Arno Jundze / Autori

Kolīna Makkalova. Pirmais vīrs Romā. Tulkojusi Zane Rozenberga. Zvaigzne ABC

Untā, jaunu Nacionālo bibliotēku mums nevajag principā, tā ir pretīga un nekam nederīga līdzekļu šķiešana. Paldies tiem, kas visus šos gadus tādu viedokli uzturēja pie dzīvības, izvirzot vienu muļķīgāku argumentu par nākamo.

Pēdējos gados aktualizējusies pilsētnieku vēlme svinēt Jāņus pēc sentēvu metodēm, ko šogad rekomendē arī raidījums 100 g kultūras. Tomēr, kā māca sena paruna – kas atļauts vērsim, liegts Jupiteram. Lai gan latvieši ir it kā jau tie paši un sentēvu mantojums gēnos spēlējas, tomēr 21. gadsimts nav 10. gadsimts – dzīves ritms cits un arī cilvēki nav tie, kas senāk. Šī iemesla dēļ esiet apdomīgi ne vien tad, ja kāds ierosina Jāņos līdz kliņķim pielieties ar alu un sarīkot uz tuvākās šosejas drifta sacīksti ar veco labo BMW. Arī svinības sentēvu garā prasa zināmu saprātu. Un tā...

Laikā, kad savu darbu pārtrauc teju vai leģendāras animācijas filmu studijas, laikā, kad opera rīko labdarības akciju, lai savāktu naudu tā aparāta remontam, kas nodrošina operas izrāžu norisi, ziņa par to, ka Gaļinas Poliščukas Teātra Observatorija iespējams aizvada pēdējos savus darbības mirkļus, ir visnotaļ ikdienišķa.

Šodien Teātra observatorijā notika preses konferencē, kurā teātra vadība un aktieri iepazīstināja žurnālistus ar lēmumu par to, ka Teātra observatorija tiek slēgta, bet 30 aktieri un teātra darbinieki reģistrēsies kā bezdarbnieki. Notikušā iemesls – Kultūras ministrija atteikusi dotāciju, ko teātris saņēma iepriekšējās sezonās, un tā turpmākai darbībai pietrūkst līdzekļu.

Vēl viena nedēļa mūs tuvinājusi saulgriežiem – tam leģendārajam mirklim, kad diena būs visgarākā, nakts vissiltākā, bet meitenes visskaistākās. Pesimisti tad varēs pūst – Jāņi klāt, vasara garām. Optimisti savukārt ņems groziņus un ies bekot, jo siltākais un dzīvespriecīgākais gadalaiks taču pilnā plaukumā. Un jocīgākais tas, ka taisnība būs kā vieniem, tā otriem.

Dzintaru koncertzāles sezonas atklāšanas koncertā šovakar pulksten 19 uzstāsies pasaulslavenais vijolnieks Sergejs Hačatrjans (Armēnija) un Dienvidkorejas simfoniskais orķestris ķīniešu diriģenta Dzuohuana Čeņa vadībā. Koncerta programmā iekļauts Johannesa Brāmsa Vijoļkoncerts, Pētera Čaikovska 4. simfonija un Jongupa Vo Fantāzija orķestrim.

Pianists Andrejs Osokins kļuvis par prestižā Beļģijas karalienes Elizabete konkursa laureātu.

Vakar Maskavā 77 gadu vecumā miris viens no 20. gadsimta izcilākajiem Krievijas dzejniekiem – Andrejs Vozņesenskis. Pēdējos gados viņš cieta no atkārtota insulta radītajām sekām un tikai pirms nedēļas bija atgriezies Krievijā no ārstēšanās kādā vācu klīnikā.

No Latvijas Rakstnieku savienības saņemta skumja vēsts – 72. gadu vecumā mūžības ceļos aizgājis dzejnieks un bērnu literatūras klasiķis Vitauts Ļūdēns 28.01.1937. – 27.05.2010. Informācija no LRS liecina, ka rakstnieks pēdējā gaitā tiks izvadīts 1.jūnijā plkst.14 no Usmas baznīcas.

Svētdien noslēdzās 63. Starptautiskais Kannu kinofestivāls un tika sadalītas tā balvas. Lai gan lielais Eiropas kino dzīves notikums ir noslēdzies un Kruazetas krastmala var atviegloti uzelpot, atsākot savu ierasto ikdienas dzīvi ar kūrorta izklaidēm turīgiem atpūtniekiem, festivāls joprojām tiek komentēts gan Vecajā pasaulē, gan ASV.

Pieļauju, ka pamatīga grūstīšanās varētu notikt visās Latvijas grāmatnīcās, kurās šodien sāk tirgot Stīga Lārsona triloģijas Millenium otro grāmatu Meitene, kas spēlējās ar uguni. Pirmais romāns Meitene ar pūķa tetovējumu iznāca pērn, tomēr tas joprojām dzīvojas pa Latvijas pārdotāko grāmatu topiem, pierādot, ka āķis, kurš pirms gadiem pieciem iecirtās skandināvu, bet vēlāk arī pārējo eiropiešu lūpā, tagad trāpījis arī latviešu lasītājiem.

Dabā viss ir līdzsvarā. Kādu šonedēļ apcietina un ieliek aiz restēm, bet kādu izlaiž. Nezinu, kurš no fizikas likumiem šajā situācijā būtu piemērotāks – izslavētais savienoto trauku princips vai stāsts par enerģijas un matērijas nezūdamību. Bet liksim mierā fiziku, jo neviena precīzā zinātne nespēj izskaidrot cilvēka stulbumu.

Klasiskās mākslas galerijas Antonija pārstāvji ziņo, ka ar negaidīti labiem panākumiem beigusies 12. mākslas darbu izsole Saules kumeļš. Tās rezultāti pārspējuši izsoles rīkotāju cerības.

Rejs Bredberijs. Marsiešu hronikas. Tulkojusi Maija Andersone un Inese Veide. Zvaigzne ABC

Hjū Lorijs. Ieroču tirgonis. Tulkojusi Daina Ozoliņa. Zvaigzne ABC

Vladimirs Nabokovs. Lolita. Tulkojusi Ilga Kalnciema. Zvaigzne ABC

Kā reiz nupat saviem studentiem stāstīju par preses brīvību un tās apdraudējumiem mūsdienās, pieminot arī Reportieru bez robežām izveidoto četrdesmit pasaules plēsoņu sarakstu, kuri vajā masu medijus visā pasaulē.

Rīt izdevniecība ¼ Satori laidīs klajā Helēnas Demakovas grāmatu Nepamanīs. Latvijas laikmetīgā māksla un starptautiskais konteksts/ They wouldn’t notice. Latvian Contemporary Art and The International Context.

Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) pasludinājusi Literatūras gada balvas 2009 ieguvējus.

Brīdī, kad man piedāvāja piedalīties Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonda rīkotās ziedojumu akcijas veidošanā, lai vāktu līdzekļus Kārļa Ulmaņa piemineklim, kuru nolemts uzstādīt viņa nāves vietā bijušajā Krasnovodskas pilsētā, kas tagad pārdēvēta par Turkmenbašī un atrodas Turkmenistānā, ko agrāk pazinām kā Turkmēniju, nekādu lielo šaubu par to, ka tas jādara, nebija. Ne tāpēc, ka es būtu liels vadoņa fans vai tālab, ka man bērnībā kāds būtu potējis Kārļa Ulmaņa uzskatus kā vienīgos pareizos. Gluži otrādi, esmu nācis no dzimtas, kur Latvijas pirmās brīvvalsts prezidentu respektēja, bet ne īpaši godināja – jā, saimnieks bija, kārtība bija, bet, ar ko tas viss beidzās, mēs piedzīvojām. Godīgi sakot, arī bērnībā bēniņos lasītie Kārļa Ulmaņa runu krājumi un bildītes tajos stipri vien atgādināja to pašu, ko tolaik ik vakaru rādīja Centrālā televīzija – visur ar ovācijām un ziediem sagaidīto Leonīdu Iļjiču, kuru mājinieki labsirdīgi dēvēja par Ļoņku.

Aina Zemdega. Raksti V. Nordik