Viktorija Gabrjuna / Autori

Veselīgā dzīvesveida piekritēji nesnauž un izdomā arvien jaunas receptes, kā iecienītos gardumus aizstāt ar veselīgākām alternatīvām. Šoreiz uzmanību veltījām beļģu vafelēm, precīzāk sakot, to veselīgajai alternatīvai.

Ilgi gaidītā vasara (ja atceramies salīdzinoši vēso maiju) atnākusi ne tikai ar saulainām dienām, atpūtu pie ūdens un mega daudz izklaides iespējām, bet arī ar karstumu, es pat teiktu - ar pārspīlētu karstumu.

Esam sagaidījuši kārtējos svētkus pandēmijas ēnā. Līgo svinēšana Krastmalā nenotiek, zaļumballes mazpilsētās arī ne un pulcēties mēs joprojām varam tikai pēc noteikumiem. Taču tas nebūt nav pamats atmest svētkiem ar roku un kārtējo reizi gaidīt "labākus laikus".

Biezpiena sieriņi ir gardums, ko iecienījuši daudzi. Tāpat kā citus veikalā nopērkamos desertus, arī biezpiena sieriņus var pagatavot mājās. Turklāt, gatavojot šo gardumu, var interesanti "paspēlēties" ar sastāvdaļām, sieriņu veidojot gan veselīgāku, gan, kā mēdz teikt, mazāk veselīgu, bet es labāk teiktu - vienkārši kalorijām bagātāku.

Reti kurš Latvijas iedzīvotājs dzīvē vismaz reizi nav nogaršojis rabarberus - vienu no pirmajiem augiem, kas izaug dārzā vēl pirms ogām, augļiem un dārzeņiem. Tāpēc laikam gandrīz katram ir arī sava "recepte", kādā veidā šos kātiņus pārvērst gardumā. Arī man.

Beidzot pienākusi tā gada nedēļa, ko Eirovīzijas fani gaida visvairāk. Arī tādi "ne fani" kā es zina, ka šī ir Eirovīzijas dziesmu konkursa nedēļa un Latviju šogad šajā konkursā pārstāv dziedātāja Samanta Tīna. Un laikam tikai pavisam neliela daļa nezina, kas ir Eirovīzija un kas ir Samanta Tīna.

Latvijas neatkarības atjaunošanas diena - klāt vēl vieni svētki, kurus atkal svinēsim pandēmijas, kovida un ierobežojumu ēnā. Taču atkārtošos - apstākļi, kuros vēl joprojām mums nākas dzīvot, nemaz nav pamats, lai svētkus nesvinētu. Tieši otrādi - iemesls, lai svinētu, iespējams, vēl pārdomātāk, vēl interesantāk, vēl sirsnīgāk.

Piekritīsiet, ka tagad tikai retajam nav viedokļa par vakcinēšanos pret Covid-19. Cilvēki, no vienas puses, uz vakcīnu skatās kā uz debesu dāvanu, uz vienīgo veidu, kas nodrošinās ceļu uz nākotni, vakcinēšanos sauc par svētku svētkiem, bet Krišjānis Kariņš un Daniels Pavļuts ir "svētie", kas mums šo dzīvību dod, proti, mēģina nodrošināt vakcinācijas procesu valstī. Vakcinēties gribētāji, atvainojiet par pārspīlēto ironiju. Otra puse nav labāka, jo skaļi kliedz, ka vakcīna ir čips, vakcīna viņus nogalinās un viņi nekad nesamierināsies, ka viņus piespiež vakcinēties, proti, gan pati vakcīna, gan vakcinēšanas procesa organizēšana tiek pārspīlēti lielā mērā apmētāta ar dubļiem. Katram, protams, ir tiesības uz savu viedokli, bet, lai cilvēki šajā valstī pavisam nesaietu ragos (mūsu mentālā veselība pandēmijas dēļ jau tā ir iedragāta), mēģinot cits citam pierādīt savu brīžiem absurdo un pārspīlēto "patiesību", lieliska ideja, manuprāt, ir "dzīvā rinda" uz vakcinēšanos.

Arvien vairāk cilvēku cenšas piedomāt pie tā, ko, vienkāršiem vārdiem sakot, liek mutē. Pārtikas produktu kvalitāte ir ļoti aktuāls jautājums. Protams, varam uzticēties ražotājam, cītīgi lasīt produkta sastāvu, bet, kā izrādās, produktu kvalitāti varam pārbaudīt arī mājās.

Lai gan, ieskatoties kalendārā, liekas, ka laiks skrien ātri (aprīlis teju jau klāt), daba gan nesteidzas mosties. Šķiet, ka arī ar argumentu, ka tuvojas Lieldienas, un cilvēki tās vēlas svinēt, tā teikt, īstā pavasarī, nevar piespiest pumpurus plaukt ātrāk un zāli zelt zaļāk. Taču ko varam darīt - svētkos radīt pavasari mājās.

Uztura speciāliste un dietoloģe Laura Forda no Melburnas atklājusi trīs galvenais iemeslus, kāpēc cilvēkiem ir tieksmē pēc saldumiem un uzskaitījusi veidus, kā pārvarēt šo tieksmi.

Savs viedoklis par vakcīnām pret Covid-19 ir teju visiem. Kamēr daļa skaļi kliedz, ka vienīgā iespēja uz normālu dzīvi nākotnē ir vakcīna, vēl daļa ne mazāk skaļi bļauj, ka vakcīna visus nogalinās. Protams, katram no mums ir tiesības uz savu viedokli, taču varbūt nevajag tik skaļi bļaut?

Bieži vien sievietes domā par to, kā ātri un viegli zaudēt svaru, nepieliekot lielas pūles. Izrādās, ir vairāki veidi, kas var palīdzēt atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, nepiecieļoties no dīvāna.

Lai gan griezti ziedi ātrāk vai vēlāk novītīs (tāda nu ir daba), tomēr, kā izrādās, mēs varam izdarīt tā, lai tas notiek vēlāk.

Pavasara atnākšana nav tikai putnu dziesmas dabā un narcišu vai tulpju pušķis uz galda. Pavasaris, kā likums, katru gadu nāk arī ar izteiktu ceptas gaļas smaržu. Tāpēc pasludinu šašliku cepšanas sezonu par atklātu!

Jau kopš decembra mums nākas iet garām veikaliem (nerunāju par pārtikas veikaliem vai aptiekām), un noskatīties uz tukšām un tumšām telpām un uz durvīm lasīt uzrakstu "SLĒGTS". Tā ne reizi vien ir bijusi vēlme pieiet klāt, ar treknu svītru nosvītrot šo vārdu un uzrakstīt "ATVĒRTS". Tādu tiesību man, protams, nav, taču ir tiesības paust savu viedokli - es uzskatu, ka visiem veikaliem jāatļauj strādāt.

Gatavojoties pavasarim (un vasarai), bieži vien cītīgāk sākam sekot līdzi tam, ko ēdam, lai silto laiku sagaidītu lieliskā formā. Taču lieliska forma nenozīmē atteikšanos no kūkām.

"Es ļoti skumstu pēc sava brāļa. Ko lai dara? kā visu šo izrubīt? Es ļoti mīlu savu brāli!!!" skumst mūziķa Gvido Lingas brālis Igors, vēstīts Jura Vaidakova materiālā "Igors Linga: "Mēs bijām kā viena dūre"" izdevumā "Kas Jauns".

Mūziķis Markus Riva, kas nesen devies uz kaimiņvalsti Krieviju, pastāstījis, ka Maskavā ir darba darīšanās, vēstīts Martas Martinsones materiālā "Latvijā paliek bez darba un meklē peļņu Maskavā" izdevumā "Kas Jauns".

TV producente un režisore Žaklīna Cinovska saskārusies ar nopietnām veselības likstām, vēstīts Gitas Vīksnes materiālā "Viena ķermeņa daļa vienkārši nestrādā" izdevumā "Privātā Dzīve".

Matu stiliste un friziere Sigita Facebook dalījusies ar neparastām fotogrāfijām, kurās redzams, kā viņa atradusi iespēju veikt savu darbu.

Pērn pavasarī, sākoties Covid-19 dēļ valstī izsludinātajai ārkārtas situācijai, dziedātājs Intars Busulis ar ģimeni pārvācās no Rīgas uz Ģibuļu pagastu. Par to, kā tagad Intaram klājas, vēstīts Intas Mengišas materiālā "Intars Busulis ar lepnumu sevi sauc par laucinieku" izdevumā "Kas Jauns".