Līga Rušeniece / Autori

Šovakar Latvijas Nacionālajā operā tiks paziņoti Lielās mūzikas balvas 2019 laureāti septiņās nominācijās, jo balvas ieguvēji vēl vienā nominācijā – Par mūža ieguldījumu – jau zināmi, to saņems komponisti Maija Einfelde un Pauls Dambis.

«Nevar zināt, vai tās ir zināšanas, vai tie ir vai nav pekstiņi, bet es ievēroju Mēness kalendāru,» atzīst mūziķis Ingus Baušķenieks.

«Protams, ka būšu Pīķa dāmas pirmizrādē Rīgā, lai gan dienu iepriekš notiek Andreja Žagara vēl viena iestudējuma – Manona Lesko – atjaunojuma pirmizrāde Maskavā,» saka Kristīne Pasternaka. Šis laiks kostīmu māksliniecei ir darbīgs un stresains, bet pirmizrādes diena ir robežpunkts, un tad ir arī pavisam citāds stress. «Pirmizrādes parasti skatos no gaismotāju būdas. Starp citu, tajā nedzird zāles reakciju, dzird tikai to, kas notiek uz skatuves.»

«Kā profesionāls mūziķis es regulāri veicu mūzikas ierakstus, taču šis disks man nav kārtējais, tas ir īpašs – tajā iemūžināti mana drauga, komponista Pētera Plakida darbi,» tā par nacionālās ierakstu kompānijas Skani jaunāko veikumu – kompaktdisku Atskatīšanās – saka diriģents Vasilijs Sinaiskis. Šovakar kādreizējais rīdzinieks kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) uzstāsies ar krāšņu programmu Mocarts, Brukners un maestro Sinaiskis.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklāta izstāde Džemma Skulme. Viņas glezniecība, kas būs aplūkojama līdz 5. aprīlim.

«Esmu jauns cilvēks, es neatceros leģendāro iestudējumu pirms 20 gadiem Liepājas teātrī, man nebija ne jausmas, kas tas patiesībā ir,» saka aktieris Raimonds Celms, kurš atveidos Kaupēna lomu rokoperas Kaupēn, mans mīļais jauniestudējumā.

Kārdinājumi un kārumi var būt divi vienā, ja ļaujas kņudošai vēlmei izbaudīt kaut ko jaunu. Protams, vasarā Kurzemes jūrmala čum un mudž no atpūtniekiem, bet šis ir ļoti labs laiks, lai dotos mazā izpētes braucienā, gūtu nelielus piedzīvojumus un noskatītu labas vietas iespējamai ilgākai atpūtai gada siltākā laikā Kurzemē.

23. februāris ir pēdējā diena, kad apmeklētājiem pieejama izstāžu zāle Arsenāls pirms tās rekonstrukcijas uzsākšanas. Pēc nepilniem diviem gadiem unikālā ēka varētu būt tikusi vaļā no apzīmējuma «Rīgas C kategorijas grausts», būs novērstas tai konstatētās pilsētvides estētisko kvalitāti pazeminošās iezīmes. Tomēr joprojām aktuāls ir jautājums – vai tiks īstenota Arsenāla rekonstrukcijas otrā kārta, jo pagaidām ir tikai ieceres un projekti, bet nav finansējuma.

Rīt, 5. februārī, Nacionālajā teātrī notiks mūziķa Kārļa Kazāka koncerts Apspēlēts, kas vienlaikus būs arī mūziķa jaunākā albuma tautās laišana. «Apspēlēts ir stāsts par mani un manu mūzikas izjūtu šodien, par realitāti, kas var tikt paplašināta tā, kā es to vēlos, kā es uz to paskatos,» tā savu piekto solo albumu raksturo Kārlis Kazāks.

«Teātrim ir ļoti liela nozīme, negribas teikt, cilvēku programmēšanā, tāpēc saku – viedokļa veidošanā. Latvieša mentalitātei teātris ir ļoti nozīmīga dzīves sastāvdaļa, tāpēc ir īpaši jādomā par to, kas, kā un par ko tiek runāts uz skatuves,» uzskata komponists Kārlis Auzāns. Šovakar Dailes teātrī pirmizrāde Lauras Grozas-Ķiberes jaunākajam iestudējumam Talantīgais misters Riplijs, un Kārlis Auzāns ir viens no izrādes veidotāju radošās komandas.

Šonedēļ Dailes teātrī franču autora Floriana Zellera lugas Māte pirmizrāde. Iestudējuma režisors Intars Rešetins, galvenajā lomā – Lilita Ozoliņa.

Saruna ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektori Rūtu Muktupāvelu, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru Guntaru Prāni un Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru Kristapu Zariņu.

Svētdien, 2. februārī, Dailes teātrī pirmizrāde poļu dramaturga Andžeja Saramonoviča lugai Testosterons. Pēc 16 gadu pārtraukuma Dailes teātrī atgriežas režisors Oļegs Šapošņikovs.

«Biju naivs – es izvēlējos darīt to, kas man patīk, lai gan daudzi teica – tev ir smadzenes, tev nevajag iet mūzikā. Daudziem ir sekla izpratne par mūziku. Spēlēt saksofonu nenozīmē pūst un kustināt pirkstus, tas ir liels intelektuāls darbs. Tagad es nevaru iedomāties, ka būtu varējis aiziet eksakto zinātņu virzienā,» saka jaunais saksofonists Aigars Raumanis, kas nupat nominēts Lielajai mūzikas balvai 2019 kategorijā Gada jaunais mākslinieks.

«Šī izrāde ir par cilvēka izaugšanu un acu atvēršanu, realitātes ieraudzīšanu un tās pieņemšanu, un cenšanos mainīt uz labu sevi, līdz ar to – pasauli,» saka aktrise Lauma Balode, kura šodien debitē Jaunajā Rīgas teātrī iestudējuma Zalkša līgava pirmizrādē.

«Filmā nav neviena kadra, kurā ir taisns horizonts, viss ir mazliet šķībs un nepareizs,» tā par savu jaunāko radošo veikumu saka režisors Viesturs Kairišs. 11. janvārī Krāslavas Kultūras namā notiks viņa veidotās filmas Piļsāta pi upis (Pilsēta pie upes) pirmizrāde. Kinoteātros Latvijā filma būs skatāma no 17. janvāra.

«Skaidrs, ka primitīvā veidā kino man ir terapija, kurā es varu runāt par sev aktuālām un smagām tēmām, dalīties ar skatītāju, jo es ceru, ka šīs tēmas aktuālas ir visiem pārējiem, kuri var ar tām identificēties. Kino piedāvā unikālu iespēju – redzēt problēmas no malas,» saka jaunais režisors Kārlis Lesiņš. Piektdien, 10. janvārī, pirmizrāde viņa pirmajai pilnmetrāžas spēlfilmai Izmisums.

Galerijā Daugava atklāta gleznotājas Ilzes Avotiņas jaunāko darbu personālizstāde Vidusjūras krāsa, ko māksliniece raksturo kā «simbolu vieglumam».

Pamodināt sevī radītāju – tādu nosaukumu Maira Gūtmane devusi savai pirmajai grāmatai. Pati viņa apgalvo, ka tā nav grāmata, bet mēģinājums pierunāt mainīt stereotipus, turklāt nevis apgalvojuma, bet dialoga formā. Kāpēc notiek tā, kā notiek? Kāpēc es nejūtu gandarījumu par sevi? Kāpēc man šķiet, ka dzīvot ir grūti? Kāpēc es nespēju atrisināt savas veselības, attiecību vai finansiālās problēmas? Tie ir tikai daži būtiskie jautājumi, ko vairākums cilvēku sev uzdod. Maira Gūtmane aicina mainīties pašam un līdz ar to mainīt savu dzīvi, un tad mainīsies pasaule. Tik vienkārši. Autore saka – ja esi gatavs, ejam, bet vienlaikus brīdina – būs jāstrādā, un piebilst, ka pašas pieredze apstiprina – šis ceļš ir iešanas vērts.

Šobrīd Rīgā iespējams apskatīt Edītes Pauls-Vīgneres divas izstādes. Latvijas Arhitektūras muzejā atklāta tekstilmākslinieces izstāde Vīna garša, kurā izlikti jaunākie darbi. Savukārt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā – Kafijas kantāte, kas ir plaša darbu retrospekcija no muzeja krājumiem. «Cilvēkam kaut kas ir jādara, lai viņš piepildītu savu dzīvi. Tiklīdz cilvēks pārstāj darboties, viņam ir grūti eksistēt. Kad strādāju, ieeju tādā ekstāzē, ka mani neinteresē absolūti nekas,» saka tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere.

Saruna ar Jaunā Rīgas teātra režisoru Alvi Hermani.

Lai arī laiks pirms ziemas saulgriežiem nereti ir viens no intensīvākajiem periodiem gadā, kad, šķiet, neko nevar paspēt, ir daži darbiņi, kam tomēr jāatrod gan laiks, gan enerģija.