Bijušais Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tagad ģenerālprokurors Dr. iur. Juris Stukāns intervijā Neatkarīgajai skaidro tiesu neatkarības principus un dalās atmiņās par balsojumiem Tieslietu padomē saistībā ar pēcteča izvēli Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijai, kā arī pastāsta, kādas ir viņa attiecības ar ASV vēstniecību un ārvalstu finansēto organizāciju “Delna”.
Bijušais Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tagad ģenerālprokurors Dr. iur. Juris Stukāns intervijā Neatkarīgajai par arestēto mantu t.s. Lemberga krimināllietā.
Bijušais Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tagad ģenerālprokurors Dr. iur. Juris Stukāns intervijā Neatkarīgajai pauda, ka strīdīgo un skaļo krimināllietu materiāli jāpublisko pilnā apmērā, lai tauta pati var izvērtēt, kuram bijusi taisnība – apsūdzētajiem, prokuroriem vai tiesai. Viņš atklāja arī savu redzējumu par t.s. Lemberga krimināllietas arestētās mantas problēmu, dalījās atmiņās par balsojumiem Tieslietu padomē saistībā ar pēcteča izvēli Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijai un paskaidroja, kādas ir viņa attiecības ar ASV vēstniecību un ārvalstu finansēto organizāciju “Delna”.
Sabiedrība pazīstamais politisko procesu vērotājs, sabiedrisko attiecību speciālists, “sorosologs” un fotogrāfs Mārcis Bendiks intervijā Neatkarīgajai analizē notiekošo politikā un sabiedrībā.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija respektējusi t.s. Lemberga krimināllietas dalībnieku daudzos iebildumus pret tiesneses Sandras Amolas lēmumu lietu apelācijas kārtībā izskatīt rakstveidā.
KNAB darbība rāda – ja amatus dala politiķi no ZZS, tad tas skaitās noziegums, ja valdošās koalīcijas pārstāvji – tad tās ir politiskās sarunas, analizējot tā saukto Dobeles precedentu, sarunā ar Neatkarīgo skaidroja politisko procesu vērotājs, sabiedrisko attiecību speciālists un fotogrāfs Mārcis Bendiks.
Tautas uzticība valsts varai ir sagrauta; “lokdaunu” īstenot neizdosies. Pastāvošā vara var tikt aizslaucīta vēstures mēslainē, un tās vietā var atnākt vara, kurā demokrātijai vietas nebūs – analizējot valdošās koalīcijas valsts vadīšanas nemākulību, šādu scenāriju iezīmē politisko procesu vērotājs, sabiedrisko attiecību speciālists, “sorosologs” un fotogrāfs Mārcis Bendiks.
Pēc Aivara Lemberga iesnieguma Satversmes tiesa ierosinājusi jau trešo lietu. Iesniegumā lūgts izvērtēt Kriminālprocesa likuma normu par apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņiem atbilstību Satversmes 92. panta pirmajā teikumā garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu.
Par liegumu klātienē sekot līdzi Aivara Lemberga tiesāšanai apelācijas instancē var sūdzēties vienīgi likumdevējam – Saeimai, analizējot tiesneses Sandras Amolas lēmumu par t.s. Lemberga krimināllietas iztiesāšanu rakstveida procesā, Neatkarīgajai skaidroja bijušais Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks ar 32 gadu tieneša stāžu Pāvels Gruziņš.
T.s. Lemberga krimināllietas apelācijas instances tiesnese Sandra Amola Latvijas Televīzijas ziņu raidījumam “Panorāma” paziņojusi par pieņemto lēmumu šo krimināllietu iztiesāt līdz nākamā gada 21. decembrim rakstveida procesā.
Sabiedriskais ieguvums “ir ievērojams”, apcietinātajiem cietuma kamerā neļaujot izmantot datoru darbam – norāda Saeima atbildes rakstā Satversmes tiesai uz Aivara Lemberga iesniegto sūdzību.
Not allowing the detainees in the prison cell to use a computer for work has “a significant” public benefit - the Saeima points out in its reply to the Constitutional Court to the complaint submitted by Aivars Lembergs.
Pagājušo ceturtdien Saeimas balsojumā jau pirmajā lasījumā pārliecinoši izgāzās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un “Meroni stipendiāta” Artusa Kaimiņa mēģinājums grozīt divus likumus, lai ieriebtu Aivaram Lembergam un turpmāk neļautu Saeimas ēkas apmeklēt tiem bijušajiem Saeimas un par Latvijas neatkarību balsojušajiem Augstākās padomes deputātiem, kuri iekļauti Eiropas Savienības vai NATO sankciju sarakstos.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītāju un “Meroni stipendiāta” deputāta Artusa Kaimiņa vēlme ieriebt Aivaram Lembergam, virzot grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas liegtu viņam apmeklēt Saeimas telpas, ir pretrunā ar likumdošanas pamatprincipiem un norāda uz likuma grozījumu iniciatoru zemo juridiskās izglītotības līmeni, Neatkarīgajai skaidroja Latvijas Universitātes Valsts tiesību katedras doktorants Aleksandrs Kuzņecovs
Likuma grozījumi dažu politiķu naida dēļ pret oponentu ir pretrunā ar tiesiskas valsts likumdošanas pamatprincipiem un ir nepārprotams likumdevējas varas signāls tiesu varai, kā tai jāspriež lietas saistībā ar konkrētu personu, sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Latvijas Universitātes profesors, Dr. iur. Ringolds Balodis.
Amendments to the law due to the hatred of some politicians against the opponent conflict with the basic principles of the rule of law and are a clear signal to the judiciary how it should deal with a particular person, says Dr. iur. Ringolds Balodis, the corresponding member of the Latvian Academy of Sciences, Professor of the University of Latvia, in a conversation with Neatkarīgā.
Tikko kā apelācijas kārtībā t.s. Lemberga krimināllietu saņēmusī tiesnese Sandra Amola nosūtīta komandējumā uz Tallinu, lai ar igauņu kolēģiem apspriestu aktuālos jautājumus kriminālprocesā, liecina oficiāli pieejamā informācija Tiesu administrācijā.
Saeima aicina izbeigt Satversmes tiesā uzsākto tiesvedību pēc Aivara Lemberga pieteikuma “Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Satversmes 101. pantam”.
Balstoties uz Aivara Lemberga iesniegumu, Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma un Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” normu atbilstību Satversmei. Apstrīdētās normas aizliedz apcietinātajam darbam izmantot datoru ar interneta pieslēgumu.
Vides aizsardzības kluba (VAK) Ventspils nodaļas kādreizējā aktīviste, ilggadējā Ventspils pilsētas muzeja krājuma glabātāja, neapšaubāma autoritāte vēsturnieku un kultūras mantojuma nozares ekspertu aprindās, vairāku sasaukumu Ventspils domes deputāte un domes Kultūras komisijas vadītāja Ingrīda Štrumfa kritiski vērtē Ģirta Valda Kristovska grāmatā “Pieskāriens” sarakstīto par laikabiedriem un Atmodas laiku notikumiem.
Pēc Aivara Lemberga pieteikuma Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Satversmes 101. pantam”.
Turpinot pētīt Ģirta Valda Kristovska grāmatā “Pieskāriens” aprakstītos pagājušās gadsimta 80. gadu notikumus, Neatkarīgā salīdzināja tur rakstīto par 1988. gada augusta Vides aizsardzības kluba (VAK) organizēto mītiņu pie Ventspils dzelzceļa stacijas ar grāmatā pieminēto personu teikto Neatkarīgajai, kā arī tā laika laikrakstā “Padomju Venta” rakstīto.