Arno Jundze / Autori

Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā Lorēnas Veisbergeres romānu Harry Winston briljantu medībās

Lai gan atvaļinājumi ir laiks, kad apgādi parasti izdod sirdi plosošus dāmu romānus un asinis stindzinošus burlakgabalus, reizi pa reizei šajā likumsakarībā izdodas sastapt pa izņēmumam. Viens no ievērību pelnošākajiem grāmatu pasaules jaunumiem šovasar nenoliedzami ir Jāņa Kalnača pētījums Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Valmieras rajonā.

Nesen solīju, ka uzrakstīšu par divām šovasar izdotajām Džona Grišama grāmatām. Nepagāja pat dažas dienas, kad atskanēja nepacietīgas lasītājas zvans – kad būs raksts? Solījums jāpilda.

Iespējams, nupat jau tā visa ir pat pārāk daudz. Uzspodrināts krāsās un skaņā, vecais labais stāsts par Šerloku Holmsu un doktoru Vatsonu, kur galveno vijoli spēlē nepārspētais ekrāna duets Vasīlijs Ļivanovs un Vitālijs Solomins, šovasar tiek drillēts neskaitāmos televīzijas kanālos, un slavenā frāze – Elementāri, Vatson! – skan gandrīz tikpat bieži, kā toreiz, kad pirms trīsdesmit gadiem seriāls parādījās uz ekrāniem. Kurā datumā īsti svinēt jubileju, to šķiet nevar pateikt pat filmas veidotāji, jo pirmās divas sērijas uz ekrāniem nonāca 1980. gada pavasarī, vēlāk tām sekoja visas pārējās.

Siguldas dzelzceļa stacijas logos šonedēļ izvietoti divpadsmit lielformāta grafiti zīmējumi, kas turpmāk pievilcīgāku darīs stacijas perona pusi.

Nevar noliegt, ka grāmatu šovasar iznāk daudz – tomēr, kā lai to pieklājīgāk pasaka... Piedāvājums ir diezgan pelēcīgs. Teiktais diemžēl jāattiecina uz trilleriem un kriminālsāgām. Tādu rozīnīšu kā Dens Brauns vai Stīgs Lārsons ir pamaz: pamatā vien dažādi vēsturiski kefīri ar visādu kodu, brālību un lielo noslēpumu atmaskojumiem, parasti gan trešā tējas uzlējuma līmenī, šomēnes Zvaigzne ABC izšāvusi divus Džona Grišama romānus (par tiem kādu citu reizi). Uz šī fona arī Kontinenta izdotais Maikla Konelija Verdikts ar ierasto pavadošo stāstu, ka šis nu reiz esot labais, šķita pieklājīgs apgāda cilvēku blabla.

Tā vietā, lai izmantojot karstumu, nomierinātos un izsludinātu spānisko vai latīņamerikānisko siestu, kas ļautu svelmējošās dienvidus saulē nosnausties un pie viena uzlabot Latvijas demogrāfisko stāvokli (gandrīz kā Markesa vai Ljosas romānos), aizejošās nedēļas debates medijos dažubrīd liek atcerēties veco, labo, bet mūsdienās piemirsto latviešu valodas darbības vārdu - čūkst.

Ja pirms gadiem desmit vidusmēra latvietim vaicātu, kas ir Frīda Kālo, godīgākā atbilde būtu – es nezinu. Desmit gadi tomēr ir pagājuši – raksti sievietēm un vīriešiem domātos sieviešu žurnālos savu darījuši. Nezināt, kas ir leģendārā meksikāņu gleznotāja, mūsdienās galīgi nav modē – esmu pat runājis ar ļautiņiem, kas īpaši brauc uz Eiropas pilsētu laikmetīgās mākslas muzejiem skatīties Frīdu, jo tur kā īpaša ekstra tiek piedāvātas viņas gleznas. Jāatzīst, kaut kas fascinējošs šajā Frīdas pielūgsmē ir, neatkarīgi no tā, vai skatītājam zināma mākslinieces biogrāfija. Turklāt, ja ir zināma, tad vēl jo vairāk.

Šo ceturtdien, 15. jūlijā, pulksten 19 Rīgas Domā koncertā Ave Maria uzstāsies soprāns Inese Galante (attēlā) un ērģelnieks Aivars Kalējs.

Zviedru fantāzijas literatūras žurnāla Jules Verne arhīvā, kas nodots Zviedrijas Nacionālajā bibliotēkā 2007. gadā, nejauši atrasti divi Stīga Lārsona agrīnie stāsti.

Krievijā visnotaļ aktīvi turpinās pazīstamā rakstnieka un disidenta, Nobela prēmijas laureāta Aleksandra Solžeņicina piemiņas iemūžināšanas process.

Allaž esmu brīnījies, kas notiek ar latviešu prātiem, tiklīdz šo zemi piemeklē ekoloģiska kataklizma, kam vārdā vasara. Kā dažas dienas uzspīd saulīte, tā sākas. Kāds paziņa reiz jokoja, ka vidusmēra latvietim ziemas salā smadzenes sasalstot, bet vasaras saulē iztvaikojot.

Galerijā Daugava nākamo trešdien gaidāma interesantas somu lietišķās mākslas izstāde, kuras autori, kā viņi to paši ar ziemeļniekiem raksturīgo humoru prezentē, ir divi «somu puikas» - Kimmo Heikile un Risto Hemeleinens.

Vairāk nekā divdesmit Rīgas muzeji šomēnes ir mainījuši darba laiku. Tagad ar muzeju pastāvīgajām ekspozīcijām un izstādēm interesenti var iepazīties arī darbdienu novakarēs.

Apgāds "Atvērt šeit" laidis klajā Paula Bankovska grāmatu lieliem bērniem un bērnišķīgiem pieaugušajiem Zvēri man!.

Starptautiskais folkloras festivāls Baltica 2010 vakar sācies Karksi pagastā Igaunijā.

Latvijas Fotogrāfijas muzejā apskatāma Jurija Žitluhina izstāde Tādi mēs bijām…

Laikā, kad organizācijas Laiks kultūrai dibinātāji raksta uztraukuma pilnas vēstules par kultūras iestāžu apdraudētību Latvijā, mūsu profesionālajiem, bet slikti atalgotajiem mūziķiem labas ziņas nāk no okeāna viņa krasta - iespējams darbs ir tur.

Rīt pulksten 17.30 klasiskās mākslas galerijā Antonija (Rīga, Brīvības iela157) tiks atklāta plaša mākslinieka Jura Soikana 90. jubilejai veltīta izstāde.

Pazīstamais britu mākslas kolekcionārs un Sāči galerijas īpašnieks Čārlzs Sāči (Charles Saatchi) šonedēļ nācis klajā ar negaidītu paziņojumu, ka dāvina savu galeriju un vairāk nekā 200 mākslas darbus no savas kolekcijas valstij.

Frānsisa Meja. Zem Toskānas saules. Tulkojusi Daina Ozoliņa. Zvaigzne ABC

Hovards Sounss. Uz autostrādes. Bobs Dilans. Stāsts par slavenā mūziķa dzīvi. Tulkojusi Sarma Ozola. Zvaigzne ABC