Globāli norisinās divi hibrīdkari. Viens ir hibrīdkarš, kuru globālie (un vadošie Latvijas) masu komunikācijas līdzekļi ir perfekti identificējuši Krimas aneksijas laikā, kura izpausmes bija aprakstītas gan Kijevas, gan Doņeckas notikumu laikā. Bruņoti zaļie cilvēciņi, kuriem nav atšķirības zīmju, izmanto pretinieka dezorientāciju un nespēju pretoties, lai īstenotu kādas varas stratēģiskos mērķus.
18. martā Saeimas Pieprasījumu komisija sāka izskatīt jautājumu par civilās aizsardzības pasākumiem un valsts iedzīvotāju informēšanas mehānismu, gatavību krīzes situācijai. Saeimas komisija izvērtēja divus projektus par iedzīvotājiem domāto informāciju, kā rīkoties ārkārtas situācijās. Vienu projektu iesniedza Iekšlietu ministrija, otru Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Pie latviešu lasītajiem ar Baltijas – Kazahstānas ekonomiskas attīstības asociācijas atbalstu ir nonākusi Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva grāmata G-GLOBAL: XXI gadsimta pasaule.
Kā zibens no februāra pelēkajām debesīm Latvijas informatīvo telpu apžilbināja ziņa par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas atbilstību maksātnespējas pazīmēm.
Līdz šim Grieķija bija viena no paklausīgākajām ES grūtdienēm. Pie varas bija valdības, kuras veidoja Valdim Dombrovskim līdzīgi kloni. Labējās valdības pēdējos gados centās iepotēt grieķos vainas apziņu par valsts milzīgo parādu: ir atbildīgi grieķi, tikai un vienīgi grieķi.
Šobrīd valdības dienaskārtībā ir iekļauts priekšlikums samazināt PVN likmi pārtikas produktiem. Tiek piedāvāta iespēja no standarta likmes 21% pāriet uz samazināto 12% likmi.
Saeima 29. janvārī nodeva izskatīšanai komisijās deputātu Ojāra Ērika Kalniņa, Ata Lejiņa, Arta Rasmaņa, Solvitas Āboltiņas un Lolitas Čigānes deputātu iesniegtos likumprojektus par piecu īpašumu atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.
Ja valstī reālas eksportspējīgās ekonomikas attīstības līmenis ir nepietiekams valsts pamatfunkciju un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzturēšanai, tad šādai valstij atliek izvēlēties pārdot citas vērtības.
No 28. līdz 29. janvārim norisinājās Valsts prezidenta Andra Bērziņa valsts vizīte Somijā. Vizītes ietvaros notika Andra Bērziņa tikšanās ar Somijas Valsts prezidentu Sauli Nīnisto un ar Somijas premjerministru Aleksandru Stubu. Tomēr galvenais vizītes mērķis, kas izraisīja lielu interesi abās valstīs, bija sadarbības aktivizēšana izglītības un lietišķās zinātnes jomā.
Janvāra nogalē bija vērojamas dramatiskas pārmaiņas globālajos valūtas tirgos. 23. janvārī eiro un dolāra oficiālais kurss Eiropas Centrālajā bankā (ECB) sasniedza rekordzemu atzīmi – 1,12 ASV dolāri par vienu eiro, bet pagājušajā nedēļā ECB kurss svārstījās ap 1,13 dolāriem par eiro.
25. janvārī Grieķijā notika ārkārtas vēlēšanas, kurās pārliecinošu uzvaru guva kreiso spēku apvienība. Par vēlēšanu rezultātiem nav jābrīnās. Viena no Grieķijas krīzes izpausmēm bija masveida emigrācija – vairāk nekā 300 000 grieķu jauniešu pameta valsti. Dzīves līmenis samazinās jau piekto gadu pēc kārtas. Grieķijas parādu nasta nav nomaksājama, bet iepriekšējas valdības iztapīgi solīja izspiest no grieķiem pēdējo eirocentu, lai to atdotu starptautiskajiem aizdevējiem. Atbildība par Grieķijas finanšu fiasko nav sadalīta vienmērīgi. Iepriekšējās valdības glāba tikai starptautiskos finanšu spekulantus.
Šorīt sagribējās iepazīties ar krimināllietām. Eh! Kas īsti ir iekšā tajās krimināllietās, kādus pierādījumus ir savākuši KNAB izmeklētāji par notvertajiem sīkajiem kukuļņēmējiem, kas īsti ir tajos Zolitūdes sējumos?
13. janvārī policija paziņoja par diviem pirmajiem aizturētajiem Zolitūdes masu slepkavības lietā. Laikam tagad pateicīgajai tautai vajadzētu dziedāt himnas un doties pateicības gājienos par izcilo panākumu, par taisnības un patiesības triumfu. Divi aizturētie! Kāds sasniegums, kāds panākums!
Bezspēcība un izmisums par to, cik viegli ir iznīcināmi vadoši Francijas karikatūristi, ir nedaudz mazinājies. Ir vērts aplūkot notiekošo no nelielas distances.
Pēc Neatkarīgās pasūtījuma SKDS veica reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju aptauju, izvērtējot sabiedrības attieksmi pret politiķiem un institūcijām. Aptauja notika 2014. gada decembrī, kad jau bija norimušas pēcvēlēšanu izdarības un pat ārlietu ministrs jau bija izvilcis savu skeletu no skapja.
2015. gads jau ir sācies, un Latvija kļuvusi par ES prezidējošo valsti. Ņemot vērā ES lielumu – 28 valstis – un to, ka katrai valstij prezidentūrā ir atvēlēts pusgads, sanāk, ka nākamreiz Latvijai šāds goda pienākums varētu būt ne agrāk kā pēc… 14 gadiem.
Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās, kad parādījās plašas iespējas ikvienam sākt būvēt savu māju, mākslinieks Agris Liepiņš būvniecības censoņiem mēdza teikt: «To, cik kvalitatīvi māja ir uzcelta, varēs redzēt, kad ārā būs mīnus trīsdesmit grādi. Tikai tad visi defekti būs redzami.»