izveidot spēcīgu kori, vai arī nav skolotāja, kas spētu šo darbu uzņemties.
Latvijas Nacionālās operas (LNO) vēlme pievienot nosaukumā vārdu «balets» saņēmusi ne tikai iebildumus, bet arī ieteikumus to uzlabot, pievienojot vēl citus vārdus. Izskatot priekšlikumus, Saeimas atbildīgā komisija tomēr tos noraidīja, atbalstot LNO ieteikto variantu – Latvijas Nacionālā opera un balets.
XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks no 6. līdz 12. jūlijam, un to programmā būs vairāk nekā 50 notikumu. Ar šīs vasaras lielo notikumu, tā dažādajām radošajām aktivitātēm un vērtībām var iepazīties svētku oficiālajā mājaslapā dziedundejo.lv, kam vakar dots starts. Pirmos klikšķus, atklājot īpašā svētku alfabēta pirmos burtus, izdarīja svētku rīkotāji un sponsori.
Elvīra Rimicāne ir nelabojama optimiste, kas ikkatrā dzīves pagriezienā raudzīs atrast pozitīvo. To likteņa cilpu viņai nav trūcis – vairākkārt nācies mainīt dzīves vietas un arī lomas – bijusi gan lopkope, gan diplomēta aktrise, kas spēlējusi vairākas sezonas Jaunatnes teātrī, gan pastniece, gan skolotāja. Nu gluži kā Ilzes Kalnāres romānā Aktrise Ragārēs.