Profesionāli tehnisko skolu tīkla sakārtošana ir jāturpina, izvērtējot to mācību iestāžu statusu, kurās mācās 300 un mazāk audzēkņu, kā arī valsts pārziņā esošo skolu nodošanu pašvaldībām, uzskata Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Taču ne visur optimizācija notiek gludi – vietvaras nebūt nealkst pārņemt skolas savā īpašumā, ne arī visas skolas vēlas apvienoties.
Pērnā gada nevārda godā nokļuvis aplikācija (lietotne datorvidē), bet gada vārda tituls ticis ausīšiem (ausu sildītāji). Par gada teicienu izvēlētas deputātu Ingunas Sudrabas un Artusa Kaimiņa prātulas: «Nē, tā es neesmu!» un «Tu zini, kas es esmu?»
Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas (VDK) materiālu izpētes komisijas darbu tuvākajā laikā nesāks, jo nav skaidrs ne tās reglaments, ne naudas sadale. Pašreizējie noteikumi neparedz algas zinātniekiem, tikai Tieslietu ministrijas (TM) izvēlētiem administrētājiem. Līdzekļu pārdali var mainīt tikai ar valdības akceptu, ko diez vai varēs saņemt agrāk par maiju, pieļauj komisijas vadība.
Ar burātāju asociācijas un labdarības fonda atbalstu divas jaunietes no Latvijas – Monta Lingbērziņa un Diāna Ponaskova – pirmo reizi mūžā varēs iegūt iemaņas burāšanā. Apmācība notiks Kanāriju salās uz britu burinieka Tenacious, kas ir viens no diviem buru kuģiem pasaulē, kuri pielāgoti personām ar īpašām vajadzībām.
Valmieras vājdzirdīgo internātvidusskola – attīstības centrs – ir vienīgā šāda veida iestāde Latvijā, kur bērni ar dzirdes problēmām mācās no pirmsskolas vecuma līdz pat vidusskolai. Patlaban tajā zinības apgūst pusotra simta audzēkņu. Lai gan šādu bērnu ir daudz vairāk, daļa izvēlas mācīties vispārizglītojošās skolās. Skolas pedagogi gan uzskata: to var darīt tad, ja vecāki ir gatavi nopietni strādāt papildus, pretējā gadījumā rezultātu nebūs.
Kopš 2000. gada divreiz mēnesī Neatkarīgajā iznāk pielikums, kurā informējam par reģionos notiekošo. Tas top, pateicoties Ingrīdas Dērvenieces un viņas komandas uzņēmībai. Viņa pa šiem gadiem iepazinusi vai visu Latviju, un daudzviet viņa un laikraksts kļuvuši par gaidītiem paziņām.
Par jaunietes nogalināšanu aizdomās turamajiem apsūdzētajiem netiks mainīts drošības līdzeklis, visi paliks ieslodzījumā – lēmusi Latgales apgabaltiesa. Šobrīd lietā vēl tiek vākti pierādījumi, un tiesā tā nav nonākusi.
Burtnieku novads ir viena no retajām vietām Latvijā, kur bērni var apgūt jātnieku sporta un arī zirgkopības pamatus. Nepilns desmits bērnu šo unikālo iespēju arī izmanto. Skola pērn izgājusi arī plašākos ūdeņos, iesaistoties starptautiskā projektā Zirgu nozīme mūsu dzīvē – tas ļaus Burtnieku bērniem un pedagogiem iepazīt citu valstu pieredzi un ārzemju kolēģus.
Vakara (maiņu), tālmācības un neklātienes izglītības programmu īstenotāji satraukušies par tām paredzētā finansējuma atkārtotu apcirpšanu pusgada laikā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šādu lēmumu skaidro ar šo skolu neracionāliem tēriņiem, nekvalitatīviem pakalpojumiem un citiem apsvērumiem.
SIA Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs (LLZC) vadītājai Venerandai Stramkalei aizritējis īpašs gads – jūnijā apritēja 50 gadu, kopš viņa strādā Latgales laukos, bet 12. decembrī nosvinēta 75 gadu dzīves jubileja. Klausoties viņas stāstītajā un redzot padarīto, tā vien grozi galvu un brīnies: kā cilvēks spēj tikt galā ar to visu?! Tie, kas viņu pazīst, atzīst – tikai pateicoties viņas enerģijai un sīkstumam, centrs joprojām pastāv.
Burtnieku Ausekļa vidusskola ir viena no tām lauku vidusskolām, kurā 10.–12. klasē vairs nav neviena skolēna. Arī nākamgad lielu cerību atvērt 10. klasi nav, jo vairākums šā gada devīto skatās uz pilsētas skolu pusi, kur izglītības izvēles iespējas ir krietni lielākas. Lai gan Burtnieki ir vienīgā vieta Latvijā, kur vidusskolēniem piedāvā apgūt mācību kursu hipoloģijā (zirgkopībā), īpašu interesi tas nav izpelnījies.
Jaunklidzis – šo vārdu daudzi nav pat dzirdējuši. Tā ir neliela apdzīvota vieta Strenču novada Plāņu pagastā, kurā nav ne skolas, ne veikala, ne citu sabiedrisku iestāžu. Bet ir savs Saieta nams jeb Mazā gaismas pils, kas tapusi pirms pieciem gadiem. Vieta, kas satur kopā tur vēl palikušos apmēram 200 iedzīvotāju.
Bulduru dārzkopības vidusskolas tālākā attīstība un pat pastāvēšana ir ar jautājuma zīmi, Neatkarīgajai šaubas neslēpj nu jau bijušais šīs sabiedrības valdes priekšsēdētājs Aivars Griķis. Arī skolas kolektīvs ir satraucies par nākotni, lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apgalvo, ka negrasās mācību iestādi slēgt.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) paziņojums, ka Latvijas Radio (LR) līdzšinējai vadībai bijušas problēmas gan ar sabiedriskā medija pārvaldību, gan finanšu caurspīdīgumu, tāpēc Jāņa Sikšņa kandidatūra valdes priekšsēdētāja amatam noraidīta, pārsteidzis gan LR darbiniekus, gan parlamentāriešus.
Pagājušās nedēļas nogalē notikusī jaunietes slepkavība Rēzeknē ir īpaši šokējoša, jo, kā izrādās, viens no iespējamiem varmākām ir nepilngadīgais, kura tēvs strādāja policijā. Viņa darbabiedri ne reizi vien notušējuši un noklusējuši kolēģa atvases konfliktus ar likumu. Arī pērn skolotāja Antona Rancāna piekaušana beidzās vien ar nosacītu sodu.
Vairāk nekā gadu 1700 Latvijas ierēdņu par Eiropas Savienības (ES) un arī valsts naudu mācījās angļu valodu, lai varētu nodrošināt Latvijas prezidentūru ES Padomē.
Joprojām nav zināms, vai konkurss Jaunais vilnis notiks Jūrmalā vai ne, jo līdz šim nav parakstīts sadarbības līgums ar šā pasākuma organizatoriem par Dzintaru koncertzāles rezervēšanu konkrētam laikam. Nekādu oficiālu atsaukumu pilsētas dome arī neesot saņēmusi, tāpēc vēl šomēnes nolēmusi gaidīt tālāko konkursa rīkotāju rīcību.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka Latvijas skolās strādā 30 733 pedagogi, kas ir par 5% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu. IZM noliedz šādu pedagogu skaita kāpumu, skaidrojot skaitļus ar to, ka daļa skolotāju strādā vairākās vietās, bet katra no tām tiekot ieskaitīta kā patstāvīga vienība.
Pagājuši jau divi mēneši kopš lielajiem plūdiem, kas vissmagāk piemeklēja tieši Ogres novadu, radot vairāk nekā miljons eiro lielus zaudējumus pašvaldības infrastruktūrai un privātīpašumiem.
Latvijas Radio (LR) no 15. janvāra būs jauna vadība: par valdes priekšsēdētāju izvēlēts sociologs Aldis Pauliņš, bet par valdes locekļiem – bijusī ziņu aģentūras BNS vadītāja Sigita Kirilka un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvis Uldis Lavrinovičs.