Māris Krūmiņš / Autori

Šopēcpusdien 89 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II pārspēs kādu rekordu, kas savulaik šķita nepārspējams. Viņa tronī būs atradusies 63 gadus un 217 dienas, tādējādi pārsniedzot vecvecvecmāmiņas karalienes Viktorijas, kura valdīja no 1837. līdz 1901. gadam, iespēto. Nekādas īpašās svinības par godu šim notikumam nav iecerēts rīkot, lai gan karaliene piekritusi parādīties sabiedrībā, taču ļoti iespējams, ka nākotnē vārdu salikums «Elizabetes laikmets» kļūs par tikpat ierastu terminu kā «Viktorijas laikmets».

Šodien Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, uzstājoties Eiroparlamenta sēdē Strasbūrā, cita starpā plānojis izsludināt arī tā sauktās migrantu kvotas – to, kā starp Eiropas Savienības valstīm tiks sadalīti 160 000 nelegāli kontinentā nokļuvuši patvēruma meklētāji.

Vakar Briselē vērienīgas protesta akcijas sarīkoja no visām 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm ieradušies vairāki tūkstoši lauksaimnieku, kuri no ES amatpersonām pieprasīja nekavējošu atbalstu – zemās piena un gaļas cenas daudzus fermerus novedušas uz bankrota sliekšņa.

Pagājušonedēļ apritēja tieši 25 gadi, kopš britu televīzijas skatītāji iepazinās ar aktiera Rovana Atkinsona attēloto Misteru Bīnu. Lai gan 60 gadu vecais aktieris atzinis, ka jau kļuvis par vecu šā komiskā varoņa atveidošanai, par prieku daudziem Londonas iedzīvotājiem, viņš atkal iejuties Mistera Bīna tēlā, savā leģendārajā Mini automašīnā aizbraucot līdz Bakingemas pilij un pieņemot apsveikumus.

Tuvojoties trešdienai, kad Eiropas Komisija solījusi atklāt savus jaunos plānus nelegālo imigrantu krīzes mazināšanai (un, iespējams, noteikt jaunas kvotas, pēc kurām būs jāsadala jau 160 000 bēgļu), skaidri iezīmējusies šķelšanās starp ES valstīm.

Valbžihas pilsētas apkaime Polijas dienvidrietumos pēdējās nedēļās kļuvusi par visas pasaules dārgumu meklētāju svētceļojumu vietu. Avīzes, televīzija un interneta ziņu vietnes ir pārpilnas ar vēstīm, ka beidzot atrasts ar zeltu un citām vērtībām piekrautais nacistu bruņuvilciens, kas šajā apkaimē mistiski pazuda Otrā pasaules kara nogalē – tas esot uziets vienā no pazemes tuneļiem Pūču kalnos. Plašākas sabiedrības rīcībā nodoto faktu par vilcienu gan ir ļoti maz (un arī tie ir visai šaubīgi), bet virkne zinošu vēsturnieku uzskata, ka šāds vilciens vispār nekad nav eksistējis.

Vērienīgākais propagandas pasākums Ķīnā kopš 2008. gada olimpiādes laikiem – tā politologi vērtē šodien Pekinā iecerēto militāro parādi, atzīmējot 70. gadadienu kopš Japānas kapitulācijas Otrajā pasaules karā. Ķīnas varas iestādes ir apņēmušās nodemonstrēt valsts militāro un ekonomisko varenību, lai gan fons tam nav piemērotākais – ekonomiskās izaugsmes tempi mazinājušies, biržu indeksus stabilizēt izdevies tikai ar lielām pūlēm, valsti regulāri satricina tehnoloģiskās katastrofas.

Sadursmes pie parlamenta ēkas, kurās ir vismaz viens bojāgājušais un ievainoti vairāk nekā simts cilvēku, haoss Augstākās radas sēžu zālē – šādos apstākļos Ukrainas deputāti vakar pirmajā lasījumā apstiprināja konstitucionālos grozījumus par valsts pārvaldes decentralizāciju.

Eiropas Savienības valstu amatpersonu uzmanības centrā joprojām ir migrantu krīze, taču, kamēr vieni tikai runā par «solidaritāti» un «risinājuma meklējumiem», citi rīkojas. Ungārija sestdien paziņoja, ka uz robežas ar Serbiju ierīkots pagaidām primitīvs dzeloņstiepļu žogs, kas drīzumā tiks aizstāts ar kārtīgu žogu, savukārt parlaments sācis skatīt likumprojektu, kas paredz bargākus sodus gan nelegālajiem robežas šķērsotājiem, gan cilvēku kontrabandistiem. Tiesa tikmēr nolēmusi paturēt apcietinājumā četrus cilvēkus, kuri varētu būt saistīti ar vienu no kontrabandistu grupējumiem, kura vainas dēļ bojā gājis 71 nelegālais patvēruma meklētājs.

Sašutuma vētru pasaulē izraisījis Ēģiptes tiesas spriedums, saskaņā ar kuru trim Al Jazeera žurnālistiem, kuri bija apsūdzēti melīgu ziņu izplatīšanā un strādāšanā Musulmaņu brālības labā, piespriests triju gadu cietumsods. Starp šiem žurnālistiem ir arī Austrālijas un Latvijas dubultpilsonis Pīters Greste, kurš atšķirībā no kolēģiem jau februārī tika deportēts un tagad paudis savu neizpratni par spriedumu un mudinājis Ēģiptes prezidentu Abdelfatehu al Sisi apžēlot notiesātos.

Šīs nedēļas sākumā teroristu grupējuma Islāma valsts kaujinieki atkal likuši bezspēcīgā niknumā savilkt dūres ne tikai vēsturniekiem un arheologiem, bet arī daudziem citiem saprātīgi domājošiem cilvēkiem visā pasaulē – demonstratīvi un bezjēdzīgi iznīcināts viens no senpilsētas Palmīras slavenākajiem tempļiem.

Tā kā pēc jūnijā notikušajām parlamenta vēlēšanām Turcijā nav izdevies izveidot valdošo koalīciju, prezidents Redžeps Tajips Erdogans bijis spiests izsludināt ārkārtas vēlēšanas, kas notiks 1. novembrī.

ASV diplomātiskais spiediens uz NATO sastāvā esošo Turciju beidzot ir vainagojies panākumiem – Ankara paudusi gatavību ciešāk iesaistīties cīņā pret radikālo islāmistu grupējumu Islāma valsts, kas kontrolē plašas teritorijas Sīrijā un Irākā.

Parādās aizvien vairāk apstiprinājumu britu dzeltenās preses ziņām par puišu grupas One Direction ieplānoto aptuveni gadu ilgo atvaļinājumu, kurā grupas dalībnieki dosies nākamā gada martā. Fanes interneta sociālajos tīklos krīt histērijā, un viņas var saprast. Lai gan pašlaik tiek plānots, ka 2017. gadā One Direction kvartets atkal sanāks kopā, dažādie solo projekti, kuros lielā atvaļinājuma laikā grasās iesaistīties mūziķi, var izrādīties pietiekami vilinoši.

Vācijas un Francijas līderi mudinājuši visas Eiropas valstis aktīvāk iesaistīties nelegālo patvēruma meklētāju krīzes risināšanā, norādot, ka šādu imigrantu pieplūdumu Eiropa nav pieredzējusi kopš Otrā pasaules kara beigām.

Pagājušajā nedēļā Zviedrijā publicēta socioloģiskā aptauja liecina, ka pirmo reizi valsts vēsturē par vispopulārāko kļuvusi pret imigrāciju noskaņotā un par nacionālistisku dēvētā Zviedrijas demokrātu partija, kuru gatavi atbalstīt 25,2% vēlētāju.

Vācijas amatpersonas piedraudējušas ar nulles tolerances politiku attiecībā pret demonstrantiem, kuri Saksijas federālās zemes pilsētā Haidenavā iebilst pret jauna patvēruma meklētāju centra atvēršanu un iesaistījušies sadursmēs gan ar policiju, gan kreisā spārna radikāļiem, kuri ieradušies aizstāvēt bēgļu tiesības.

Lai gan Grieķijas opozīcijas partiju izredzes izveidot valdošo koalīciju ir ļoti niecīgas, gan labējie centristi no Jaunās demokrātijas, gan no līdzšinējās valdošās apvienības Syriza atšķēlusies grupa Tautas vienotība mēģina izmantot savas konstitūcijā noteiktās tiesības. Līdz ar to vēlēšanas, kas jārīko pēc Alekša Cipra valdības demisijas, visticamāk, tiks izsludinātas 28. augustā un, ļoti iespējams, notiks 20. septembrī. ES amatpersonas mudinājušas grieķus pasteigties, jo politiskās krīzes apstākļos Grieķijai būs ļoti sarežģīti realizēt starptautiskajiem aizdevējiem apsolītās reformas.

Pasaules ēģiptologu aprindās aizrautīgi tiek apspriesta Arizonas universitātes arheologa Nikolasa Rīvsa hipotēze par to, ka slavenajās Tutanhamona kapenēs ir vairākas līdz šim neatklātas telpas, vienā no kurām varētu atrasties daiļās valdnieces (un, iespējams, arī faraona mātes) Nefertiti jeb Nofretetes mūmija. Pagaidām gan N. Rīvsa izteikumi uzskatāmi vien par interesantu versiju, jo faktu, kas apstiprinātu viņa hipotēzi, ir pamaz, turklāt šī ne tuvu nav pirmā reize, kad izskanējuši skaļi paziņojumi par «Nefertiti noslēpuma atklāšanu».

Pirmo reizi kopš 2002. gada Turcijas mēreno islāmistu Taisnīguma un attīstības partijai (AKP) pēc vēlēšanām nav izdevies izveidot valdību, un tas nozīmē, ka jau pirmdien Turcijā var tikt izsludinātas jaunas parlamenta vēlēšanas.

Teroristu grupējums Islāma valsts, kas kontrolē plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, pirmo reizi nācis klajā ar atklātiem draudiem Turcijai. Videomateriālā, kas izplatīts radikālo islāmistu iecienītās vietnēs, kāds kaujinieks mudina turku musulmaņus uzsākt cīņu pret prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, kurš «pārdevies krustnešiem un neticīgajiem», un aicina džihādistus iekarot Stambulu.

Taizemes valdošā militārā hunta meklē jaunu vīrieti, kurš varētu būt sarīkojis pirmdienas vakarā kādā Bangkokas hinduistu svētnīcā notikušo sprādzienu, kas prasīja vismaz 22 cilvēku dzīvības. Amatpersonas devušas mājienus, ka vainīgie varētu būt saistīti ar pērn militārajā apvērsumā gāztās premjeres Jinglukas Šinavatras atbalstītājiem, tā dēvētajiem Sarkanajiem krekliem. Pēc varas iestāžu domām, uzbrukuma mērķis ir iedragāt Taizemes tūrisma industriju un līdz ar to arī visu ekonomiku.