Arno Jundze / Autori

Edvarts Virza. Kārlis Ulmanis. Zvaigzne ABC

Apgāds Zvaigzne ABC 4. maija deklarācijas jubilejas priekšvakarā laidis klajā grāmatu, kuras drukāšana diezin vai būtu iespējama pirms gadiem desmit.

Šovakar, pulksten 19, Ojāra Vācieša muzejā Rīgā, O. Vācieša ielā 19, Latviešu valodas aģentūras rīkotajā ciklā Un es tieši gāju vārdu meklēt notiks tikšanās ar dzejnieci un atdzejotāju Ludmilu Azarovu.

A/s Ventspils nafta (VN) vakar paziņoja, ka atceļ akcionāru sapulci, kurai bija jānotiek šodien.

Šonedēļ latviešu opermīļiem trauksmainas ziņas saņemtas no Vīnes valsts operas. Diemžēl ir saslimis leģendārais diriģents Mariss Jansons, kurš strādāja Vīnes valsts operā pie režisora Franko Dzefirelli iestudētās Žorža Bizē operas Karmena iestudējuma atjaunošanas. Jau iepriekš ziņots, ka tajā piedalīsies tādas opermākslas superzvaigznes kā Elīna Garanča (Karmena), Anna Ņetrebko (Mikaēla), Masimo Džordano (dons Hozē) un Ildebrando Darkandželo (Eskamiljo).

Pirmdien, 19. aprīlī, sāksies vēl nebijusi Neatkarīgās akcija – tās ietvaros čaklākie laikraksta pircēji apgāda Jumava veikalos grāmatas varēs saņemt par velti.

Šonedēļ kļuvuši zināmi rezultāti Nacionālā Kino centra rīkotajam konkursam par 2010. gadā pieejamo valsts finansējumu dokumentālo filmu un animācijas projektiem. Krīzes apstākļos atbalstīti 13 dokumentālo filmu un 7 animācijas projekti. Dokumentālo filmu konkursā pieejamais finansējums bija Ls 122 400 (23% no reāli pieprasītajiem Ls 522 131), animācijas filmām - Ls 156 400 (35% no reāli pieprasītajiem Ls 443 519).

Rīt sākas un līdz 24. aprīlim turpināsies tradicionālais kinoforums Un vārds tapa filma.

Ja salīdzina gada pirmos divus mēnešus ar martu, tā vien šķiet, pēdējais kultūrā bijis mērenāks, tomēr tā ir tikai šķietamība, kas drīzāk saistīta ar dabisko ziemas un pavasara nomaiņu un loģisko cikliskumu, kas, piemēram, virkni februārī startējušu izstāžu rīkotājiem lika tās turēt līdz marta otrajai pusei, kad, klusajai nedēļai tuvojoties, pamazām sākās ne vien ekspozīcijas nomaiņas, bet arī uz visām dzīves sfērām raksturīgā Lieldienu gaidīšana.

Otrdien, 13. aprīlī, Ventspilī pilsētas 720 gadu jubilejas ietvaros sāksies konference Ventspils paralēle III. Pilsēta gadsimtu zīmēs un zīmolos.

Trešdien, 31. martā, Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar Ojāra Vācieša muzeju rīkos kārtējo valodas vakaru cikla pasākumu. Tas sāksies pulksten 18 un norisināsies O. Vācieša muzejā Rīgā, O. Vācieša ielā 19.

Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) biedru aptaujā noskaidrojusi spilgtākos literāros darbus, kas nākuši klajā 2009. gadā.

Plūdi Zemgalē, lēni kūstošas kupenas Ziemeļvidzemē un hokeja trilleris Balašihā – tāda paliks prātā aizejošā marta nedēļa Latvijā. Kultūrā pieklusums šobrīd ir dabisks – ik gadu tāds veidojas pirms un ap Lieldienu laiku, kad lietas parasti notiek, bet notiek bez lieka trokšņa. Nezinu gan, cik pie tā vainojamas latviešiem pasvešās kristiešu tradīcijas, cik nomācoši garā ziema un vispārējā avitaminoze, kas pavasarim joprojām esot tikai teorētiski, liek par sevi manīt aizvien spēcīgāk, bet klusais laiks ir pienācis.

Sintija Lenone. Džons. Tulkojis Jānis Elsbergs. Mansards Rokmūzikas faniem ar stāžu būtu vērts pievērst uzmanību divām apgādā Mansards izdotajām visnotaļ līdzīgi noformētām un sēriju atgādinošām grāmatām, kas veltītas 20. gadsimta roka leģendām.

Marts klāt, un citugad šajā laikā sniegpulksteņi jau bija noziedējuši. Mums tik sniega kupenas un sals, un ticība, ka paciešoties labāki būs. Lai man piedod Veidenbaums par šo viņa panta pārfrāzēšanu, bet šoreiz sestdienas sleja būs veltīta nevis sušķīgiem politiķiem, dīvainiem aizliegumiem un sociālai spriedzei valstī, bet gan dāmai, kuru es ļoti cienu un apbrīnoju.

Vilnis Liniņš. Nāves ceļa būvētāji. Autora izdevums

Slepenais simbols. Tulkojusi Liene Akmens. Kontinents

Melisa Neitana. Augšupceļš. Tulkojusi Maija Brīvere. Kontinents

Lai nodrošinātu Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) nolikuma izpildi, VKKF izsludina atklātu konkursu Literatūras, Mūzikas un dejas mākslas, Teātra mākslas, Filmu mākslas, Vizuālās mākslas, Kultūras mantojuma, Tradicionālās kultūras, Dizaina un arhitektūras nozaru ekspertu komisiju veidošanai.

Tas, ka Nacionālajā teātrī pie jauniestudējuma jau kādu laiku darbojas pazīstamais krievu režisors Kirils Serebreņņikovs, pēdējās dienās, šķiet, nevienam vairs nav īpašs noslēpums, jo nepamanīt košās un uzmanību piesaistošās Gogoļa Mirušo dvēseļu reklāmas ir gandrīz vai neiespējami. Kulta režisors, krievu jaunās režijas zvaigzne ir tikai daži epiteti, kas pavada šo mākslinieku, tomēr jāpiebilst, ka plaša atpazīstamība pie viņa atnāca 2006. gadā, kad dažādos Krievijas kinofestivālos balvas plūca viņa hamletiski melnā, bet vienlaikus filozofiski dziļā komēdija Tēlojot upuri. Jautāt par gaidāmo pirmizrādi režisoram bija pilnīgi bezjēdzīgi – varu jau pastāstīt, bet kas tur ko daudz runāt, nāciet skatīties. Tomēr saruna ar pazīstamo Krievijas intelektuāli izvērtās pat negaidīti gara.

Janīna Kursīte. Tautlietu vārdene. Nemateriālā kultūras mantojuma aģentūra

Sintija Lenone. Džons. Tulkojis Jānis Elsbergs. Mansards