Māris Krūmiņš / Autori

Saprātīgā cilvēka jeb Homo sapiens priekšteči iemācījušies akmens darbarīkus izgatavot krietni agrāk, nekā tika uzskatīts līdz šim, – tas noticis pirms 3,3 miljoniem gadu. Šonedēļ žurnālā Nature publicētais pētījums, kas to apliecina, izraisījis sajūsminātu reakciju zinātnieku aprindās un izteikumus par to, ka nu atkal «nāksies pārrakstīt mācību grāmatas». Svarīgākais, kas izriet no šā atklājuma, ir tas, ka darbarīku izgatavošanas prasme vairs nav Homo ģints prerogatīva.

Ame­ri­kā­ņu zi­nāt­nie­ki ie­ro­si­nā­ju­ši mū­su pla­nē­tas or­bī­tā no­gā­dāt ele­men­tār­da­ļi­ņu pa­āt­ri­nā­tā­ju, kas ļau­tu pē­tīt to ele­men­tār­da­ļi­ņu īpa­šī­bas, kas no kos­mo­sa tu­vo­jas mū­su pla­nē­tai. Zi­nāt­nis­kā in­stru­men­ta pa­pil­du efekts bū­tu tāds, ka po­lār­blāz­mas va­rē­tu no­vē­rot jeb­ku­ros pla­tu­ma grā­dos, rak­sta «Jo­ur­nal of Geophysical Re­se­arch».

Zinātniekiem joprojām nav izdevies precīzi noskaidrot, kad mūsu priekšteči ieguvuši runasspējas. Taču Kalifornijas universitātes Bērklijā antropologa Tomasa Morgana vadītā grupa uzskata, ka tas varētu būt noticis pirms aptuveni 1,8 miljoniem gadu, kad tā dēvētās Ašelas kultūras pārstāvji sākuši izgatavot sarežģītākus darbarīkus.

Eiropas Savienības Austrumu partnerības samitu, kas šodien sāksies Rīgā, Francijas un Vācijas līderi gatavojas izmantot, lai pārliecinātu Grieķiju, ka līdz mēneša beigām nepieciešams panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. ES amatpersonas vēstījušas, ka sarunās vērojams zināms progress, taču tās uz priekšu virzās ļoti lēni, jo Atēnas nav gatavas nepieciešamajiem kompromisiem. Taču laika nav palicis daudz – jūnija sākumā Grieķijai jāveic kārtējās parādu daļas atmaksa Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), bet naudas tam nav.

Jau nākamā mēneša nogalē Eiropas Savienība cer uzsākt misiju Navfor Med, kuras mērķis ir Vidusjūras cilvēku kontrabandistu apkarošana. Sākuma posmā gan droši vien nāksies aprobežoties ar izlūkošanu un bēgļu kuģu izsekošanu, jo pagaidām nav saņemts nedz Lībijas likumīgās valdības atbalsts darbībai šīs valsts teritoriālajos ūdeņos, nedz ANO Drošības padomes mandāts, kas ļautu gremdēt kontrabandistu kuģus neatkarīgi no tā, zem kādiem karogiem tie kursē. Skeptiķi gan uzskata – kamēr netiks veikti tieši militāri triecieni pa cilvēku kontrabandistu bāzēm Ziemeļāfrikā, viņi savu rūpalu turpinās.

Jau 10 no 28 Eiropas Savienības valstīm paudušas savas iebildes pret Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera izvirzīto bēgļu kvotu ideju, kas paredz katrai valstij (izņemot Lielbritāniju, Īriju un Dāniju) uzspiest zināma bēgļu skaita izmitināšanu. Turklāt šis plāns nepatīk pat tādiem ES smagsvariem kā Francijai un Spānijai.

Lasvegasā notikusī mūzikas žurnāla Billboard balvu pasniegšanas ceremonija izvērtusies par dziedātājas Teilores Sviftas benefici.

Kamēr Maķedonijas četru vadošo partiju līderi vakar atkal pulcējās uz sarunām par politiskās krīzes pārvarēšanas iespējām, situācija galvaspilsētā Skopjē kļuvusi vēl nokaitētāka. Opozīcija, kas svētdienas vakarā pulcēja vairākus desmitus tūkstošus demonstrantu pie premjera Nikolas Grujevska rezidences, tur sākusi telšu pilsētiņas ierīkošanu, paziņojot, ka gaidīšot premjera demisiju. Bet vakar vakarā pavisam netālu no šīs protesta vietas savu manifestāciju bija iecerējuši rīkot valdības atbalstītāji.

Ne tikai pasaulslaveni mūziķi, bet arī prezidenti pauduši savu nožēlu par 89 gadus vecā blūza karaļa B. B. Kinga aiziešanu mūžībā. Leģendārais mūziķis, kurš kopš pagājušā gada rudens veselības stāvokļa dēļ vairs nespēja koncertēt, miris savās mājās Lasvegasā, un pagājušās nedēļas nogalē daudzviet (ne tikai ASV) tika rīkoti viņa piemiņas pasākumi.

Žur­nā­lā «Na­tu­re» pub­li­cē­ti zi­nāt­nie­ku dar­bi ap­stip­ri­na jau pa­gā­ju­šā gad­sim­ta sep­tiņ­des­mi­ta­jos ga­dos iz­teik­to hi­po­tē­zi – Mē­ness ra­dies pēc tam, kad aiz­vēs­tu­ris­kos lai­kos Ze­me sa­dū­ru­sies ar kā­du ma­zā­ku kos­mis­ko ob­jek­tu. Līdz šim te­ori­jas pie­kri­tē­jus bi­ja mul­si­nā­jis fakts, ka Mē­ness sa­stāvs ir pār­lie­ku līdz­īgs Ze­mes sa­stā­vam, lai gan te­orē­tis­ki tā īpa­šī­bām vai­rāk bū­tu jā­at­gā­di­na sveš­ķer­me­ņa īpa­šī­bas.

Pirmajam brīvās vēlēšanās ievēlētajam, bet pēc tam armijas apvērsumā gāztajam Ēģiptes prezidentam Mohammedam Mursi piespriestais nāvessods izraisījis kritisku reakciju aiz valsts robežām un islāmistu grupējuma Musulmaņu brālība neslēptus mājienus par gatavību destabilizēt situāciju Ēģiptē. Starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas prāvu pret M. Mursi nodēvējušas par farsu, un šķiet, ka arī Ēģiptes varasiestādes apzinās – sprieduma izpilde tikai kaitēs valstij.

Vēl vairāki desmiti cilvēku šonedēļ gājuši bojā Nepālā, kas turpina izjust 25. aprīļa postošās zemestrīces sekas. Kopējais bojāgājušo skaits jau pārsniedzis 8000 cilvēku. Turpinoties zemestrīces seku likvidēšanai, zinātnieki dažādās pasaules malās pēta Nepālas zemestrīces īpatnības un spriež, kā rīkoties, lai precīzāk prognozētu dabas katastrofu norises vietu, laiku un spēku, cerot, ka tas ļaus izvairīties no lielāka upuru skaita.

20 000 ieceļotāju, kuri ik gadus meklē patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstīs, turpmāk varētu tikt taisnīgi sadalīti visām 28 bloka valstīm. To paredz lēmums, ko rīt gatavojas prezentēt Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers. Runa ir par noteiktu kvotu uzspiešanu, ko ar aplausiem apsveikušas ne tikai Itālija, Malta, Grieķija (šīs valstis visvairāk cieš no bēgļu pieplūduma), bet arī Vācija, Zviedrija un Austrija, bet kā nepieņemamu noraidījušas Lielbritānija, Ungārija un Slovākija (kuras tradicionāli iebilst ES oficiālajam viedoklim), kā arī Igaunija.

Vasara tradicionāli ir zvaigžņu kāzu rīkošanas laiks, un viens no pāriem, kam pašlaik tiek pievērsta lielākā uzmanība, ir Eštons Kačers un Mila Kunisa. Daži mediji apgalvo, ka viņi jūlijā beidzot savas attiecības nokārtos oficiāli, bet citi uzskata, ka E. Kačers un M. Kunisa, kuri diezgan lielā noslēgtībā audziņa septiņus mēnešus veco meitiņu Vaijatu, jau ir paspējuši slepeni salaulāties.

Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās sensacionālu uzvaru guvušajam konservatīvajam premjeram Deividam Kameronam nu priekšā jaunas problēmas.

Lielbritānijas vadošo partiju līderi vakar steidza uzrunāt vēl svārstīgos vēlētājus dienu pirms vēlēšanām, kas jau nodēvētas par pašām neprognozējamākajām un sīvākajām beidzamajās desmitgadēs. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka valdošie konservatīvie un opozīcijā esošie leiboristi saņems aptuveni vienādu mandātu skaitu un iespējamas visdažādākās valdošās koalīcijas kombinācijas. To skaitā ir arī mazākuma valdība, tāpat pastāv iespēja, ka jau līdz gada beigām britiem vēlreiz nāksies doties pie vēlēšanu urnām.

Vācijā vēršas plašumā skandāls, kas saistīts ar to, ka šīs valsts izlūkdienests saviem amerikāņu kolēģiem palīdzējis izspiegot sabiedrotos – vācu mediji vēsta, ka cietušo lomā ir gan Eiropas Komisija un Francijas varas iestādes, gan franču un arī vācu uzņēmumi. Kanclere Angela Merkele noraidījusi apsūdzības un, neraugoties gan uz opozīcijas, gan valdošās koalīcijas sadarbības partneru sociāldemokrātu spiedienu, šķiet, nav gatava iekšlietu ministra Tomasa de Mezjēra un sava biroja vadītāja Petera Altmeiera demisijai.

Divas dienas pēc Kembridžas hercoga Viljama un hercogienes Keitas otrā mazuļa nākšanas pasaulē beidzot atrisinājusies arī galvenā intriga – pasaule uzzinājusi, ka princese nosaukta par Šarloti Elizabeti Diānu.

Laiks skrien vēja spārniem, un jau rīt Čehijas pilsētās Prāgā un Ostravā sāksies kārtējais pasaules čempionāts hokejā. Kā ierasts, to klātienē skatīties dosies arī tūkstošiem latviešu līdzjutēju, turklāt mūsējiem ir paveicies, jo Latvijas izlase spēlēs nevis provinciālajā Ostravā, bet Prāgā, ko ik gadus apmeklē vairāk nekā 6 miljoni tūristu. Uz šī fona aptuveni 650 000 hokeja cienītāju, kurus laikā no 1. līdz 17. maijam gatavojas uzņemt visa Čehija, nav nekas dižs.

ASV Oregonas štata Portlendas lidosta uz laiku nolīgusi darbā 40 kazas, kuru uzdevums ir sakopt aizaugušo teritoriju. Ganāmpulku uzrauga ganu meitene Briāna Mērfija, kurai piepalīdz prāva, brūna lama, kas pilda ganu suņa funkcijas.

Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Federika Mogerīni šonedēļ rīko virkni tikšanos, lai nodrošinātu, ka praksē tiek īstenoti pagājušās nedēļas samitā pieņemtie lēmumi par Vidusjūras migrantu krīzes risināšanu.

Trīs klasiskās steika porcijas jeb 6,1 kilogramu gaļas, turklāt ar piedevām, mazāk nekā 20 minūšu laikā spējusi apēst Kalifornijas iedzīvotāja Mollija Šuilere. Sacensībās, kas bija sarīkotas Teksasas štata Amariljo pilsētā, Mollijai konkurenci nav spējušas izrādīt četras komandas, katrā no kurām bija pa diviem pieklājīgas miesasbūves vīriešiem.