Arno Jundze / Autori

Pārlūkojot partiju programmas kultūras sadaļas, tur atrodamo saliekot kopā ar priekšvēlēšanu solījumiem un budžeta konsolidācijas nepieciešamības skarbo realitāti, pieļauju, ka Latvijas vēlētājam nav skaidrs, kur politiskās partijas stūrē. Acīmredzami ir tas, ka, par spīti skaļiem solījumiem mīlēt līdz asarām, kultūra nebūs partiju reālā prioritāte līdz brīdim, kamēr tiks aizlāpīti caurumi valsts ekonomikā.

Vasaras beigās pie latviešu lasītājiem nonāca Airas Levina romāns Rozmarijas bērns. Šo darbu uzskata par divdesmitā gadsimta otrās puses šausmu literatūras kulta darbu, savulaik itin drīz pēc izdošanas grāmatā (1967) tas pārkāpa literatūras robežas un kļuva par savdabīgu un daudz apspēlētu zīmolu kultūrā.

Pagājušās nedēļas nogalē Latvijā sākta ASV mūzikas izdevniecības Nonesuch Records izdotais pasaulslavenā Latvijas vijolnieka, Grammy balvas laureāta Gidona Krēmera un kamerorķestra Kremerata Baltica albums De Profundis.

Latviešu valodas rīkotā ikgadējā Eiropas valodu diena 2010 šogad pārvērtusies par pasākumu kompleksu, kurš sākās jau 7. septembrī. Galvenie notikumi tomēr paredzēti šonedēļ.

Turpinot kinoforuma Arsenāls apskatu, vēlos pievērst jūsu uzmanību divām filmām, kas tapušas nesen un reprezentē Eiropas kino jaunāko piedāvājumu. Abi darbi ir visnotaļ pretēji savā stilistikā, tomēr tos redzēt ir vērts – kino pavadītais laiks zemē nomests nebūs.

Stāsts par dzīvi un solījumiem 2011. gadā uzņem apgriezienus un līdz 3.oktobra rītam, kad visi pīrāgi būs izdalīti un nāksies domāt par trauku mazgāšanu, tam ir perspektīva izvērsties par seriālu īstenā meksikāņu garā.

Vakar Rēzeknes augstskolā notika tematiskais forums Augstākās izglītības un pētniecības tematiskais forums Rēzeknes augstskolā.

Pagājušās nedēļas nogalē ar piedzīvojumu pastaigu Poēma par medusmaizi Āgenskalnā un Torņakalnā oficiāli tika atklātas ikgadējās Dzejas dienas.

Pēdējo pāris nedēļu laikā bijām liecinieki vairākkārtējiem ministru prezidenta Valda Dombrovska solījumiem par to, ka nākamajā gadā kultūras budžets samazināts netiks. Ja atceraties, kā starpnieki, kas šo vēsti raidīja tālāk tautai, uzstājās gan tā sauktais kultūras iestāžu direktoru klubs – biedrība Laiks kultūrai, gan pats kultūras ministrs Ints Dālderis, kuri lika savu godu ķīlā, ka... Viss korekti un atbilstoši etiķetei. Nopietnā valstī šāds solījums tiktu uztverts augstākā mērā nopietni, bet Latvijas runasvīru morāle šķiet ļautu revidēt pat elementāros Ņūtona fizikas likumus, ja vien tie tiktu klāt Visuma likumībām.

Pagājušo ceturtdien sākas Latvijas Grāmatnieku ģildes rīkotā akcija, kuras mērķis ir novērst kaitējumu, kādu Latvijas sabiedrībai varētu nodarīt bezatbildīgu ierēdņu sagatavotās izmaiņas nodokļu likumdošanā. Proti, aizbildinoties ar solījumiem starptautiskajiem aizdevējiem, Finanšu ministrija cenšas par katru cenu panākt atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju atcelšanu, kas vistiešākajā veidā apdraud grāmatniecības un poligrāfijas nozaru izdzīvošanu Latvijā.

Apmēram pirms pusotra gada Neatkarīgā rakstīja par iniciatīvas grupu, kas nāca klajā ar ideju izveidot Latvijas inovatoru apvienību. Pirms gada, 1. septembrī, tāda tika nodibināta un rīt svinēs savu pirmo dzimšanas dienu. Pazīstamais zinātnieks akadēmiķis Ivars Kalviņš ir šīs organizācijas vadītājs un par gada laikā paveikto ir šī saruna.

Ja pavēro mūsu politiķu, intelektuāļu un autoritatīvu baznīcas pārstāvju publiskos paziņojumus pēdējo gadu laikā, tad starp citiem visnotaļ pozitīviem aicinājumiem uz kaut ko labu, var pamanīt kādu neuzkrītošu tendenci. Un, proti, laiku pa laikam tribīnē kāpj kāds, kurš teic – mums jāievieš skolā tāda vai šitāda mācīšana.

Šonedēļ masu medijus apceļoja žurnāla Forbes veidotais desmit pasaules komerciāli veiksmīgāko rakstnieku reitings. Tajā pirmo vietu ieņēmis ASV autors Džeimss Patersons.

Dailes teātra 90. jubilejas svinības savu kulmināciju piedzīvos 19. novembrī, tomēr jau no 1. septembra Latvijas televīzijas 1. kanāls sāks demonstrēt vairākus LTV arhīva raidījumus, kas stāstīs par Dailes teātri. Iecerēts, ka LTV tiešraidē tiks rādīts arī 19. novembra pasākums.

Inna Svečenovska. Hanss Kristians Andersens. Pasaku meistara slavas cena. Tulkojusi Irīda Miska. Jumava

Kā ziņo BBC, Ņujorkas Metropolitēna opera uzstādījusi jaunu biļešu tirdzniecības rekordu. Sezonas pirmajā biļešu tirdzniecības dienā opermīļi izķēruši kasē biļetes par 2,6 miljoniem dolāru. Kopumā tikušas pārdotas vairāk nekā 24 000 biļešu ar vidējo cenu 108,3 dolāru.

Aizejošā nedēļa kultūrā aizvadīta nepārprotamā priekšvēlēšanu tvaikā. Atšķirībā no mainīgajām atmosfēras frontēm, kas lēkā augšā un lejā, šajā nozarē temperatūra turpina vienmērīgi celties.

Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas šā gada laureātu Ķēstuti Kasparaviču Latvijā pazīst mazie lasītāji, kā arī viņu mammas un tēti, kuri gādā, lai viņu bērniem jauku grāmatiņu neaptrūktu. Tomēr, lasot labā lietuviešu onkuļa prieka pilnos darbus un skatoties autora pašrocīgi zīmētās ilustrācijas, Latvijā maz kurš zina, ka viņa darbi savā ziņā ir kaimiņzemes veiksmes stāsts. Uzskaitīt visas pasaules valstis un valodas, kurās izdotas Ķēstuta Kasparaviča grāmatas ir diezgan nereāli: Taivāna, Vācija, Grieķija, Koreja, ASV, Spānija, Krievija ir tikai dažas pieturvietas šī autora biogrāfijā. Savā ziņā tas ir apliecinājums, ka mazu tautu rakstnieki var tikt pamanīti pārsātinātajos un ienācējus nemīlošos grāmatu tirgos. Turklāt, lai to izdarītu, nebūt nav jābūt diloņslimam poētam vai kompleksu māktam intelektuālim. Visa Ķēstuta Kasparaviča radošā biogrāfija rāda – kas meklē, tas atrod!

Vakar trīs biedrību Laiks kultūrai pārstāvoši Latvijas kultūras iestāžu vadītāji: Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa tikās ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pastāvīgo pārstāvi Latvijā Deividu Moru un SVF ekonomisti Agnesi Bukovsku.

Tas nudien nav jaunatklājums, ka mūs, Latvijas iedzīvotājus, naudas lietas, reālā ekonomika un likumdošana galīgi neinteresē. Toties paklaigāt par dažādu populistu vai veiklu PR speciālistu pasviestajām sirsnīgi jutīgajām tēmām – to gan protam! Tieši šī iemesla dēļ jau arī mūs slauc kā kaimiņa kazu – analfabētisms iepērkoties, analfabētisms slēdzot elementārus līgumus. Paši vien vainīgi, bet nevienu jau tas nesatrauc. Atkal iesmērēja veikalā kaut kādus atkritumus – nu, protams, slikti. Darba devējs lika parakstīt tik sirsnīgu darba līgumu, ka pret tādu iebilstu pat senie galeru vergi – ir taču krīze valstī! Labā banka uz galvu reibinošiem procentiem iedeva kredītu sarūsējuša auto vai no kartona celtas mājiņas iegādei, kuras mūžs būs krietni īsāks, nekā kredīta atdošanas termiņš – tā taču ir gandrīz katram!

Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā Egila Grīšļa grāmatu Dieva meklētāji.

Apgāds Jumava laidis klajā Jura Reihlera dzejoļu krājumu Vēja šūpoles.