Kopš Laimdotas Straujumas valdības sagrīļošanās, laikam ritot, kļūst aizvien skaidrāks, ka valdības krišana ir ne tik daudz atkarīga no Vienotības līderu gribas, cik no to spējas sakombinēt nākamo valdību bez lieliem upuriem. Placdarmu manevriem krietni ierobežo valsts trīs augstāko amatpersonu portfeļi, kurus koalīcijas partijas sadalīja pirms gada.
To, ka Vienotības Saeimas frakciju tā arī nepametušajam Dzintaram Zaķim tikt pie Saeimas deputāta mandāta palīdzējuši arī prettiesiski ietekmēti – uzpirkti vēlētāji, apliecina jau trešais tiesas spriedums.
Strādājot līdz vēlam vakaram, Saeima, kā jau prognozēts, pirmdien apstiprināja vidējā termiņa budžeta ietvara likumu un nākamā gada budžetu. No malas nekas neliecināja, ka politiķu prātus aizņemtu kādi citi jautājumi, taču neoficiālās sarunās viens no biežāk piesauktajiem tematiem bija iespējamā valdības krišana. Pamatoti tiek uzskatīts, ka budžeta pieņemšana ir viens no stūrakmeņiem, uz kuriem līdz šim balstījusies grīļīgā L. Straujumas valdība.
Gada pēdējā mēneša pirmā nedēļa solās būt intrigām bagāta. Ņemot vērā, ka politiskajos kuluāros jau ilgstoši apspriež valdības krišanas iespēju, šis būs ideāli piemērots laiks, lai premjeres Laimdotas Straujumas pārstāvētā Vienotība sadūšotos un atsauktu Ministru prezidenti.
Pielāgojoties ģeopolitiskajām norisēm, Latvija identificējusi sev lielākos drošības apdraudējumus un veidus, kā tos neitralizēt. Šādu dokumentu – Nacionālās drošības koncepciju – ceturtdien apstiprināja Saeima.
Pēc divus gadus ilgas parakstu vākšanas Saeimā beidzot nonākusi sabiedrības iniciatīva, ar kuru vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vēlas atcelt pulksteņa laika pāreju, kas šobrīd notiek divas reizes gadā.
Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr. Ar šo veco prātulu šoreiz varētu raksturot Labklājības ministrijas radīto brāķi nākamā gada budžetu pavadošajā likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kuru pirmajā lasījumā Saeima jau apstiprinājusi. Deputāti gan ir aptvēruši, ka ir pieļāvuši paviršību un šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēģinās to labot.
Tikai pateicoties nepielūdzamajiem politiskās aritmētikas un loģikas likumiem, divas no trim valsts augstākajām amatpersonām pagaidām spēj saglabāt savus amatus.
Atgādinot par ebreju tautu piemeklējušo traģisko likteni Otrajā pasaules karā, Saeima otrajā lasījumā apstiprināja likumprojektus, ar kuriem Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei tiks atdoti pieci kādreizējie ebreju īpašumi.
Apspriežot nākamā gada budžetu, koalīcijas partijas bez lieliem strīdiem vienojušās par pēdējiem nodokļus un nodevas skarošajiem jautājumiem. Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs gada beigās nācis klajā ar iniciatīvu, kura skars desmitiem tūkstošu mikrouzņēmumu.
Uzstājoties ar runu svinīgajā Saeimas sēdē, Nacionālo apvienību pārstāvošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece nespēja turēties pretim kārdinājumam, lai ārvalstu diplomātu klātbūtnē nokritizētu patvēruma meklētāju uzņemšanu atbalstošos koalīcijas partnerus.
Kā jau bija prognozējams, teroristu uzbrukums Parīzes miermīlīgajiem iedzīvotājiem Nacionālajai apvienībai deva vēl vienu iemeslu, lai mēģinātu aizkavēt patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā. Šai iecerei gan nav ne mazākās izredzes realizēties, taču saasināt Vienotības un apvienības savstarpējās attiecības šim jautājumam jau ir izdevies.
Nacionālās apvienības un Zaļo un zemnieku savienības vēlme saglabāt status quo radījusi tik spēcīgu gravitāciju, ka runas par iespējamo valdības krišanu kļūst aizvien klusākas. Tiesa, tas nav vienīgais iemesls, kāpēc piekļūt informācijai par norisēm Vienotības iekšienē un jauna premjera meklējumiem kļūst aizvien grūtāk. Premjerministrei Laimdotai Straujumai novembrī vēl jāpaspēj veikt valstiski svarīgu uzdevumu.
Nomainot vizuālo tēlu no bērnišķīgi naivajiem traktoriņiem un kuģīšiem uz nobriedušu askētismu, par sociāldemokrātisku sevi dēvējošā partija Saskaņa cenšas apliecināt, ka šīs politiskās platformas idejas nav tikai vēlētājiem paredzēts māneklis. To, ka partijas mērķis ir kļūt par īsteniem demokrātiskā sociālisma kaldinātājiem, uzsver tās priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs, kurš atzīst – Saskaņai sevi dēvēt par sociāldemokrātisku ir pāragri.
Frakcijas nolikuma nianšu dēļ no Dzintara Zaķa vaļā netikusī Vienotība tomēr radusi veidu, kā ierādīt nežēlastībā kritušajam deputātam savu vietu. Politiskā spēka frakcija atsauca viņu no Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās attīstības komisijas, kuru pamest Dz. Zaķis pavisam nevēlējās.
Atzīstot, ka Ints Dālderis, atsakoties parakstīt Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas gala ziņojumu, pārkāpis deputāta ētikas kodeksu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija piemērojusi tam mazāko iespējamo sodu – mutisku brīdinājumu.
80 miljonus eiro lielais valsts aizdevums, kas ir nepieciešams nacionālās aviokompānijas airBaltic veiktspējas uzlabošanai, koalīcijas nesaprašanās dēļ iestrēdzis starp lēmumiem. Pagaidām gan esot spēkā vienošanās par valdības apstiprinātā investora piesaistīšanu, taču nekas netikšot parakstīts, līdz nebūs pilnībā izvērtētas alternatīvas.
Ar patvēruma meklētāju uzņemšanu samierināties nespējošajai Nacionālajai apvienībai nekādi neveicas virzīt uz priekšu likumprojektu, ar kuru tiesības lemt par Eiropas Savienības solidaritātes vārdā uzņemamajiem bēgļiem tiktu uzticētas Saeimai, nevis Ministru kabinetam, kā tas ir šobrīd.
Bīstoties, ka Saskaņas priekšlikumu rezultātā varētu tikt torpedēta iecere atcelt administratīvo imunitāti Saeimas deputātiem, valdošā koalīcija atteikusies no domas Saeimā komisijām nodot opozicionāres priekšlikumu deputātiem atcelt arī kriminālprocesuālo imunitāti.
Premjerministrei Laimdotai Straujumai nav izdevies pārliecināt Vienotības valdi par to, ka viņas lēmums pieprasīt satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju bijis pamatots, šādi plaisu starp organizāciju un tās izvirzīto premjeri padarot tikai platāku. Tomēr jebkādus jautājumus par iespējamo premjeres atkāpšanos līdz valsts budžeta pieņemšanai Vienotība noraida.
Satiksmes ministra Anrija Matīsa demisijas negaidītās pieprasīšanas radītajā sajukumā, uz kura fona kuluāru runas par iespējamo valdības krišanu šķiet gauži ticamas, tā vaininiece Laimdota Straujuma šodien centīsies ieviest kaut kādu skaidrību. Premjere tiksies ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakciju, bet Vienotības valdē tiks vētīts viņas ar partiju nesaskaņotais lēmums.
Valdis Zatlers iegāja vēsturē kā pirmais prezidents, kas ierosinājis atlaist Saeimu, bet Laimdota Straujuma vēstures annālēs iekļūs kā premjere, kas neprognozēti lūgusi pati savas partijas biedra satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju. Savukārt pretēji visām prognozēm Vienotība no savas Saeimas frakcijas nepatrieca Dzintaru Zaķi, par kuru 12. Saeimas vēlēšanās balsoja uzpirkti vēlētāji.