Par pasaules lielāko govi oficiāli atzīta kādā Ilinoisas štata fermā mītošā Blosoma – viņas augums skaustā sasniedz 192,9 centimetrus. Govs saimniece Petija Hensone ir gandarīta par šādu atzinību, taču uzsver, ka lopiņa statuss no tā nemainīsies, – Blosoma jau tāpat ir fermas mīlule un baudot dažādas privilēģijas.
Vakardiena ieņems īpašu vietu Lietuvas enerģētikas vēsturē – Klaipēdā ierodoties kuģim Independence, kurā tiks uzglabāta importēta sašķidrināta gāze (LNG), ko pārstrādās dabasgāzē, ievērojami mazinājusies Lietuvas enerģētiskā atkarība no Krievijas un tās gāzes eksporta giganta Gazprom. Starptautiskās ziņu aģentūras norāda, ka, strādājot ar pilnu jaudu, Klaipēdas terminālis varētu nodrošināt 80% visu triju Baltijas valstu vajadzību pēc dabasgāzes.
27. oktobrī Lietuvas ostā Klaipēdā ieradās peldoša sašķidrinātās gāzes krātuve Independence. Kad šīs krātuves dekompresijas moduļi tiks savienoti ar dabasgāzes cauruļvadu sistēmu, tad Klaipēdas osta spēs pieņemt aptuveni 2 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Vērtējot Lietuvas gada patēriņu – 3–3,5 miljardus kubikmetru dabasgāzes gadā, Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis varēs nodrošināt nedaudz vairāk par pusi no Lietuvas dabasgāzes vajadzībām. Klaipēdas SGT ir nozīmīgs solis, lai mazinātu Lietuvas un Baltijas atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Tikai tas ir politisks solis. Klaipēdas SGT darbības uzsākšana nav «tirgus atvēršana» vai kas tamlīdzīgs. Tieši pretēji.
Nākamā gada vasarā Zviedrijā atkal paredzētas karaliskās kāzas – karaļnams paziņojis, ka 13. jūnijā princis Kārlis Filips precēsies ar savu izredzēto Sofiju Helkvistu. Lai gan līgavas vētraino pagātni mediji laiku pa laikam vēl mēdz uzsvērt, izskatās, ka sabiedrības lielāko daļu viņas uzvedība beidzamo piecu gadu laikā, kopš iepazīšanās ar princi, pilnībā apmierina.
Ukrainas pilsoņi vakar balsoja parlamenta ārkārtas vēlēšanās, kurās uzvara tiek prognozēta proeiropeiskajiem spēkiem. Vēlēšanas nav izdevies sarīkot Krimā, kā arī prokrievisko separātistu kontrolētajās Doņeckas un Luhanskas apgabalu apdzīvotajās vietās, taču starptautiskie novērotāji jau paziņojuši, ka tas nenozīmē, ka var apšaubīt vēlēšanu leģitimitāti. Ukrainā ir jauktā vēlēšanu sistēma, un Centrālā vēlēšanu komisija paziņojusi, ka provizoriskie rezultāti būs zināmi vien trešdien pievakarē vai ceturtdien no rīta.
40 gadu vecais Polijas iedzīvotājs Dareks Fidika pirms četriem gadiem guva ļoti nopietnu mugurkaula traumu, kas noveda pie ķermeņa apakšējās daļas paralīzes, taču tagad viņš atkal var staigāt. Lēni, uzmanīgi, ar staigāšanas rāmja palīdzību, taču – staigāt! Tas noticis, pateicoties revolucionāri jaunai ārstēšanas metodei, kuras laikā pacienta mugurkaulā transplantētas šūnas no viņa paša ožas receptoriem.
Čelsija ne velti tiek uzskatīta par vienu no lepnākajiem Londonas rajoniem. Tagad vienā no tajā esošajiem restorāniem iespējams iegādāties burgeri, kas maksā 1100 sterliņu mārciņas jeb gandrīz 1400 eiro. Pagaidām gan nav dzirdēts, ka kāds šo ēdmaņu būtu pasūtījis, un britu interneta segmentā ironizē, ka tas ir apliecinājums – ekonomiskās sankcijas tomēr ir skārušas arī «jaunos krievus».
Eiropas Parlamenta eiroskeptiķu grupai, kas pagājušonedēļ izjuka pēc Latvijas pārstāves Ivetas Grigules aiziešanas, izdevies rekrutēt galēji labējo poļu deputātu Robertu Ivaškeviču. Līdz ar to grupā atkal ir pārstāvji no vismaz septiņām ES dalībvalstīm, tā varēs turpināt savu darbību un saņemtievērojamu finansējumu no Eiropas nodokļu maksātāju naudas.
Šonedēļ vizītē Latvijā ieradīsies Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Lai gan valsts vadītāja amatā viņš tika ievēlēts salīdzinoši nesen, 10. augustā, R. T. Erdogans uzskatāms par Turcijas politikas veterānu, jo kopš 2003. gada pildījis premjera pienākumus un ne tikai dzimtenē, bet arī ārvalstīs savas ietekmes dēļ nereti tiek salīdzināts ar mūsdienu Turcijas dibinātāju Mustafu Kemalu Ataturku.
Pagājušonedēļ Stokholmā tika paziņoti šāgada Nobela prēmiju ieguvēji fizioloģijā un medicīnā, fizikā un ķīmijā, bet 10. decembrī paredzēta viņu svinīgā godināšana un prēmiju – 8 miljonu zviedru kronu jeb aptuveni 817 000 eiro – pasniegšana.
Honkongas policistu vardarbība pret demonstrantiem, kuri jau trešo nedēļu bloķējuši daļu pilsētas centra, pieprasot demokrātiskas vēlēšanas un administrācijas vadītāja Ļeņa Čuņina demisiju, var dot jaunu impulsu protesta akcijām, kurās beidzamo dienu laikā piedalījās ievērojami mazāk cilvēku nekā iepriekš.
Vairāki tūkstoši ieceļotāju no Āfrikas un Āzijas valstīm turpina sagādāt neērtības Francijas ostas pilsētas Kalē iedzīvotājiem - viņi apmetušies pilsētas pievārtē un ik dienu cenšas nelegāli iekļūt kravas automašīnās vai uz prāmjiem, kas dodas uz Lielbritānijas pilsētu Duvru. Vietējā policija lūgusi pēc papildspēkiem, jo vairs nespēj nodrošināt kārtību pilsētā.
Viens no pazīstamākajiem britu konservatoriem, Londonas mērs Boriss Džonsons mudinājis valdību apdomāt iespēju ierobežot brīvu ieceļošanu no kontinentālās Eiropas. Zinot, ka B. Džonsons pauž lielas konservatīvo daļas viedokli, ļoti iespējams, ka viņa sacītajā nāksies ieklausīties arī premjeram Deividam Kameronam.
Neraugoties uz ANO miera uzturēšanas misijas MINUSCA spēku klātbūtni, Centrālāfrikas Republikas (CĀR) naidīgie musulmaņu un kristiešu grupējumi nav gatavi atbruņoties un meklēt mierīgu risinājumu konflikta noregulēšanai. Pēc pagājušonedēļ notikušajām sadursmēm situācija valstī ir mazliet normalizējusies, taču, kā norādījusi Francijas aizsardzības ministrija, visticamāk, ne uz ilgu laiku.
Ar fiasko beidzies Kubas valsts parfimērijas kompānijas «Labiofam» mēģinājums laist pārdošanā odekolonus «Ernesto» un «Hugo», kas veltīti vienam no Kubas revolūcijas līderiem Ernesto Če Gevaram un bijušajam Venecuēlas prezidentam Ugo Čavesam. Dienu pēc skaļā paziņojuma par šādu parfimērijas preču izstrādāšanu kompānijas vadītāji izsaukti «uz paklāja» valdībā, kur viņiem paskaidrots, ka tirgoties ar revolucionāru vārdiem ir politiski tuvredzīgi.
Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs vakar, uzstājoties parlamentā, centies kliedēt sabiedrības satraukumu un medicīnas darbinieku sašutumu, kas izcēlies pēc tam, kad kļuvis zināms, ka kāda Madrides slimnīcas medicīnas māsa inficējusies ar bīstamo Ebolas vīrusu.
Uzņēmēja Marika Ģederte ar dzīvesbiedru Ģirtu Ģedertu un tenisa entuziastu grupu apceļoja Gruziju un Azerbaidžānu, kur spēlējusi ne tikai tenisu, baudījusi šo zemju virtuvi, bet pat piedalījusies rudens ražas novākšanā.
Lielākā daļa ārzemju mediju, kas sekojuši līdzi Saeimas vēlēšanām, uzsvērusi, ka balsotāju izvēle bijusi cieši saistīta ar drošības jautājumiem un vairākums priekšroku devuši līdzšinējās labēji centriskās koalīcijas palikšanai pie varas. Krievijā, protams, lielāks uzsvars tiek likts uz to, ka vislielāko balsu skaitu saņēmusi krievu intereses pārstāvošā Saskaņa.
Hārvarda universitātē jau 24. gadu pēc kārtas atmosfērā, kas mazāk raksturojama kā svinīga, bet vairāk kā jautra un nepiespiesta, apbalvoti «Ig Nobel» balvu ieguvēji. Zinātniskā humora žurnāla «Annals Of Improbable Research» redakcija tās piešķir par dīvainiem pētījumiem un atklājumiem, kas sākumā liek pasmaidīt, bet pēc tam arī nedaudz aizdomāties. Par pasākuma popularitāti liecina kaut vai tas, ka pasniegt balvas bija ieradušies ne tikai vairāki to ieguvēji iepriekšējos gados, bet arī četri Nobela balvu laureāti.