Viena no pirmajām cilvēku apmetnēm Baltijā – Lielvārdes Dievu kalns – beidzot ir paglābta no pilnīgas iznīcības. Jau vairākus gadu desmitus to lēnām skaloja Daugavā, bet krastu stiprināšana tika gadu no gada atlikta, lai gan tas bija glābjamo objektu saraksta augšgalā.
Lai skolā varētu strādāt par pedagogu cilvēks, kas bijis sodīts par kriminālpārkāpumu, viņam vajadzēs no Izglītības un kvalitātes valsts dienesta (IKVD) saņemt izziņu, kas atļauj strādāt izglītības sistēmā. Šāds dokuments izmaksās 69,6 eiro, un jaunie noteikumi stāsies spēkā no 2015. gada 1. janvāra, – tā nolēmusi valdība.
Kamēr Krimas pussalas kultūras ministre jau līksmi ziņo par provizorisku vienošanos ar konkursa Jaunais vilnis organizatoriem par minētā pasākuma rīkošanu šajā Ukrainai atņemtajā teritorijā jau nākamgad, Jūrmalas dome un arī Dzintaru koncertzāles vadītāji rausta plecus – tās esot tikai baumas.
Jaunajam pedagogu algu modelim jābūt gatavam nākamā gada maijā, un citādu attīstības scenāriju izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzskata par neiedomājamu. Tikai tādā gadījumā nozare varot cerēt uz trim miljoniem eiro, taču – ko ar tiem iesākt, ministrijai nav atbildes.
Pedagogi joprojām ir sašutuši par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri publiskot skolotāju algas. Nozares arodbiedrība mudina paraudzīties uz summām, ko ministrija tērē sava administratīvā aparāta uzturēšanai, un salīdzināt ar atdevi.
Zinātne un izcilība – kā panākt, lai šie vārdi Latvijā tiktu uztverti kā viens veselums? Šobrīd, lai to sasniegtu, ir jāpārvar gana daudz šķēršļu, tomēr nozarē strādājošie ir pārliecināti, ka to var izdarīt, apvienojot visu atbildīgo pušu spēkus.
Pēc jauno noteikumu ieviešanas termiņatļauju iegādei, kas paredz nekustamā īpašuma iegādi vismaz par 250 000 eiro, tās vēlējušies saņemt vien 29 ārvalstnieki. Kritums ir milzīgs, un daļa ekonomistu un uzņēmēju to vērtē kā spieķu likšanu riteņos, jo liedz papildu investīciju ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā.
„Sajūta – tukša. Ministrija nespēs tik ātri izstrādāt jauno darba samaksas modeli, tas nozīmē, ka var palikt spēkā vecais modelis un visi mani pirmsskolas iestāžu pedagogi arī turpmāk strādās par minimālo algu – 420 eiro uz papīra,” agrā ceturtdienas rītā, stāvot pie Saeimas nama, sacīja Liepājas pilsētas arodorganizācijas vadītāja Irēna Opšteine.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, satrūkusies no asās pedagogu un nozares arodbiedrības pretreakcijas, gatava atsaukt tās rosinātos Izglītības likuma grozījumus par pedagogu algu publiskošanu, atklājot arī amatus, vārdus un uzvārdus.
Vairāki slēpošanas kalni sezonu jau ir sākuši, un to īpašnieki vērtē kā agru startu. Viņi cer, ka šoreiz neatkārtosies pērnā gada scenārijs, kura rezultātā pāris trases bijušas spiestas savu darbību beigt.
Aizvien vairāk mūziķu dodas strādāt uz citām valstīm, pat uz tuvējo Igauniju, kur darba samaksa ir ievērojami lielāka nekā Latvijā. Lai noturētu šeit ne tikai šos, bet arī citus kultūras jomā strādājošos, Kultūras ministrija (KM) plāno pacelt algas, gan nosaucot to par «ielāpu uzlikšanu».
Valdība pedagogu algu palielināšanai papildu naudu sola tikai tad, ja tiek izstrādāts labs darba samaksas aprēķināšanas modelis. Ja tas nebūs pieņemams visām iesaistītajām pusēm, algas uz pusotru gadu varētu tikt iesaldētas. Pēc vakardienas sarunām ar premjerministri Laimdotu Straujumu par šāda skumja scenārija iespēju satraukusies izglītības nozares arodbiedrība, tāpēc plānotais pikets pie Saeimas 11. decembrī, visticamāk, notiks.
Mazākumtautību skolās īstenotā bilingvālā izglītība Latvijā nav sasniegusi vajadzīgos rezultātus, un to beigušie it bieži neprot runāt valsts valodā. Nereti par bilingvāliem nākas kļūt latviešu skolu skolēniem, nevis otrādi, satraukumu pauda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti.
Nepilngadīgo likumpārkāpēju skaits, kas izcieš sodu slēgta tipa ieslodzījuma vietās, arvien sarūk – pašlaik to ir tikai 30. Lielāks akcents likts uz citām pāraudzināšanas metodēm, piemēram, tiesa var piemērot sabiedrisko darbu vai iesaistīt dažādās Valsts probācijas dienesta (VPD) īstenotajās programmās.
Ja Saeima atbalstīs 78 000 eiro (Kultūras ministrija gan bija prasījusi 92 844) piešķiršanu Latvijas PSR Valsts drošības komitejas jeb Stūra mājas ekspozīcijas uzturēšanai, tā atkal būs apmeklētājiem pieejama jau nākamā gada sākumā. Pašlaik ēkas pirmajā un pagrabstāvā ierīko apkuri, bet Okupācijas muzejs strādā pie ekspozīcijas paplašināšanas.
Latvijas pedagogi arvien vairāk pārliecinās, ka jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai papildu naudas, visticamāk, nākamgad nebūs. Premjere Laimdota Straujuma paziņojusi, ka jaunā valdība, kas strādājot tikai 20 dienas, nekādus solījumus skolotājiem neesot devusi. Pedagogi uzskata: Vienotība ne tikai uzmetusi viņus, bet arī jauno izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili.
Špeka veirs – tā sevi lepni dēvē rēzeknietis Andris Mejers. Lepnumam ir pamats – viņa saimniecībā top tik smeķīgi rukša gaļas produkti (un ne tikai), ka, papildināti ar tikpat gardiem pastāstiem par vietējo cymusu jeb delikatešu tapšanas noslēpumiem, tie pilnīgi vai izkūst mutē. Un stāstāmā Andrim ir daudz – tā vien klausies un pa brīdim iesmejies par valodiskajām pērlēm, kad viņš stāsta par savu mīļo Latgali un tās bagātībām.
Pedagogu algu palielināšanai no nākamā gada 1. septembra valsts budžeta plānā šobrīd ir paredzēti tikai trīs miljoni eiro. Valdība gan solās meklēt iespējas šo summu palielināt vēl par 10 miljoniem eiro, lai nomierinātu pedagogus un Eiropas prezidentūra Latvijā neiezīmētos ar izglītības darbinieku piketiem un streikiem.
Pedagogi ir apņēmības pilni rīkoties, pieprasot solīto algu paaugstinājumu. Ja līdz 10. decembrim netiks atrasta iespēja rast papildu finansējumu, izglītības darbinieki ir gatavi piketēt un pat streikot. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pieļauj demisijas iespēju, ja pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai naudas nebūs.
XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalīsies lielākais dalībnieku skaits. Tajos atšķirībā no iepriekšējiem piedalīsies latviešu diasporas pārstāvji no Īrijas, Lielbritānijas, ASV un citām valstīm. Vēl šos svētkus pirmo reizi iekrāsos kokļu mūzikas koncerts.
Latvijas valsts dibināšanas 96. gadadiena kā ik gadus tika atzīmēta ar īpašu svētku programmu – ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, militāro spēku parādi, lāpu gājienu, īpašiem koncertiem un uguņošanu.
Patriotisma nedēļā, svinot Lāčplēša dienu un valsts dibināšanas dienu, bieži tiek minēta tēvzemes mīlestība. Taču – kādas ir tās izpausmes? Kā tā veidojama, kā to vairot, un kas to var palīdzēt stiprināt? To Neatkarīgā vaicāja vairākiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem