Ritums Rozenbergs / Autori

Sabiedriskais ieguvums “ir ievērojams”, apcietinātajiem cietuma kamerā neļaujot izmantot datoru darbam – norāda Saeima atbildes rakstā Satversmes tiesai uz Aivara Lemberga iesniegto sūdzību.

Not allowing the detainees in the prison cell to use a computer for work has “a significant” public benefit - the Saeima points out in its reply to the Constitutional Court to the complaint submitted by Aivars Lembergs.

Pagājušo ceturtdien Saeimas balsojumā jau pirmajā lasījumā pārliecinoši izgāzās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un “Meroni stipendiāta” Artusa Kaimiņa mēģinājums grozīt divus likumus, lai ieriebtu Aivaram Lembergam un turpmāk neļautu Saeimas ēkas apmeklēt tiem bijušajiem Saeimas un par Latvijas neatkarību balsojušajiem Augstākās padomes deputātiem, kuri iekļauti Eiropas Savienības vai NATO sankciju sarakstos.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītāju un “Meroni stipendiāta” deputāta Artusa Kaimiņa vēlme ieriebt Aivaram Lembergam, virzot grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas liegtu viņam apmeklēt Saeimas telpas, ir pretrunā ar likumdošanas pamatprincipiem un norāda uz likuma grozījumu iniciatoru zemo juridiskās izglītotības līmeni, Neatkarīgajai skaidroja Latvijas Universitātes Valsts tiesību katedras doktorants Aleksandrs Kuzņecovs

Likuma grozījumi dažu politiķu naida dēļ pret oponentu ir pretrunā ar tiesiskas valsts likumdošanas pamatprincipiem un ir nepārprotams likumdevējas varas signāls tiesu varai, kā tai jāspriež lietas saistībā ar konkrētu personu, sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Latvijas Universitātes profesors, Dr. iur. Ringolds Balodis.

Amendments to the law due to the hatred of some politicians against the opponent conflict with the basic principles of the rule of law and are a clear signal to the judiciary how it should deal with a particular person, says Dr. iur. Ringolds Balodis, the corresponding member of the Latvian Academy of Sciences, Professor of the University of Latvia, in a conversation with Neatkarīgā.

Tikko kā apelācijas kārtībā t.s. Lemberga krimināllietu saņēmusī tiesnese Sandra Amola nosūtīta komandējumā uz Tallinu, lai ar igauņu kolēģiem apspriestu aktuālos jautājumus kriminālprocesā, liecina oficiāli pieejamā informācija Tiesu administrācijā.

Saeima aicina izbeigt Satversmes tiesā uzsākto tiesvedību pēc Aivara Lemberga pieteikuma “Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Satversmes 101. pantam”.

Balstoties uz Aivara Lemberga iesniegumu, Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma un Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” normu atbilstību Satversmei. Apstrīdētās normas aizliedz apcietinātajam darbam izmantot datoru ar interneta pieslēgumu.

Vides aizsardzības kluba (VAK) Ventspils nodaļas kādreizējā aktīviste, ilggadējā Ventspils pilsētas muzeja krājuma glabātāja, neapšaubāma autoritāte vēsturnieku un kultūras mantojuma nozares ekspertu aprindās, vairāku sasaukumu Ventspils domes deputāte un domes Kultūras komisijas vadītāja Ingrīda Štrumfa kritiski vērtē Ģirta Valda Kristovska grāmatā “Pieskāriens” sarakstīto par laikabiedriem un Atmodas laiku notikumiem.

Pēc Aivara Lemberga pieteikuma Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Satversmes 101. pantam”.

Turpinot pētīt Ģirta Valda Kristovska grāmatā “Pieskāriens” aprakstītos pagājušās gadsimta 80. gadu notikumus, Neatkarīgā salīdzināja tur rakstīto par 1988. gada augusta Vides aizsardzības kluba (VAK) organizēto mītiņu pie Ventspils dzelzceļa stacijas ar grāmatā pieminēto personu teikto Neatkarīgajai, kā arī tā laika laikrakstā “Padomju Venta” rakstīto.

Turpinot stāstu par Ģirta Valda Kristovska grāmatā “Pieskāriens” aprakstītajiem pagājušā gadsimta 80. gadu notikumiem, pieminama grāmatas sadaļa par tur aprakstītajām Vides aizsardzības kluba (VAK) aktivitātēm grāmatas autora vadībā.

Rīgas apgabaltiesa nolēmusi tā dēvētājā Lemberga krimināllietā par apelācijas instances tiesnesi nozīmēt Sandru Amolu. Acīmredzot S. Amola būs tiesas sastāva priekšsēdētāja, bet apelācijas instance lietu izskata triju tiesnešu sastāvā.

Intervijā Neatkarīgajai Rīgas Centrālcietuma telpās Aivars Lembergs dalījās pieredzē par ikdienas dzīvi ieslodzījumā, kā arī par iecerēm iztiesāt vienādas tiesības cietumā esošajām un vēl nenotiesātajām personām.

In an interview with Neatkarīgā at Riga Central Prison, Aivars Lembergs shared his experience of daily life in prison, as well as his intentions to fight for equal rights for those who are imprisoned and who have not yet been convicted.

Lively, full of optimism and hope for just criminal proceedings and determined to fight for respect for Human Rights in Latvia at International Courts, Aivars Lembergs gave this interview to Neatkarīgā in person at the Riga Central Prison.

Možs, optimisma pilns, ar cerībām uz taisnīgu kriminālprocesuālo noregulējumu un apņēmību turpināt cīnīties starptautiskajās tiesās par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā – Aivars Lembergs klātienē sniedza interviju Neatkarīgajai Rīgas Centrālcietuma telpās.

Latvian antiquarians are still not allowed to keep things older than 1700 in their collections; due to the strictness of Latvian law, valuable antiques and collections are flowing out of Latvia towards Estonia and the Scandinavian countries - Igo Zilbers, a collector with more than 40 years of experience, told Neatkarīgā on behalf of the Riga Collectors' Association.

Joprojām Latvijas senlietu krājēji savās kolekcijās nedrīkst glabāt lietas, kas ir vecākas par 1700. gadu; Latvijas likuma bardzības dēļ Igaunijas un Skandināvijas valstu virzienā no Latvijas aizplūst vērtīgas senlietas un kolekcijas – Rīgas kolekcionāru biedrības vārdā Neatkarīgajai stāstīja kolekcionārs ar vairāk nekā 40 gadu pieredzi Igo Zilbers.

Pirmās instances spriedumu t.s. Lemberga krimināllietā pārsūdzējuši visu apsūdzēto advokāti, divi cietušie, aizskartās mantas īpašniece; protestu iesnieguši arī valsts apsūdzības uzturētāji – liecina no Rīgas apgabaltiesas saņemtā informācija.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) prakse nosaka, ka apcietinājuma piemērošanai vienmēr ir jābūt pamatotai, un personai, kura ir apcietināta, vienmēr ir jābūt tiesībām pārsūdzēt lēmumu par apcietinājumu, neraugoties uz to, vai lēmums pieņemts pirmstiesas vai iztiesāšanas stadijā; neraugoties uz to, vai lēmums pieņemts ar saīsināto vai pilno spriedumu, ekspresintervijā Neatkarīgajai teica ECT lietu speciāliste, advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.