Vienotības virzītā izglītības sistēmas reforma nonākusi konfliktā ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ultimātu – nevienas pašvaldības pedagogiem reformas rezultātā nedrīkst samazināties algas. Neraugoties uz nesavietojamajām abu politisko spēku pozīcijām, ZZS reformas ieviešanā tomēr sola savu atbalstu.
Piespiežot No sirds Latvijai deputātam Ringoldam Balodim turpināt darbu paša iniciētajā parlamentārās izmeklēšanas pretkorupcijas komisijā, koalīcijas partijas, kuras dažādās lomās jau daudzus gadus veido valdību, veiksmīgi izvairījušās no jaunas parlamentārās komisijas izveidošanas. Tā vērtētu valdībā pārstāvēto partiju atbildību Liepājas metalurga neveiksmīgā investora piesaistē.
Iniciatīvu par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem vienīgajam īpašumam Saeimas deputāti gan uzņēma pozitīvi, taču, iedziļinoties jautājumā, atklājas vairākas problēmas, kas jaunas sistēmas izveidošanu sarežģī.
Premjerministrs Māris Kučinskis, kura pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība piedalījās investora piemeklēšanā Liepājas metalurgam, uzskata, ka tagad kādam vajadzētu uzņemties atbildību par ārkārtīgi neveiksmīgo darījumu. Politiskie partneri gan nesteidz ar pirkstiem norādīt uz Vienotību, kuru pārstāvošie Ministru kabineta locekļi bija galvenie lēmēji šajā lietā.
Valsts maksātas stipendijas būtu efektīvs veids, kā motivēt čigānu tautības jauniešus mācīties vidusskolā, uzskata Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības vadītājs Normunds Rudevičs. Savukārt par netālredzīgu šādu ierosinājumu uzskata gan politiķi, gan Valsts prezidenta paspārnē strādājošās Mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Romans Alijevs.
Baltijas valstīm un Polijai šobrīd svarīgākais ir patvēruma meklētāju jautājums, tā pirmdien vienojušies Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju vadītāji. Visas šīs valstis vieno pārliecība, ka nedrīkst pakļauties Eiropas Komisijas diktātam un patvēruma meklētāju izmitināšanai ieviest obligātās kvotas.
Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska izlolotā Iekšējās drošības biroja argumenti pirmdien Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesu nepārliecināja, un nesen dibinātā dienesta līdz šim skaļākā lieta zaudē ticamības momentu.
Premjerministra parlamentārā sekretāra Armanda Krauzes ierosinājums ar likumu noteikt, ka zemi var iegādāties tikai valsts pilsoņi, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā uzņemts pozitīvi. Lai saprastu, kā šo ierosinājumu virzīt tālāk, uz komisiju tuvākajā nākotnē tiks uzaicināti iesaistīto pušu pārstāvji.
Lai izvairītos no situācijas, kurā, strauji augot nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām, iedzīvotājiem tiek uzlikts nepanesams nekustamā īpašuma nodokļa slogs, Saeima pieņēmusi likuma grozījumus, nosakot, ka jaunas kadastrālās vērtības noteikšana nekustamajiem īpašumiem uz vienu gadu tiek atlikta.
Rīt aprit simts dienu, kopš apstiprināja Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Māra Kučinska valdību. Kaut arī šajā laikā valdība kalnus gāzusi nav, uzņēmēju pārstāvji pauž viedokli, ka M. Kučinska komandu kritizēt pagaidām nevajadzētu. Savukārt sabiedrības attieksmē pret valdību izmaiņas Ministru kabinetā ieviesušas nav – tā joprojām ir negatīva.
Premjerministrs Māris Kučinskis, kura pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība piedalījās investora piemeklēšanā Liepājas metalurgam, uzskata, ka tagad kādam vajadzētu uzņemties atbildību par ārkārtīgi neveiksmīgo darījumu.
Nepilnas divas nedēļas pēc Eiropas Komisijas (EK) revolucionārā piedāvājuma noteikt obligātās uzņemamo patvērumu meklētāju kvotas un soda naudu par to neizpildīšanu kopienas iekšlietu ministri atzinuši šo plānu par nepieņemamu.
Jau pavisam drīz Saeimas deputātus, kas paveikuši kādu administratīvo pārkāpumu, nesargās imunitāte un nodarījumu fiksējusī amatpersona sodu grēciniekam varēs piemērot nekavējoties. Par šādiem grozījumiem Satversmē un Saeimas Kārtības rullī vienojušies Saeimas Juridiskās komisijas deputāti. Paredzēts, ka turpināsies arī darbs pie administratīvās imunitātes piemērošanas citām amatpersonām kārtības izmaiņām.
Koalīcijas deputāti atraduši elegantu veidu, kā ieriebt opozīcijā esošo No sirds Latvijai pārstāvošajam kolēģim Ringoldam Balodim, kuram jau ilgu laiku pārmet populistisku tiekšanos pēc «lētas» publicitātes. Ignorējot viņa frakcijas lūgumu, R. Balodis ir spiests turpināt darboties parlamentārās izmeklēšanas pretkorupcijas komisijā.
Cīnoties par iekšējā līdzsvara atjaunošanu un vēlētāju uzticības atgūšanu, kādreiz populārākā koalīcijas partija Vienotība aizsākusi Latvijas politikā vēl nebijušu tradīciju – publiskas organizācijas priekšsēdētāja amata kandidātu debates. Ceļā uz vienu mērķi tie piedāvā konceptuāli atšķirīgas metodes.
Ar nebijušu entuziasmu Saeimas deputāti uzņēmuši tautas atbalstīto iniciatīvu par vienīgā nekustamā īpašuma neaplikšanu ar nodokli. Izmaiņām esošajā kārtībā esot jābūt un pēc iespējas ātrāk, vienoti bija Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas politiķi.
Cīņā pret Stambulas konvencijas parakstīšanu Nacionālajai apvienībai un tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam personīgi izpelnoties gan nopēlumu, gan uzslavas, dokumentu valdībā tomēr parakstīs. Protams, nelīdzēja arī opozīcijā esošās Saskaņas deputātes Jūlijas Stepaņenko organizētā atklātā vēstule Ministru kabinetam. Konvenciju, visticamāk, ratificēs arī Saeimā.
Saeimas opozīcijā esošo Saskaņu pārstāvošais Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, vācot parakstus par nepilsoņu tiesībām Latvijā vēlēt Eiroparlamentu, uzsācis bezcerīgu akciju. Tā uzskata viņa kolēģi un apliecina socioloģiskie dati.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers par spīti skaļiem iebildumiem turpina virzīt ideju par obligātajām uzņemamo patvēruma meklētāju kvotām un milzīgām soda naudām, ja tās neizpilda. Latvijas politiķi šim ierosinājumam kategoriski iebilst, taču sadzirdama arī nolemtības izjūta, ka spiedienam tomēr nāksies pakļauties.
Valdošās koalīcijas aizvainoti, par padošanos paziņojuši parlamentārās izmeklēšanas pretkorupcijas komisijas opozīcijas deputāti – viņi darbu komisijā pārtrauks.
Ar Latvijas politiskajā klimatā neierasti karstām ovācijām un sajūsmas svilpieniem valstī nodibināta jauna partija – odiozā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa iniciētā Kam pieder valsts?. Neierasta bija arī jaundzimušās organizācijas valdes ievēlēšana.
Neizsludinot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz jaunas nodevas ieviešanu termiņuzturēšanās atļaujas īpašniekiem, Valsts prezidents pret to gan nevēršas, taču valdošās koalīcijas vairākums jau sācis apšaubīt tās nepieciešamību.