Juris Paiders / Autori

23. septembra LTV ziņu pārraide Panorāma šokēja skatītājus ar sensacionālu paziņojumu – ir noticis kaut kas Latvijas vēsturē nepieredzēts.

Makroekonomiski Latvijas lielākā problēma ir nākotnes izaugsmei nepietiekamais investīciju apjoms.

Latvijas politiskajā kultūrā ir pieņemts, ka ikviens, pat pilnīgs nejēga un neprofesionālis, var kļūt par ministru un vadīt nozari bez jebkādas pieredzes un izglītības.

Latvijā visus atjaunotās neatkarības 25 gadus bija noliedzoša politika attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu.

Valdība 13. septembrī atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto priekšlikumu noteikt atšķirīgus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus energointensīvajiem uzņēmumiem un tiem, kas netiks atzīti par enerģētiski intensīviem.

Vakar no rīta radio klausījos labklājības ministra Jāņa Reira pamatojumu, kāpēc ir būtiski daudz straujāk palielināt minimālo algu. Ja algu necels, tad tas būs šķērslis IKP pieaugumam. Minimālās algas pielikums, par kādu ir vienojusies koalīcija, esot nepietiekams un traucēšot IKP izaugsmei: «Tik zems minimālais ienākumu līmenis neļauj palielināt iekšzemes patēriņu, un līdz ar to arī ekonomikas izaugsme bremzējas.»

Kādā sarunā ar bijušo Krievijas transporta ministru Igoru Levitinu es aizrādīju uz Latvijas statistiskas datiem par transporta nozares attīstību.  

Ārvalstu investori bēg no Latvijas. Par to liecina Latvijas Bankas apkopotā statistiska, uzskaitot ārvalstu tiešās investīcijas. Kā liecina Latvijas Bankas apkopojums, 2016. gada 1. ceturksnī ārvalstu tiešo investīciju bilance bija negatīva. No Latvijas tika evakuētas ārvalstu tiešās investīcijas 110 miljonu eiro apjomā. Savukārt 2016. gada otrajā ceturksnī ārvalstu tiešo investīciju evakuācija pastiprinājās, jo trīs mēnešu laikā Latviju pameta 168 miljoni eiro no ārvalstu tiešajām investīcijām.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka 31. augustā Latvijas CSP paziņojums par IKP izaugsmi 2016. gada otrajā ceturksnī neatbilst patiesībai.

Viens no ļoti augstiem Latvijas finanšu sistēmas riskiem ir pārāk lielais nerezidentu naudas īpatsvars Latvijas komercbanku sektorā. Pašlaik lielākā daļa (54% uz šī gada sākumu) no visiem banku noguldījumiem pieder ārzemniekiem vai ārzemēs reģistrētiem uzņēmumiem.

Šā gada pirmajā pusgadā 170 miljoni eiro no Latvijas sociālo maksājumu naudas tika pārskaitīta pensiju otrā līmeņa pārvaldītājiem. Tendencei turpinoties, ir sagaidāms, ka šogad no sociālā budžetā iekasētās naudas 340 miljoni eiro tiks aizskaitīti uz otro pensiju līmeni. To, kam tālāk būtu jānotiek ar šo naudu, var saprast, vērtējot kopējās tendences eirozonas naudas tirgū.

Latvijas vēsturē 23. augusts ir neviennozīmīgs datums. 1939. gada 23. augustā tika noslēgts Molotova-Ribentropa pakts, kas paredzēja sadalīt Baltiju ietekmes sfērās starp hitlerisko Vāciju un Padomju Savienību.

2016. gads nebūs pats laimīgākais gads Latvijas ekonomikas vēsturē. Daudzi ekonomiskie indikatori liecina, ka problēmu mērogi ir saskatāmi praktiski visās svarīgākajās Latvijas tautsaimniecības nozarēs.

Kāda ir valdības izpratne par to, kā cilvēki pieņem lēmumu, pirms pamest Latviju un doties svešumā uz ilgiem gadiem?

9. augusta pēcpusdienā sākās notikumi, kas atgādināja aizraujošu detektīvfilmu.

2016. gada augusta sākums ir atzīmējams ar diviem zīmīgiem notikumiem. Krievijā, vismaz oficiālā līmenī, tika paziņots par ekonomiskās recesijas beigām.

Izcilā čehu spalvas meistara Jaroslava Hašeka slavenākais literārais tēls – krietnais kareivis Jozefs Šveiks – kādu reizi izteicās, kad ķeizaram ir grūti laiki, «katram kroplim jānāk palīgā».

Latvijas valsts televīzija pēdējā laikā tērē resursus, lai detalizēti pētītu, ko britiem nozīmēs izstāšanās no ES. Ziņu sižetos tiek klāstīts, ka uzreiz pēc referenduma dažiem latviešiem (no tiem 150 tūkstošiem mūsējo, kas tur dzīvo un uzturas) tika pateikti vairāki rupji vārdi.

Izdevniecība Dienas Grāmata ir laidusi klajā Lato Lapsas grāmatu Zem Muhameda bārdas – pie lasītajiem ir nonācis darbs, kurā autors ir apkopojis savus iespaidus par Izraēlu, Palestīnu, Turciju, Irānu, Ēģipti, Jordāniju un Sīriju.

Latvijā lavīnveidīgi pieaug biznesi, kuru mērķis ir visus auditēt, sertificēt, izsniegt izziņas par atbilstību, drošību un efektivitāti.

Līdz šim Rietumeiropā un Ziemeļamerikā vēlēšanu tehnoloģijas bija vienkāršas. Politiskās partijas rīkoja politkorektuma čempionātus un sacentās, kura partija vairāk izdabās un pieglaimosies visām iespējamajām sociālajām vai seksuālajām minoritātēm.

Jautājums par nākamo darba mūžu no darba atbrīvotām augstām valsts līmeņa amatpersonām ir aktuāls gan Latvijā, gan visā Rietumu pasaulē.