Aisma Orupe / Autori

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) ēkā lielākie atjaunošanas darbi ar valsts atbalstu notika 2000. gadā. Nu pēc 15 gadiem sākotnējā izskatā atjaunota Līgo zāle. Vienīgi griestu gleznojums palicis zem krāsu kārtas, jo tā restaurācijai būtu vajadzīgi papildu līdzekļi. «Tas ir biedrības 150 gadu un valsts simtgades sapnis – atgūt šo gleznu visā tās krāšņumā,» atzīst RLB pārstāve Stella Līpīte.

Šobrīd ir beigusies jaunā pedagogu algu modeļa aprobācija skolās, tomēr joprojām daudzos jautājumos ir baltie plankumi, uzskata nozares arodbiedrība, pieprasot sniegt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) trūkstošo informāciju un jaunā modeļa galīgo variantu un tā ieviešanas izmaksas līdz 1. maijam. Tad arī lems par iespējamām protesta akcijām. Pašlaik visvairāk neapmierināti ir pirmsskolas posmā strādājošie.

Ieceri nākamgad ieviest militārās apmācības Latvijas studentiem augstskolas uzņēmušas piesardzīgi, pieļaujot, ka tās būtu atbalstāmas kā uz brīvprātības principiem balstītas papildu programmas.

Trešo valstu piederīgo integrācijas darbs šogad var pārtrūkt, jo jūlijā beidzas šim nolūkam īstenotais Eiropas Savienības (ES) finansētais projekts.

Šogad Lielā talka gaida visus uz vides sakopšanu 25. aprīlī. Pasākuma rīkotāji aicina jau tagad ikvienu atzīmēt savu talkošanas vietu mājaslapā, tā apliecinot savu atbalstu zaļai domāšanai.

Studējošo skaita kritums Baltijas valstīs un pat iespējamais augstāko mācību iestāžu bankrots dara raizes nozarē strādājošajiem gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā. Ar cilvēkresursu problēmu saskaras ne tikai augstākā izglītība, bet arī pētniecības joma, visvairāk – dabaszinātnēs, ko jaunieši maz izvēlas studēt.

Pie pašas Krievijas robežas Līdumnieku pagasta Grunduļos mīt Ināra un Valfrīds Miezīši. Rīdzinieki, kuri te pirms divdesmit gadiem ieradās, lai saimniekotu Ināras dzimtas mājās. Ciblas novadā tagad Miezīšus labi pazīst – Valfrīdu vairāk kā šķirnes baložu audzētāju, bet Ināru kā garšīgu kūku un konfekšu meistari.

Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju lieto fasēto, nevis krāna ūdeni, liecina dabiskā minerālūdens Mangaļi aptauja, kas veikta par godu Pasaules ūdens dienai 22. martā. Puse respondentu atzinuši, ka fasēto ūdeni ikdienā dzer bez īpaša iemesla, kamēr 33% aptaujāto to malko, piemēram, sporta nodarbību laikā.

Mūzikas un mākslas skolas joprojām nesaņem visu tām paredzēto valsts finansējumu, tāpēc kopumā nozarei pietrūkst aptuveni piecu miljonu eiro. Lai situāciju uzlabotu, ir iespējami divi risinājumi: vai nu pakāpeniski jāpalielina finansējums, vai jāsamazina audzēkņu skaits.

Daudziem pamatskolas beidzējiem zināšanas dabaszinātnēs ir nepietiekamas, liecina 9. klases diagnosticējošā darba rezultāti. Valsts izglītības satura centrs (VISC) gan tos šobrīd nekomentē, solot sīkāku izvērtējumu sniegt aprīļa vidū, taču apliecina, ka kopumā Latvijas skolēnu zināšanas ir zemākas nekā citviet Eiropas Savienībā.

Eiropas Parlamentā (EP) Latviju pārstāv astoņi deputāti, un iedzīvotāji ar viņiem var sazināties dažādos veidos – gan pa e-pastu, gan tālruni, gan rakstot uz viņu biroju. Cilvēki gan maz izmantojot šīs iespējas, un visbiežāk deputāti tiek uzrunāti dažādos pasākumos, skaidroja paši politiķi.

Tieslietu ministrijas un bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas konflikta mezgls tūkst arvien lielāks: vakar ar valdības akceptu tika izslēgta viena no tās vadītāja vietniecēm Kristīne Jarinovska. Protestējot pret šādu Tieslietu ministrijas (TM) nedemokrātisku rīcību, par komisijas atstāšanu paziņojis arī priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.

Šogad 16. marta pasākums pie Brīvības pieminekļa, kurā pulcējās ap pusotra tūkstoša dalībnieku, izskanēja mierīgi un klusi. Asākas diskusijas izraisījās tikai starp leģionāru gājiena un antifašistu mītiņa vērotājiem, kas atradās aiz nožogotās teritorijas, tomēr policijai iejaukties nevajadzēja. Acīmredzot tās spēku iespaidīgā klātbūtne lika potenciālajiem konfliktētājiem pierauties.

Āfrikas cūku mēris Latvijā turpina izplesties. Šī bīstamā cūku slimība konstatēta jau 14 Latvijas novadu 48 pagastos. Taču laucinieki lūko pēc sivēniem un cer, ka varēs turpināt savās saimniecībās nodarboties ar cūkkopību.

Vai ik mazajā lauku skolā ir savs radošais garainis. Tāds ir arī Ciblas novada Pušmucovas pamatskolā. Tur jau vairāk nekā 20 gadu ir skolēnu teātris, ko vada profesionāla aktrise Elvīra Rimicāne. Pa šiem gadiem nomainījušās vairākas skolas aktieru paaudzes un arī repertuārs, taču teātra mīlestība bērniem nav zudusi – arī tagad gandrīz divas trešdaļas skolēnu apgūst skatuves mākslu.

Ar nākamo mācību gadu slēgs vai reorganizēs veselu rindu skolu (arī vidusskolas), un pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau devusi zaļo gaismu izmaiņām deviņu izglītības iestāžu liktenī. Taču ir skaidrs, ka šim sarakstam punkts vēl nav pielikts, jo ministrija vēl izvērtē septiņu vietvaru pieteikumus.

Latvijas veselības ministrs Guntis Belēvičs šonedēļ tikās ar Eiropas Farmācijas industriju un asociācijas federāciju (EFPIA) direktoru Ričardu Bergstremu, lai apspriestu sadarbības iespējas, kā arī tirgus ilgtspējas nodrošināšanu, ņemot vērā arvien pieaugošās sabiedrības novecošanās tendences. EFPIA direktors iepazīstināja Gunti Belēviču ar sadarbības pieredzi un praksi citās valstīs, piemēram, Itālijā, Spānijā, Lielbritānijā, Lietuvā, veidojot nodomu protokolus un sadarbības līgumus.

Latvijas Nacionālās operas lēmumam pievienot tās nosaukumam baleta vārdu pilnīga atbalsta nav – izskan iebildumi, ka līdzšinējais jau ir labi pazīstams zīmols.

Projektam skolas.lv izšķērdēta valsts nauda, bet vainīgo nav, kaut gan daži par to atbildīgie un dokumentus parakstījušie joprojām strādā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Patlaban rīcība tiek gaidīta no Ģenerālprokuratūras, kam nosūtīta visa informācija, kā arī nolemts šo jautājumu skatīt Saeimas sēdē. Vai tas palīdzēs atrast vainīgos – lielas ticības nav.

Cibla ir viens no Krievijas pierobežas novadiem, un, tāpat kā daudzviet Latgalē, arī šajā pašvaldībā galvenās problēmas – katastrofāli demogrāfiskie rādītāji un bezdarbs. Valsts atbalsts te maz jūtams, drīzāk otrādi: likvidēts Zilupes vilciens, vietējie autobusa maršruti sarūk, pasta nodaļas, bankas tiek slēgtas, un tā ir tikai daļa no pēdējo gadu ekonomijas sekām. Tomēr ir arī gaišās puses – uzņēmīgi un interesanti ļaudis, skaistas dabas ainavas un kultūrvide.

Iebrukušais nams Rīgā, Buru ielā 9, gaida būvekspertu slēdzienu – vai to varēs atjaunot, vai tur darbs tikai buldozeram. Ja māja tomēr būs arī turpmāk apdzīvojama, tad tās iemītniekiem būs jāizlemj kopā ar apsaimniekotāju par līdzekļu ieguldījumu ēkas remontā. Ir arī iespējas, piemēram, saņemt citu mitekli.

Kultūras ministrija (KM) neredz iespēju valsts budžetā atrast vēl miljonu eiro filmai Dvēseļu putenis un ir nobažījusies, ka jau šobrīd piešķirtie 200 000 eiro varētu tikt iztērēti bez rezultāta. Atbildīgās Saeimas komisijas deputāti ir pārliecināti, ka filmai, par spīti visām peripetijām, nauda jāsameklē, kā vienu no variantiem pieļaujot ziedojumu vākšanu.