Portāla skolas.lv izveidē, kurā tika ieguldīti 3,5 miljoni eiro, pieļauti nepiedodami trūkumi projekta vadībā un uzraudzībā, pārbaudē konstatējusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), soloties lietu nodot tiesībsargājošām iestādēm. Vai tām izdosies atrast vainīgos – jāšaubās, jo visas atbildīgās amatpersonas jau sen IZM nestrādā.
Reti kurais, kas ciemojies Ludzā, nebūs iegriezies Amatniecības centrā. Šī vieta jau vairākus gadus ir kā spilgta pieturas zīme šīs Austrumlatvijas pilsētas viducī, un tur gan mazam, gan lielam ir ko redzēt un dzirdēt, bet turpat pāri ielai – Latgaļu kukņā – arī garšu kārpiņas iepriecēt.
Bijušā Valsts drošības dienesta dokumentu zinātniskās izpētes komisija ir sašutusi par Tieslietu ministrijas (TM) vēlmi atbrīvot no priekšsēdētāja vietnieces amata Kristīni Jarinovsku. Komisija uzskata, ka tas notiek politisku iemeslu dēļ, bet TM parāda, ka šāds lēmums pieņemts, jo K. Jarinovska ar savu rīcību paralizē darbu. Tā pat pieļauj, ka var nākties mainīt visu komisiju.
Jaunā pedagogu algu modeļa ieviešanai papildus ir vajadzīgi vismaz 30 miljoni eiro gadā. Tas ļautu nodrošināt 1000 eiro (pirms nodokļu nomaksas) par 36 stundu darba nedēļu tiem skolotājiem, kuri strādā skolās ar vismaz 25 skolēniem klasē. Taču – vai šāda nauda valsts budžetā atradīsies, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nespēj atbildēt.
Sanatorija Līva Ķemeros jau vairāk nekā 20 gadus ir īsta spoku ēka, kas piesaista vien zagļus un asu izjūtu cienītājus. Par tās nojaukšanu un pat spridzināšanu spriests jau iepriekš, bet nu to jau tuvākajā laikā apņēmusies īstenot SIA Ironsloks, kas nodarbojas ar metāllūžņu vairumtirdzniecību. Ķemernieki gan bažījas, vai tas neizraisīs īstu dabas katastrofu.
Mediju nozarē strādājošie pauž neapmierinātību ar Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes (NEPLP) darbību, uzskatot, ka tajā trūkst caurspīdīguma, sadarbības ar citiem šīs jomas speciālistiem un atbildīguma.
Ķemeru nacionālajā parkā (ĶNP) mītošie vilki kļūst par arvien lielāku problēmu tā teritorijā (un blakus tai) dzīvojošajiem – ik pa laikam tiek saplēsts kāds mājdzīvnieks (vai pat vairāki). Iedzīvotāji ir neapmierināti un uzskata, ka pelēču skaits jāregulē, taču Dabas aizsardzības pārvalde, kuras pārziņā ir ĶNP, ir pret to, norādot, ka parkā jāsaglabā dabas daudzveidība.
Valsts ģimnāzijām, it īpaši Latvijas pierobežā, ir grūti saglabāt statusu skolēnu trūkuma dēļ. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotais audzēkņu skaita latiņas pazeminājums no 150 uz 120 apmācāmajiem novada ģimnāzijās situāciju neko daudz neuzlabos, jo demogrāfijas bedre ir pārāk liela, uzskata šo skolu direktori.
Lai varētu optimizēt pedagogu skaitu mazajās lauku skolās un līdz ar to nodrošināt lielākas algas, viens no risinājumiem būtu tautskolotāja (tāds, kurš māca visus mācību priekšmetus) profesijas ieviešana sākumskolās (1.– 6. klasei). Izglītības darbinieki gan visai piesardzīgi vērtē šādu ideju, norādot, ka tas varētu atsaukties uz pakalpojuma kvalitāti.
Stūra māja Stabu ielā pēc vairāku mēnešu pārtraukuma atkal pieejama apmeklētājiem: tās pirmajā stāvā un pagrabos ir apskatāma ekspozīcija par LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) jeb čekas darbību Latvijā. Plānots, ka izstāde tiks saglabāta vismaz tuvākos divus gadus, vienlaikus arī domājot par tālāko ēkas izmantošanu.
Ogres novadu rudenī piemeklējušie plūdi jau aiztecējuši, un tajos cietušie (gan tikai daļa) saņēmuši kompensācijas, taču pavasaris var nākt ar jauniem pārbaudījumiem. Lai no tiem pasargātu iedzīvotājus, Ogrē turpinās aizsargdambja rekonstrukcija, kam saņemts arī Eiropas Savienības fondu atbalsts.
Valsts policija (VP) pabeigusi disciplinārlietu par Rēzeknes nodaļas patruļas nolaidību slepkavības lietā, kurā trīs jauniešus tur aizdomās par 21 gadu vecas sievietes nogalināšanu. Divi policisti atvaļināti no dienesta, arī iespējamā vainīgā – 16 gadus vecā pusaudža – tēvs, bet Kārtības policijas nodaļas priekšniece atjaunota darbā.
Jaunais pedagogu darba samaksas modelis rada arvien lielākas bažas skolu vadītājiem, jo tajā joprojām ir pārāk daudz nezināmā. Valsts ģimnāziju direktori, tiekoties Āgenskalna Valsts ģimnāzijā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, nosauca esošo situāciju par kaķi maisā un neslēpa satraukumu, ka valdība naudu grib tikai pārdalīt, noņemot vieniem un atdodot citiem.
Paužot bažas par tālāko Ķemeru sanatorijas likteni, Valsts kultūras pieminekļu inspekcija (VKPAI) iesaka likumdošanā paredzēt normu, kas ļautu atsavināt objektu bez atlīdzības, ja tas netiek apsaimniekots.
Autortiesību likums noteic, ka 70 gadus pēc autora nāves viņa darbus drīkst brīvi izmantot. Izņēmums ir padomju laikā aizliegtie rakstnieki vai komponisti – viņi var iegūt šo tiesību pagarinājumu. Tādu šobrīd ieguvuši Aleksandra Grīna, Leonīda Breikša un Edvarta Virzas mantinieki.
Nākamo mācību gadu Rēzeknes augstskola (RA), ļoti iespējams, sāks ar jaunu nosaukumu – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. Arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) grib mainīt savu vārdu, atsakoties tajā no lauksaimniecības akcentējuma un izvēloties jaunajiem apstākļiem piederīgāku nosaukumu.
Latvijas simtgades filmām no valsts budžeta tiks piešķirti 7,5 miljoni eiro, ko izmantos vairāku spēlfilmu, dokumentālo un animācijas filmu uzņemšanai. Patlaban tiek izstrādāti 13 scenāriji, par kuru turpināšanu lems šā gada oktobrī.
Gleznotājs Aldis Dobenbergs jau divus gadus īpaši interesējas par Visumu: pēta to caur teleskopu, fotografē un glezno. Sācies tas pēc tam, kad negaisa laikā viņu ķēris zibens. Kā pats atzīst, «shēmas saslēdzās tā, ka pēkšņi radās vēlme pētīt zvaigznes». Janvārī «Arsenālā» varēja skatīt izstādi «Saules sistēmas perspektīva», kurā bija izvietoti arī viņa šim tematam veltīti darbi.
Balto kuģi šobrīd iegādājies nodrošinātais kreditors SIA Arhiidea, bet ar cesijas darījuma starpniecību tas nonāks īpašumā SIA Park Hotel Ķemeri, kas pieder Krievijas pilsonim Aleksandram Gusakovam.
Lai gan šobrīd jau notiek jaunā pedagogu algu modeļa aprobācija visās Latvijas skolās, vēl nav zināms, cik izmaksās likme par vienu stundu. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile sola maija beigās to darīt zināmu, bet nozares arodbiedrība – iepauzēt ar protesta akcijām un sagaidīt konkrētus skaitļus.
Industriālā vidē, arvien pieaugot dažādu ķīmisku vielu lietojumam, tās no ražotnēm, arī no patērētāja nonāk izgāztuvēs un tālāk augsnē, ūdeņos, dabā un visbeidzot – pārtikā. Cik plaša un bīstama ir šo piesārņotāju klātbūtne – to pēta zinātnieki arī Latvijā. Viens no viņu jaunākajiem pētījumiem – Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojuma noteikšanas metodes izstrāde – augstu novērtēts ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.