Prioritārajām nozarēm – drošībai, veselībai un izglītībai – nākamā gada budžetā papildus tiks piešķirts 150,1 miljons eiro, taču aizsardzības nepieciešamībām tiks par 24 miljoniem mazāk, nekā tika plānots pērn.
Pārmaiņu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ieskandinātais konflikts starp Vienotību un tās koalīcijas partneriem – Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Nacionālo apvienību (NA) – kļūst tikai plašāks. Par to neslēpti smīkņā arī opozīcijā. Taču būtu pāragri piesaukt valdības galu tuvu esam, ir pārliecināti Vienotības partneri.
Saeimas opozīcijā esošās Saskaņas vēlme panākt, lai tiesības uz izdienas pensiju būtu arī pašvaldību policistiem, nevilšus izraisījusi savdabīgu priekšvēlēšanu cīņu un nesaskaņas Zaļo un zemnieku savienībā. Vienotībai tiek pārmests, ka tā nevēlas atļaut Saskaņai gūt atzinību no policistu ģimenēm, bet ZZS deputāte Aija Barča grasās dumpoties pret frakcijas gribu.
Jaunā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja meklēšanā iesaistīsies Satversmes aizsardzības birojs, kuram būs jāvērtē, vai uz amatu savas kandidatūras pieteikušie pretendenti ir valsts noslēpuma cienīgi. Līdz SAB atzinumam kandidatūru vārdi oficiāli netiek atklāti. Viņu tālākā izvērtēšanā ar pilnām tiesībām piedalīsies Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs īsi pirms tā vadītāja Jaroslava Streļčenoka pilnvaru termiņa beigām, aizdomās par koruptīviem darījumiem uzsākot vairākas pārbaudes, uzmanību pievērsis arī Vienotību pārstāvošajam Saeimas deputātam Ainaram Latkovskim, kurš savulaik saņēmis aizdomīgi lētus advokāta pakalpojumus. Politiķi uzsāktā pārbaude nesatrauc, jo aizdomas esot nevietā.
Šodien uz pirmo sēdi sapulcēsies komisija, kura izšķirs – kas būs nākamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks. Pagaidām ir zināmi vien četri pretendenti uz šo amatu, starp kuriem ir arī esošais biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks
Pateicoties opozīcijā esošās Saskaņas un No sirds Latvijai deputātiem, kas diametrāli mainīja savu viedokli, Vienotības iecere teju jebkuram dāvāt iespēju savā pasē ierakstīt tautību latvietis cietusi neveiksmi. Trešajā lasījumā šo priekšlikums no likumprojekta parlaments svītroja.
Lai izvairītos no likumdošanas brāķiem, Valsts prezidents Raimonds Vējonis rosina grozīt Saeimas kārtības rulli, nosakot, ka likumprojekta trešajam lasījumam nedrīkst iesniegt būtiskus priekšlikumus. Atzīstot šo iniciatīvu par lielisku, politiķi gan uzskata, ka Valsts prezidenta iecere ir nerealizējama.
Premjerministrs Māris Kučinskis zina stāstīt, ka konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru tiek piesaistīti ne tikai tie, kas paši vēlas ieņemt šo atbildīgo amatu, bet arī tādi, kuri pierunāti. Šodien, lai kandidātiem amats šķistu vēl kārdinošāks, Saeima ķersies pie darba, lai palielinātu dienesta darbiniekiem un vadībai algu.
Nevalstisko organizāciju protestam pret tā dēvētajām deputātu kvotām valsts budžetā pievienojies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB)
Saeimas opozīcijas mazākās partijas aktualizējušas jautājumu par tā dēvētajām deputātu kvotām budžetā un šo sistēmu sauc par legālu korupciju. Šādam apgalvojumam nepiekrīt ne tikai koalīcijas partijas, bet arī Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš kvotu esamību par pareizu plānošanu gan nedēvē.
Lai rastu līdzekļus valsts amatpersonu atalgojuma palielināšanai, premjerministrs Māris Kučinskis nākamgad iecerējis būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē, samazinot štata vietas. Neoficiāla informācija liecina, ka viņš plāno likvidēt Privatizācijas aģentūru, bet tas ir uzdevums, ar kuru valdības mokās jau kopš 2000. gada.
Par spīti, ka dažu redzējumā kopbraukšanas pakalpojuma ieviešana rada ēnu ekonomikas draudus, valdošā koalīcija pirmdien tomēr vienojās, ka Vienotības izstrādātais likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai Saeimā. Apstiprināts parlamentā, automašīnu īpašniekiem tas pavērs legālas piepelnīšanās iespējas.
Līdz šim soda naudas par administratīvajiem pārkāpumiem izdevies iekasēt vien 40% apmērā. Cerībā, ka iedzīvotāji sodus maksās labprātīgāk, likumā noteikta iespēja sodu samazināt uz pusi, ja vien sodītais to apņemas apmaksāt piecpadsmit dienu laikā. Tiesa, visiem administratīvajiem pārkāpumiem šāda iespēja nav piemērota.
Kārtējo reizi Padomju Savienības mantojuma dēļ Latvija sagājusi ragos ar Krieviju, kas uzskata, ka, Limbažos demontējot pieminekli PSRS jūrniekiem, pārkāpta starpvalstu vienošanās.
Kā katru gadu, Saeimai atsākot darbu, viens no tās darba kārtībā esošajiem jautājumiem ir deputātu algas palielināšana, kuru nosaka likums. Ar nākamo gadu tai jāpieaug par 169 eiro uz papīra jeb 116 eiro uz rokas. Nacionālā apvienība tradicionāli sola aicināt kolēģus iesaldēt šo likumu, taču pieredze liecina, ka aicinājums paliks nesadzirdēts.
Lai Valsts ieņēmumu dienestu (VID) padarītu par pievilcīgāku darbavietu, tā darbiniekiem tiks palielinātas algas. Arī uz samazinātu darba vietu skaita rēķina.
Valdošās koalīcijas partijas vienojušās piekrist principam, ka nauda taisa naudu, tāpēc valsts budžetā plūstošo eiro straumes kontrolējošā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki jau ar nākamo gadu saņems lielāku atalgojumu. Pārējo valsts iestāžu darbiniekiem būs jāpaciešas līdz 2018. gadam.
Labākus rezultātus pašvaldību vēlēšanās partijas varētu gūt, startējot atsevišķi. Tā uzskata politologs Filips Rajevskis. Savukārt Vienotība ir pārliecināta, ka, tikai apvienojot labēji centrisko partiju spēkus, iespējams gāzt no Rīgas troņa Saskaņu un Gods kalpot Rīgai. Lūkojoties vēsturē, nekas neliecina, ka neveiksmju papluinītajai Vienotībai izdosies panākt trīs partiju spēku konsolidēšanu.
Finanšu ministrijai piešķirot Latvijas Televīzijai un tai pieņemot 150 tūkstošus eiro, kuri jātērē, lai popularizētu godīgu nodokļu maksāšanu, tiktu nostiprināta politiskā ietekme pār sabiedrisko mediju un diskriminēti komersanti, uzskata komerctelevīzijas un radiostacijas apvienojošā Latvijas Raidorganizāciju asociācija. Finanšu ministrija un Latvijas Televīzija šādus apgalvojumus dēvē par nepamatotiem.