Māris Krūmiņš / Autori

Tas, pēc kāda laika tās vai citas valsts iedzīvotāji dzīvos vasarā un ziemā, atkarīgs no šīs valsts izvēlētās standarta laika joslas. 1884. gadā Vašingtonas meridiānu konferences laikā tika pieņemts samērā loģisks lēmums ieviest 24 laika joslas, katra no kurām atbilst aptuveni 15 garuma grādiem. Taču jāatceras, ka šajā konferencē piedalījās tikai 25 valstu delegāti, turklāt valstu robežas parasti nesakrīt ar meridiāniem, bet nereti atsevišķas valstis savu laika joslu izvēlas politisku vai ekonomisku iemeslu vadītas.

Tikai gadu cietumā nācies pavadīt Oskaram Pistoriusam, kurš pērn tika atzīts par vainīgu savas draudzenes nogalināšanā aiz neuzmanības.

Eiropu pārņēmušās migrantu krīzes izraisītais domino efekts šonedēļ skāris Slovēniju, kurā nepilnu divu diennakšu laikā ieradušies vairāk nekā 12 000 patvēruma meklētāju, turklāt tikai nelielai viņu daļai izdevies doties tālāk uz Austriju.

Vācijas politiskās elites un tai lojālo mediju histēriju izraisījusi pirmdienas vakarā Drēzdenē notikusī vērienīgā kustības PEGIDA (Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islāmizāciju) demonstrācija, kuras dalībnieki apsūdzējuši varasiestādes nodevībā un pieprasījuši nekavējoties pārtraukt nelegālo ieceļotāju, lielākoties arābu musulmaņu, uzņemšanu.

Lai gan Eiropu pārņēmusī migrantu krīze pagaidām nav tieši ietekmējusi ārpus Eiropas Savienības esošo Šveici, bažas par ieceļotāju pieplūdumu un neapmierinātība ar to,kā šo problēmu mēģina risināt Brisele, darījušas savu – svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās būtiskus panākumus guvuši labējie politiskie spēki. Šveices savdabīgās politiskās sistēmas dēļ tas gan nenozīmē labējas valdības izveidošanu, tomēr tiek prognozēts, ka nākotnē Bernes un Briseles attiecības kļūs vēsākas.

Bijušās basketbola zvaigznes Lamāra Odoma veselības stāvoklis pakāpeniski uzlabojas, un viņa tuvinieki intervijās amerikāņu medijiem pauduši piesardzīgu optimismu.

Vācijas kanclere Angela Merkele vakar vizītes laikā Turcijā mēģinājusi pārliecināt šīs valsts vadītājus par nepieciešamību pieņemt Eiropas Savienības izstrādāto rīcības plānu, kas paredz, ka ES piešķirs Turcijai finansiālu atbalstu, kā arī veicinās valsts integrēšanos Eiropā, bet Ankara darīs visu, lai nepieļautu, ka bēgļi no konfliktu zonām, kas atraduši patvērumu Turcijā, nelegāli izceļo uz Eiropu. Rīcības plāns par «saskaņotu» tika pasludināts pēc pagājušonedēļ notikušā ES samita, taču Turcijas amatpersonas uzsvērušas, ka galīgā vienošanās vēl nav panākta.

Lai gan starptautiskie novērotāji svētdien Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas (tajās jau uz piekto termiņu amatā ievēlēts Aleksandrs Lukašenko) atzinuši par demokrātiskiem standartiem neatbilstošām, Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri vienojušies uz četriem mēnešiem apturēt pret A. Lukašenko un citām Baltkrievijas amatpersonām vērsto sankciju darbību.

Kā jau bija paredzēts, Nīderlandes Drošības izmeklēšanas padomes (OVV) vakar publiskotajā ziņojumā nav norādīts, kas vainīgs Malaysia Airlines lidmašīnas Boeing 777200 notriekšanā virs Austrumukrainas pagājušā gada 17. jūlijā un 298 cilvēku bojāejas.

Gai­dī­tās auk­stās, tum­šās un ne­dzī­vās pa­sau­les vie­tā au­to­mā­tis­kā kos­mo­sa zon­de «New Ho­ri­zons», kas jū­li­jā sa­snie­dza Plū­to­nu, kon­sta­tē­ju­si, ka uz šī Sau­les sis­tē­mas no­ma­lē eso­šā de­bess ķer­me­ņa jo­pro­jām tur­pi­nās ģe­olo­ģis­ki pro­ce­si, bet zem le­dus kār­tas, ie­spē­jams, viļ­ņo­jas oke­āns. Un kas zi­na, var­būt ta­jā ir arī kaut kas pri­mi­tī­vām dzī­vī­bas for­mām līdz­īgs...

Bavārijas premjera Horsta Zēhofera izteikumi par «migrantu sūtīšanu atpakaļ uz Austriju» radījuši lielu satraukumu šajā valstī, kuru lielākā daļa ieceļotāju līdz šim izmantojuši tikai tranzītā.

Vakar publicētā intervijā Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka Vācijai nenāksies celt nodokļus, lai atrastu līdzekļus migrantu krīzes risināšanai, piebilstot, ka viņai neesot nekas zināms par to, ka kādu solidaritātes nodokli gatavotos ieviest Eiropas Savienība.

ASV varas iestādes uz robežas ar Kanādu apcietinājušas aktieri Rendiju Kveidu un viņa sievu Īvi, pret kuriem Kalifornijā ierosināta krimināllieta par ielaušanos svešā īpašumā.

Norvēģijas Nobela komiteja atkal parūpējusies par pārsteigumu. Piektdien par Miera prēmijas ieguvējiem tika pasludināts nevis kāds no plaši apcerētajiem favorītiem, bet gan Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets, par kura eksistenci daudziem līdz pat pagājušajai nedēļai nebija ne jausmas.

Šodien tiks paziņoti Nobela miera prēmijas ieguvēji vai ieguvējs, bet dabaszinību kategorijās balvas sadalītas nedēļas pirmajā pusē. Gan medicīnas, gan ķīmijas kategorijās balva piešķirta zinātniekiem, kuru paveiktajam ir acīm redzams (medicīna) vai perspektīvs (ķīmija) praktiskais pielietojums. Savukārt fizikā balva pasniegta par kārtējo fundamentālo atklājumu, kas liks ieviest zināmas korekcijas mācību grāmatās. Goda rakstus, medaļas un naudas balvas, kas šogad ir astoņi miljoni kronu (850 000 eiro) laureātiem pasniegs svinīgajā ceremonijā, kas 10. decembrī notiks Stokholmā.

No četriem kandidātiem, kuri pretendē uz Baltkrievijas prezidenta amatu, izredzes uzvarēt svētdien paredzētajās vēlēšanās ir tikai vienam – Aleksandram Lukašenko, kurš mūsu kaimiņvalsti vada jau 21 gadu. Taču pirmo reizi beidzamajā desmitgadē par Eiropas pēdējo diktatoru nereti dēvētais A. Lukašenko var cerēt, ka vēlēšanas par leģitīmām atzīs rietumvalstis. Lai gan ne par kādu politisko liberalizāciju ekonomisko problēmu nomāktajā Baltkrievijā runas nav, viņš ne tikai atbrīvojis vairākus politieslodzītos, bet arī demonstratīvi uzsvēris, ka Minska neatbalsta Krievijas agresīvo politiku.

Par Nobela fizikas prēmijas laureātiem vakar pasludināti divi zinātnieki, kuri reģistrējuši neitrīno oscilācijas jeb pārejas no viena stāvokļa otrā, tādējādi pierādot, ka šīm neitrālajām elementārdaļiņām ir masa. Viņu atklājums tiek slavēts kā kārtējais solis Visuma uzbūves izprašanā, taču ir arī kritiķi, kuri uzskata, ka prēmija piešķirta nepamatoti, jo ierindas cilvēkiem no tā, vai neitrīno ir vai nav masas, neesot «ne silts, ne auksts». Tas licis atcerēties iepriekšējos skandālus, kas bijuši saistīti ar Nobela prēmijas laureātu izvēli.

Pirms sarunām ar Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans izsmējīgā tonī komentējis Eiropu pārņēmušo migrantu krīzi, atgādinot, ka Turcija spējusi uzņemt vismaz četras reizes vairāk patvēruma meklētāju nekā visas ES valstis kopā. Brisele cer uz Ankaras palīdzību krīzes risināšanā, taču sarunas nebūs vienkāršas, un vairāki Vācijas mediji ir pārsteigušies, paziņojot, ka principiāla vienošanās jau panākta.

Tradicionālā Nobela nedēļa, kuras kulminācija būs piektdien, kad tiks paziņots Miera prēmijas ieguvējs, vakar sākusies ar medicīnas prēmijas laureātu paziņošanu.

Krievijas Aizsardzības ministrija vakar ziņojusi par jauniem veiksmīgiem gaisa triecieniem, kas veikti pa teroristu grupējuma Islāma valsts pozīcijām Sīrijā, uzsverot, ka uzlidojumi, kas sākās pagājušonedēļ, tiks turpināti un intensificēti.

Zinātniekiem izdevies iegūt «līdz šim labākos pierādījumus» tam, ka uz Marsa atrodams ūdens šķidrā stāvoklī – tiesa, ļoti sāļš, turklāt tikai siltajā gadalaikā un ierobežotā daudzumā. Par to šīs nedēļas sākumā ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa izpētes pārvaldes speciālisti paziņoja īpaši sasauktā preses konferencē, vienlaikus viņu pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Nature Geoscience.

ASV un Krievijas prezidentu Baraka Obamas un Vladimira Putina tikšanās Ņujorkā nav palīdzējusi abu lielvalstu līderiem mazināt domstarpības nedz Ukrainas, nedz Sīrijas jautājumā. V. Putins, komentējot notikušo sarunu, bijis ļoti samiernieciski noskaņots un uzsvaru licis uz konstruktīvas sadarbības iespējām, pieļaujot pat iespēju, ka Krievija varētu iesaistīties starptautiskajā pret Islāma valsti karojošajā koalīcijā. Tomēr ASV un Krievijas uzskati par Sīrijas, Tuvo Austrumu un arī pasaules nākotni joprojām ir radikāli atšķirīgi, ko apliecināja arī abu prezidentu runas ANO 70. Ģenerālajā asamblejā.