Vērtējot vairāk nekā 10 tūkstošu pilsoņu parakstīto iniciatīvu par samazinātu pievienotās vērtības likmi mājsaimniecībām pārdodamajai elektroenerģijai un gāzei, pārliecinošs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums atzina, ka zemāka enerģijas cena valstij ir neizdevīga, jo veicinātu deflāciju un attālināšanos no atjaunināmo energoresursu īpatsvara enerģētikā palielināšanas mērķiem.
Premjerministram Mārim Kučinskim jauna veselības ministra atrašana prasījusi mazāk laika, nekā Guntim Belēvičam vajadzēja, lai izlemtu nolikt deputāta mandātu. Paredzams, ka jau šonedēļ Saeimai būs jābalso par Zaļo un zemnieku savienības virzīto Andu Čakšu, kura sola būt dialogam ar nozares pārstāvjiem atvērtāka.
Grimstot asās diskusijās, Saeimas deputāti apstiprinājuši grozījumus Imigrācijas likumā, kas daļai termiņuzturēšanās atļauju īpašnieku to pagarināšanu padarīs dārgāku.
Šodien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde vērtēs kandidāti uz veselības ministra amatu – Bērnu klīniskās slimnīcas vadītāju Andu Čakšu. Taču šis nav vienīgais, uz partiju ilglaicīgas sekas atstājošais jautājums, kas zaļzemniekiem jālemj šonedēļ. Un var izrādīties, ka izlemt atstāt vai neatstāt demisionējušo Gunti Belēviču Saeimas frakcijā partijai būs sarežģītāk, nekā sameklēt jaunu ministru.
Vienotības frakcijai Rīgas domē zaudējot ilggadējo partijas biedru Kārli Strēli, kas tagad pievienojies ideoloģiski ar Vienotību nesavietojamajai Gods kalpot Rīgai, skaļākas kļuvušas runas par to, ka pēdējais partijas kongress devis starta šāvienu tās izjukšanai. Vienotības līderi gan tā neuzskata un lēš, ka bijušais kolēģis salūzis, strādājot koalīcijas ignorētajā opozīcijā.
Kopš Krievija, radot bažas par agresijas eskalāciju, anektēja Krimu, Latvija aizvien vairāk līdzekļu atvēl aizsardzībai, taču, lai sasniegtu valsts aizsardzības koncepcijā noteiktos mērķus, nepietiek ar naudu vien – nepieciešami arī karavīri.
Sabiedrībā ievērojamu viedokļu sadursmi izraisījusī Latvijas parakstītā Stambulas konvencija uz tās ratifikāciju Saeimā nevirzās tik ātri, kā to sākotnēji bija iecerējis parakstījušais labklājības ministrs Jānis Reirs. Parlamentā tai vajadzētu nonākt vien pēc vasaras brīvdienām.
Mēnesi konkurējuši par vienu amatu, Andris Piebalgs un Edvards Smiltēns kopīgas lietas vārdā sacīksti aizmirst un Vienotības labā nolemj strādāt roku rokā. Jaunievēlētais organizācijas valdes priekšsēdētājs A. Piebalgs par savu vietnieku izraudzījies E. Smiltēnu. Partijas valde šo izvēli akceptējusi.
Neraugoties uz drošības dienestu un prokuratūras iebildumiem, Ministru kabineta komiteja atbalstījusi likumprojektu par lidmašīnu pasažieru datu apkopošanu un apstrādi. Problēmas, kuras identificējuši drošībnieki, bet sniedz lielāku personas datu drošību, iespējams, novērsīs Saeimā, kurai likums būs jāpieņem.
Sākotnēji kā aizdevums plānotais mājokļa īrei paredzētais pabalsts bēgļiem Ministru kabineta komitejā pirmdien nav akceptēts. Plānā saskatītas vairākas neskaidrības, kuras iecerēts precizēt nākamā mēneša laikā, taču Saeimā šī iecere pārliecinošu atbalstu negūst.
Pēc tam, kad spraigas politiskās cīņas rezultātā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ieguva Ministru prezidenta amatu, šis politiskais spēks bauda sen nebijušu vēlētāju mīlestību. Pētījumu aģentūras SKDS dati liecina, ka arī maijā šo partiju atbalsta vairāk vēlētāju nekā tās politiskos konkurentus.
Cerībā uz vēlētāju uzticības atgūšanu, Vienotība aizvadītajā sestdienā organizācijas priekšsēdētāja amatā ievēlēja bijušo eirokomisāru Andri Piebalgu. Viņa sāncensis Edvards Smiltēns atpalika vien par 35 balsīm. Eksperti jaunajam priekšsēdētājam vieglas dienas nesola, taču potenciāls viņam esot vērā ņemams.
Viens no Vienotības priekšsēdētāja amata kandidātiem – Andris Piebalgs – pēdējā publisko debašu raundā ar savu sāncensi daudzus pārsteidza ar organizācijai līdz šim neraksturīgām kreisi orientētām idejām. Partijas biedri gan no iespējamās Vienotības kursa maiņas nebaidās, jo organizācijā valdot demokrātija un uzvarēšot vairākuma viedoklis.
Laikā, kad Latvijā aktualizēts jautājums par lauksaimniecības zemes iegādes privilēģiju tikai pilsoņiem, Eiropas Komisija (EK) pieprasījusi, lai Latvija atceltu jau šobrīd spēkā esošos ierobežojumus. EK apstrīdētā likuma līdzautors Edvards Smiltēns uzskata, ka Latvija no spēkā esošā regulējuma ir tikai ieguvusi, un EK reakciju ir paredzējis.
Šobrīd, izmeklējot, piemēram, velosipēda zādzības, Kriminālprocesa likums policistiem par pienākumu uzliek veikt tik daudz sarežģītu procesuālo darbību, ka tās nesamērīgi sadārdzina izmeklēšanu un laupa laiku, kuru kārtības sargi varētu veltīt nozieguma izmeklēšanai. Lai šo situāciju labotu, Saeima gatavojas lemt par grozījumiem likumā.
Saeimas deputāti, labojot Valsts prezidenta izbrāķēto Imigrācijas likumu, ņēma vērā termiņuzturēšanās atļaujas iepirkušo trešo valstu pilsoņu iebildumus un atļaujas pagarināšanas kārtībā ieviesa atvieglojumus.
Tam, ka bijušie prezidenti simtgades padomē patiešām būtu apsprieduši pilsonības uzdāvināšanu nepilsoņiem, apstiprinājumu gūt joprojām nav izdevies nevienam. Sanāksmē klāt bijušie to noliedz.
Šonedēļ ilgus gadus valdību vadījušā Vienotība ārkārtas kongresā ievēlēs jaunu priekšsēdētāju. Edvarda Smiltēna (pa kreisi) un Andra Piebalga konkurencē uzvarētāju, visticamāk, noteiks partijas reģionu nodaļu biedru aktivitāte, jo to biedru vidū nedaudz lielāku atbalstu bauda E. Smiltēns.
Negadījumā, kas Rīgā noticis, iespējams, patvaļīgas būvniecības dēļ, aizvadītajā nedēļas nogalē traumas guvuši divi vīrieši. Rīgas namu pārvaldnieks uzsācis izpēti, lai noskaidrotu notikušā apstākļus, taču jau tagad tiek norādīts uz pašu iedzīvotāju atbildību.
Jau tuvākajā nākotnē ikviena Latvijā pietiekami ilgi nodzīvojusi persona neatkarīgi no etniskās piederības pasē varēs ierakstīt apstiprinājumu latviešu tautībai. Šādu lēmumu ceturtdien pieņēma Saeima.
Tuvojoties valsts neatkarības simtgadei, aizvien biežāk runā, ka nepieciešams nojaukt sabiedrību dalošos šķēršļus un viens no pieejamajiem instrumentiem būtu naturalizēšanās vienkāršošana vai pat pilsonības uzdāvināšana visiem nepilsoņiem. Politiķu vidē šī ideja atbalstu gan negūst.