Valsts prezidentam Raimondam Vējonim pasniedzot visaugstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni – diriģentam Andrim Nelsonam un operdziedātājai Kristīnei Opolais, Latvija atzinusi šo starptautiski atzīto mākslinieku nopelnus tēvijas labā.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosmes, ar kurām bija iecerēts uzlabot Saeimas darbu un likumdošanas procesu, parlamentāriešiem šķiet nepārdomātas. Tas izriet no Saeimas deputātu darba grupas, kas strādā pie kārtības ruļļa modernizācijas. Tiesa, politiķi atzīst, ka dažos gadījumos nav ievērojuši labas prakses principus, un apņēmušies laboties.
Iepriekšējos gados Latvijas iekšzemes kopprodukta reālais pieaugums sistemātiski bijis zemāks pat par pesimistisko prognozi. Finanšu ministrija, atzīstot, ka tā ir optimistiska prognoze, paredz, ka nākamgad valsts iekšzemes kopprodukts pieaugs par 3,5 procentiem.
Stiprinot Rīgas un Armēnijas galvaspilsētas Erevānas sadarbību, aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā abu galvaspilsētu mēri atklāja Erevānas dārzu, kura idejas autors ir viens no Latvijas Armēņu biedrības dibinātājiem Juriks Saakjans.
Skandāls par it kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) pazudušajiem valsts noslēpumu saturošajiem dokumentiem izčākstējis. Tā vismaz apgalvo pats birojs, kas pēc vairākkārtējas izmeklēšanas termiņa pagarināšanas paziņojis, ka birojā klasificētu informāciju saturoši dokumenti nav pazuduši. Satversmes aizsardzības birojs, šķiet, īsti neuzticas KNAB paustajam, jo grasās tajā veikt pārbaudi par dokumentu uzglabāšanu.
60 miljonus eiro, kurus valdība atrada, pārskatīdama valsts budžeta izdevumus, lielākoties novirzīs izglītības un veselības aprūpes sistēmai. Valdība piektdien nākamā gada budžeta projektu nodos Saeimai.
Administratīvā imunitāte, kas noteiktos gadījumos valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem ļauj izvairīties no soda, piemēram, par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, visticamāk, netiks atcelta, kā to ierosinājuši Saskaņas deputāti. Eksperti uzskata, ka imunitāte ir saglabājama kaut vai tādēļ, lai darbinieki varētu efektīvi pildīt savus pienākumus.
Pedagogiem, saņemot algu par jaunā mācību gada pirmo mēnesi, atklājies, ka pretēji izglītības un zinātnes ministra solījumiem lielai daļai skolotāju tā ir sarukusi, nevis kļuvusi lielāka. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti pagaidām uzskata, ka ministram jāļauj turpināt darbu.
Latvijas iedzīvotāju skatījumā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs Māra Kučinska valdībā ir ministrs, no kura valstij ir vismazākais labums. Un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis neapšaubāmi ir viszemāk vērtētais valdības loceklis kopumā. Eksperti lēš, ka tauta visvairāk nemīl tos, kuri cenšas kaut ko mainīt.
Par partiju nelikumīgu finansēšanu aizdomās turētās un aizturētās personas ceturtdien atbrīvotas. Būtiski brīvības ierobežojumi tām nav piemēroti, turklāt Jūrmalas mērs Gatis Truksnis joprojām drīkst būt kūrortpilsētas mērs. Tas, vai palikt šajā amatā, viņam jālemj pašam, – uzskata Latvijas Zaļā partija. Konkurenti gan aicina G. Truksnim izteikt neuzticību.
Mākoņi pār Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētā miljonāra Jūlija Krūmiņa galvu savelkas aizvien biezāki. Turklāt to nestās negaisa aukas var ķert arī divas partijas – Zaļo un zemnieku savienību un No sirds Latvijai (NSL). Miljonārs tiek turēts aizdomās šo partiju nelikumīgā finansēšanā, liecina neoficiāla informācija.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) it kā pazudušie valsts noslēpumu saturošie dokumenti tomēr nav pazuduši, informē pats birojs. Taču KNAB nesniedz informāciju, vai dokumenti ir atrasti, nav pazuduši vai arī –pazudušie nav saturējuši valsts noslēpumu.
Ne tikai amatpersonu, bet arī visu valsts un pašvaldību, kā arī valsts uzņēmumu darbinieku algām jākļūst zināmām sabiedrībai. Šādu viedokli, iesniedzot Saeimā attiecīgu likumprojektu, pauž Vienotību pārstāvošais deputāts Ints Dālderis. Pieņemts tas būtu attiecināms, piemēram, arī uz katru skolotāju vai mediķi.
Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsācis solīto tikšanos sēriju ar ministriem, lai ar tiem pārrunātu valdības rīcības plāna izpildes gaitu. Salīdzinot ar plāna apstiprināšanas procesu, premjera retorika gan kļuvusi pielaidīgāka, un nopietnas nepatikšanas, piemēram, patriekšana no valdības, par plāna neizpildi ministriem, visticamāk, nedraud.
Kā jau bija paredzams, sevi par centriski labējiem politiskajiem spēkiem dēvējošajām partijām nākamā gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā būs jācīnās ar vienoto Saskaņas un Gods kalpot Rīgai (GKR) sarakstu ar pašreizējo galvaspilsētas mēru Nilu Ušakovu galvgalī.
Pēc vairākkārtējiem pārmetumiem, ka Vienotība nav ieinteresēta reformēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID), koalīcijas partijas ir panākušas savdabīgu mierizlīgumu. Izskatīšanai Saeimas komisijās nodoti gan pagājušajā nedēļā Vienotības nobloķētie Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) likumprojekti, gan pašas Vienotības izstrādātie. Labākie no tiem būs jāatlasa komisijām.
Premjerministra Māra Kučinska viegli maskētie izteicieni, ka Zaļo un zemnieku savienība varētu arī neatbalstīt Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža apstiprināšanu jaunam pilnvaru termiņam, bijuši tikai koķetērija.
Par straujo elektrības rēķinu palielināšanos satrauktajiem lauksaimniekiem risinājums, visticamāk, tiks piedāvāts. Taču viensētām pieņemams risinājums vēl būs jāmeklē. Tā pēc tikšanās ar a/s Sadales tīkli valdes priekšsēdētāju Andri Pinkuli atzina Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Ar brīdinājumu, ka Latvijai vajadzētu sākt gatavoties nākamajai krīzei, klajā nācis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, taču valsts budžeta kaldinātāji uzskata, ka pagaidām vēl nevaram atļauties veidot uzkrājumus. Vēl neesam tikuši galā ar iepriekšējās krīzes sekām.
Saņēmusi kurvīti no koalīcijas partneriem – Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības –, reitingu nelutinātā Vienotība partnerus vienota saraksta veidošanai uz pašvaldību vēlēšanām Rīgā meklēs citur. Jau tagad zināms, ka sadarboties ar visām partijām nebūs iespējams.
Kā jau bija gaidāms, Vienotība tā arī nespēja pārliecināt ne Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), ne Nacionālās apvienības pārstāvjus par nepieciešamību pašvaldību vēlēšanās Rīgā nākamgad startēt ar vienotu sarakstu. Tomēr kādreiz varenā partija negrasās tik viegli padoties un kaldina jaunus plānus aizgājušās godības atgūšanai.