Jānis Lasmanis / Autori

Aizvadāmā 2015. gada nozīmīgākie notikumi, kas ietekmējuši Latvijas politiku, nav risinājušies pie mums, bet gan Ukrainā un uz Eiropas Savienības dienvidu robežas. Savukārt par gaidāmajiem pašmāju nozīmīgākajiem notikumiem vai par to neizbēgamību zinājām jau iepriekš – Satversmes noteiktās Valsts prezidenta vēlēšanas un Laimdotas Straujumas valdības krišana. Tāpēc šobrīd izskatās, ka lielākos pārsteigumus piedzīvosim nākamgad – ugunīgā mērkaķa gadā.

Zaļo un zemnieku savienības neizlēmība un Vienotības vilcināšanās jaunās valdības veidošanu novedusi strupceļā, vēl lielāku lomu valdības veidošanā iedalot Valsts prezidentam. Pretēji solītajam neviens no abiem politiskajiem spēkiem pirmdien savu kandidātu premjerministra amatam oficiāli neizvirzīja.

Vismaz divas Saeimā ievēlētās partijas šodien formāli apliecinās paklausību Valsts prezidentam un nosauks savu kandidātu vakantajam premjerministra amatam. Šo uzdevumu apņēmušās paveikt Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības valdes, savukārt Nacionālā apvienība līdz šim cītīgi atgaiņājusies no iespējām uzņemties tik lielu atbildību.

Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības aizsāktajai cīņai par patvēruma meklētājiem piešķiramā pabalsta apjomiem punktu pirmssvētku sēdē pielicis Ministru kabinets. Valdība beidzot apstiprinājusi normu, kas nosaka pabalsta samazināšanu no 256 līdz 139 eiro.

Meklējot vietu jaunajā valdībā, Latvijas Reģionu apvienība uz laiku apsolījusi aizmirst savu neapmierinātību ar Nacionālo apvienību pārstāvošās Saeimas priekšsēdētājas darbu un uzsākusi koķetēriju ar šo politisko spēku par bloka veidošanu. Tikmēr pati apvienība atplest rokas draudzīgam apskāvienam nesteidzas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) turpina uzturēt intrigu, bet Vienotībā sākta balsošana par Solvitas Āboltiņas izvirzīšanu.

Latvijas radiostacijas vēl gadu varēs izvēlēties, kādā valodā raidīt, saskaņā ar veco kārtību. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma otrreizējā caurskatīšanā Saeima gan nemainīja strīdīgo regulējumu par kārtību, kas noteiks vienas valodas ieviešanu radiostacijās, bet likuma stāšanos spēkā atlika uz gadu.

Valsts, pārdodot banku Citadele, saviem iedzīvotājiem radījusi papildu zaudējumus, jo darījuma cena neatbilstot bankas patiesajai vērtībai. Pie šāda secinājuma nonākusi bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra vadītā parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras galaziņojumu Saeimā nolasīja ceturtdien.

Pastāv uzskats, ka tas būtu pielīdzināms brīnumam, ja Vienotībai ar Solvitu Āboltiņu priekšgalā izdotos pārliecināt Nacionālo apvienību (NA) atbalstīt viņas kandidatūru cīņā par Ministru prezidenta amatu. Tomēr Vienotība nav tik pesimistiska un uzskata, ka iecirtīgie nacionāļi ir pārliecināmi. Protams, ne bez attiecīgas atlīdzības.

Baumām un kuluāru sarunām par to, ka Vienotība Ministru prezidenta amatam virzīs savu priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, pielikts punkts. Politiskā spēka valde par to oficiāli paziņoja otrdien. Vienlaikus Vienotība sagatavojusi ceļa karti, kā disciplinēt iekšējos opozicionārus.

Runājot, piemēram, par tautas vēlētu prezidentu, jau izsenis tiek smīkņāts par vidējā vēlētāja spējām izraudzīties šim amatam patiešām atbilstošu kandidatūru. Tomēr jaunās valdības veidošanā kā viens no būtiskākajiem kritērijiem premjerministra kandidātam aizvien biežāk tiek piesaukts tieši sabiedrības atbalsts. Neatkarīgā piedāvā iepazīties ar tām personām, kuras patiešām tādu bauda.

Vienotība iespēju nominēt jaunās valdības vadītāja kandidatūru iekšējo nesaskaņu dēļ ir palaidusi vējā, uzskata Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Vienotība gan negrasās padoties.

Jaunas valdības veidošanas laikā notikušajā kongresā Nacionālā apvienība (NA), kura šobrīd neizrāda ne mazāko vēlmi pēc valdības vadītāja amata, tomēr pauda apņemšanos reiz kļūt par valdošo partiju. Organizācijas vecbiedri gan uzsver – lai sasniegtu šo mērķi, partijai jākļūst niknākai.

Uzklausījis visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvju redzējumu par nākamās valdības veicamajiem darbiem, Valsts prezidents Raimonds Vējonis politisko konkurenci padarījis spīvāku un radījis situāciju, kurā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) loma nākamās valdības veidošanā kļūst aizvien lielāka.

Pierādot pašas Vienotības atzīto, ka nule kā kritušajā valdībā pirmo vijoli spēlē Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tās līderi Vienotībai izvirzījuši jaunu noteikumu, kuru neizpildot koalīcija bez zaļzemniekiem nebūšot iespējama – no troņu spēles nedrīkst izslēgt Nacionālo apvienību (NA).

Jau tā Vienotībā par nopietnu kandidātu uz premjerministra amatu neuzskatītais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis publiski atteicies no šā goda. Jaunus kandidātus Vienotība nesteidz nosaukt, taču šī ziņa gluži kā ugunī ielieta eļļa ar jaunu sparu iekvēlinājusi runas par to, ka ceļu uz valsts otro augstāko amatu aizvien enerģiskāk bruģē Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.

Līdz ar plāniem veidot jauno valdību, paplašinot koalīciju ar līdz šim opozīcijā esošo Latvijas Reģionu apvienību, Vienotībai radusies iespēja darbos apliecināt vārdos jau daudzreiz skandēto – amatiem nav nozīmes, visu izšķir vēlme darīt labu valstij un tās iedzīvotājiem.

Vizīte uz Ķīnu, kuras mērķis bija nostiprināt Latvijas lomu milzīgās ekonomikas kontaktos ar Austrumu un Centrālo Eiropu, kalpoja kā viens no balstiem pašas partijas uzticību zaudējušās premjeres Laimdotas Straujumas valdībai. Taču vizītei varētu būt arī taustāmas sekas tautsaimniecībā, jo Ķīna ir gatava palīdzēt realizēt Rail Baltica projektu agrāk, nekā tas šobrīd plānots. Tiesa, pastāv risks, ka šo piedāvājumu iedvesmojis pārpratums.

«Gribēju, lai tas būtu pārsteigums,» par pirmdien pieteikto demisiju saka premjerministre Laimdota Straujuma, no kuras to gaidīja jau aizvadītajā sestdienā notikušajā Vienotības kongresā. Viņa noliedz, ka šādu lēmumu pieņēmusi, nevēloties pieļaut situāciju, ka neuzticību viņai izsaka pašas partija, un kā savu pēcteci nosauc iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Viņa kandidatūru, atgādinot par partijas iekšējiem konfliktiem, par labu esam nesteidz atzīt Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.

Daudzu prognozētā un pat gaidītā Laimdotas Straujumas vadītās valdības krišana Vienotības kongresā aizvadītajā sestdienā tā arī nenotika. Taču optimismam par valdības stabilizēšanos nav pamata. Tās dzīvotspējai vairs netic ne premjerministre Laimdota Straujuma, ne, kā izskatās, partijas biedri, par kuru neieinteresētību liecināja kaut vai nevēlēšanās atsaukties uz partijas līderes Solvitas Āboltiņas aicinājumu izvērtēt pašu kļūdas.

Pēdējam mēģinājumam aizkavēt 80 miljonu eiro aizdošanu nacionālajai aviokompānijai airBaltic ciešot neveiksmi, ceturtdien Saeima ar valdošās koalīcijas balsīm šo darījumu apstiprināja. Tiek uzskatīts, ka aizdevums palīdzēs uzņēmumam paplašināt lidaparātu floti un dzēst vismaz daļu līzinga maksājumu. Savukārt opozīcijai ir aizdomas, ka naudu iztērēs nelietderīgi.

Gāzes tirgus liberalizācijas procesā sadalot Latvijas gāzes īpašumus, Latvijas valstij vajadzētu kļūt par Inčukalna gāzes pazemes glabātavas stratēģisko investoru. Šādu viedokli Saeimā pauda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Valdība, kuras krišanu paredz jau katrs, kuram nav slinkums, paveikusi vēl vienu darbu, kuru Vienotības līderi izmantoja kā aizbildinājumu, lai nevajadzētu runāt par pašu sašūpoto Ministru kabinetu. Koalīcijas partijas panākušas vienošanos par 80 miljonu eiro aizdevumu nacionālajai aviokompānijai airBaltic.