Jānis Lasmanis / Autori

Turīgākā ministra lauru īpašnieks arī aizvadītajā gadā ir Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošais veselības ministrs Guntis Belēvičs. Arī turīgāko ministru topa beigas noslēdz ZZS ministre – saldo ar lielāko mīnusu īpašniece ir finanšu ministre Dana Reizniece Ozola.

Armands Krauze, kurš lēnām, bet mērķtiecīgi izvirzās Latvijas Zemnieku savienības līderu saraksta priekšplānā, nonācis kutelīgā situācijā. Būdams valsts, kura nenogurst atgādināt, ka tai tuvas eiropeiskās vērtības un saistības, kuras Latvija uzņēmusies, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), premjerministra parlamentārais sekretārs, viņš turpina virzīt likumprojektu, kas konfliktē ar Latvijas iestāšanās ES līgumu. Iecere ļoti daudziem gan varētu šķist atbalstāma.

Pēc tam, kad Satversmes tiesa atteica ierosināt lietu pēc Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītāja Daiņa Liepiņa ierosinājuma, viņa mēģinājums panākt, lai Saeimas darbā varētu piedalīties arī deputāts, pret kuru ierosināta krimināllieta, ir apdraudēts arī Saeimā. Divas no trim koalīcijas partijām šai iecerei iebilst.

Pagājušajā gadā repatriējoties Latvijā atgriezušās vien 174 personas. Arī iepriekšējos gados to skaits nav sasniedzis 200. atzīmi. Tādēļ, lai repatriācijas noteikumiem, kas paredz arī finansiālu valsts atbalstu, atbilstu pēc iespējas vairāk cilvēku, Saeima grozījumiem atvērusi repatriācijas likumu. Eksperti gan lēš, ka valstij savus cilvēkus atgriezties vajadzētu aicināt aktīvāk.

Uzsverot Latvijas un ASV draudzību, kas esot nozīmīgāka par abu valstu sadarbību NATO, ASV vēstniece Nensija Bikofa Petita sola NATO karaspēka klātbūtnes ievērojamu palielināšanu.

Valdības apstiprināto rīcības plānu, kura tapšanā ministriju darbs reizi pat tika atmests atpakaļ kā nederīgs, ar dažām iebildēm par aktuālajai situācijai valstī atbilstošu un gana labu esam atzīst pat bieži valdības darbu kritizējošā Vienotība. Atliekot cerēt, ka Ministru kabinets tam sekos, bet premjerministra iecere divreiz gadā vērtēt ministru paveikto netiks aizmirsta. Diemžēl būtiskus rezultātus valdība sola sasniegt tikai tad, kad to būs nomainījuši politiķi no nākamā Saeimas sasaukuma.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par dažādiem pārkāpumiem regulāri sodot Latvijā reģistrētus medijus, un padome nevēlas panākt kāda televīzijas kanāla aizliegšanu. Gadījums ar uz laiku aizliegto Rossija RTR esot izņēmums, jo telekanāls neatrodas Latvijas jurisdikcijā un nav vēlējies rast kompromisu. Šādiem gadījumiem nozares eksperti iesaka alternatīvus soda veidus.

Vienotība, kura uz jūnija sākumā plānoto ārkārtas kongresu liek milzu cerības organizācijas restartēšanā, joprojām nespēj sadūšoties pieņemt lēmumu par Ilzi Viņķeli, kuru no partijas izslēgt rekomendējusi tās Ētikas komisija. Organizācijas valdē esot pat viedoklis, ka šis lēmums jānomuļļā līdz brīdim, kad tiks ievēlēta jauna valde.

Lai realizētu ieceri par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, valsts budžetā būtu jāatrod lieki 8,6 miljoni eiro. Ņemot vērā, ka vairāki desmiti miljonu būs nepieciešami veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai, prognozēt, kad šo reformu patiešām ieviesīs, ir grūti. Taču Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis atzīst, ka jaunajā valdībā politiskais atbalsts šai iecerei ir gūts.

Valdošās koalīcijas deputāti, kurus frakcijas izvirzījušas darbam jaundibinātajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā, zināmā mērā neitralizējuši tās darbību, liedzot iespēju opozīcijas deputātiem cīnīties par komisijas vadītāja amatu.

Savstarpēju ķīviņu gaisotnē Saeimas Juridiskā komisija otrajam – galīgajam – lasījumam uz šīs dienas parlamenta sēdi virzījusi pretrunīgi vērtētos Krimināllikuma grozījumus, kurus juristi un valsts drošības dienesti izstrādājuši, lai varētu vērsties pret hibrīdkara draudiem. Normu, kuru žurnālisti uztvēra kā apdraudējumu kvalitatīvai darba veikšanai, komisija no likumprojekta pagaidām izslēgusi.

Saeimas opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības līdera Mārtiņa Bondara mēģinājums tikt pie Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja vietnieka amata cietis neveiksmi. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija tās esošā vietnieka Kārļa Seržanta izteikumos neko ar ētikas kodeksu konfliktējušu nesaskatīja.

Valdība, lemjot par Latvijas mobilā telefona (LMT) un Lattelecom apvienošanu, nolēmusi to pagaidām vēl nerealizēt. Daļa ekspertu gan uzskata, ka šāds lēmums valstij kā abu uzņēmumu akciju turētājai nākotnē nesīs zaudējumus.

Kādreiz politisko toni noteicošā Vienotība solījumu būt konstruktīvam koalīcijas partnerim pilda, publiski kritizējot premjerministru un partneru ministrus. Organizācija cīņā par sabiedrības uzmanību ķērusies arī pie opozīcijai raksturīgiem instrumentiem. Tomēr eksperti uzskata, ka partija zaudētās pozīcijas nevar atgūt tikai ar agresīvu retoriku. Nepieciešami arī darbi, kuri pagaidām nav pamanāmi.

Valdība, lemjot par Latvijas mobilā telefona (LMT) un Lattelecom apvienošanu, nolēmusi to pagaidām vēl nerealizēt. Daļa ekspertu gan uzskata, ka šāds lēmums valstij kā abu uzņēmumu akciju turētājai nākotnē nesīs zaudējumus.

Par kādreiz varenākās politiskās partijas Vienotība valdes priekšsēdētāja amatu organizācijas ārkārtas kongresā cīnīsies divi kandidāti – bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs un partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns. Uz organizācijas valdes amatiem pieprasījums ir lielāks – trīs kandidāti uz vienu vietu.

Iespēja, ka par Vienotības iekšējo opozicionāru līderi dēvēto Ilzi Viņķeli izslēgs no politiskās organizācijas, kļūst aizvien lielāka.

Vieglā eiforijā par varas partijas statusa iegūšanu Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošā Latvijas Zemnieku savienība (LZS) savā kārtējā kongresā steidza jau ieskicēt mērķus nākamā gada pašvaldību vēlēšanām un pat 13. Saeimas vēlēšanām. Lai tos sasniegtu, būšot nepieciešams aizmirst personīgos aizvainojumus ar ZZS veidojošajiem sadarbības partneriem.

Atlikušas vien dažas stundas, kurās Vienotības biedri var pieteikt kandidātus organizācijas valdes priekšsēdētāja amatam, par kura atbrīvošanu bez cīņas vēl nesen paziņoja Solvita Āboltiņa, taču līdz avīzes nodošanai tipogrāfijā neviens no biežāk piesauktajiem kandidātiem oficiāli sevi pieteicis nebija. Vienotība, kā tas pēdējā laikā pierasts, nesteidzas.

Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas ietvaros Latvijā ierodoties vēl 15 bēgļiem, jau uzņemta 21 persona. Lai neradītu pārlieku lielu noslodzi procesā iesaistītajiem dienestiem, būtu vajadzējis uzņemt jau apmēram 80 patvēruma meklētāju.

Neieslīgstot dziļās diskusijās, Saeimas vairākums noraidījis opozīcijas ierosinājumu liegt ministriem saglabāt arī deputāta mandātu. Šobrīd vienīgais ministrs, kas izmanto iespēju savienot deputāta un ministra amatus, ir Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošais Guntis Belēvičs.

Pirmie Eiropas Savienības programmas ietvaros uzņemtie patvēruma meklētāji šeit atrodas jau gandrīz divus mēnešus, taču pretēji Iekšlietu ministrijas izstrādātā integrācijas plāna iecerēm tie joprojām nav tikuši pie solītajiem mentoriem un sociālajiem darbiniekiem, kuriem plānā atvēlēta būtiska loma bēgļu integrēšanai mūsu sabiedrībā.