Zenta Sokolova / Autori

Sabiedrībai vairāk jāzina par garīgās veselības jautājumiem un jāmazina šajā jomā valdošie aizspriedumi, secinājuši Ohaio universitātes zinātnieki, raksta BestLife.

Šobrīd ir zināmi vairāk nekā 100 elpceļu vīrusu paveidi, un tipiskajā vīrusu aktivitātes sezonā mums ir izredzes saslimt katrreiz ar citu – vienreiz tas ir rinovīruss, citreiz adenovīruss, gripas vīruss vai paragripas vīruss...

«Sēdēšanas slimība» nu jau izvērtusies par globālu epidēmiju. Diemžēl pateikt, ka vajag vairāk kustēties, bieži vien nozīmē nepateikt neko. Kā lai es to izdaru – sašutis jautā cilvēks, kurš ne jau sava prieka pēc pavada garu darbdienu pie datora, telefona vai auto stūres. Lai noturētos savā darbā, daudzi ir gatavi strādāt pat vēl vairāk, nerēķinoties ar oficiālo likumos noteikto darba laiku.

Draudzīgi apskāvieni mazina stresa hormonu līmeni un palīdz cilvēkiem justies vienotiem, ne velti vissmagākajos brīžos, kad notikušas lielas nelaimes, piemēram, dabas katastrofas vai masu slepkavības, reportāžās redzam apskaujamies pat pilnīgi svešus cilvēkus. Otrs izplatīts cēlonis, kas liek tiekties pēc apskāvieniem, ir arvien izplatītākā vientulības problēma. Daži zinātnieki lieto tādu apzīmējumu kā «pieskārienu trūkuma epidēmija», informē The Remdey.

Ja tie, kuri vecāki par 50 gadiem, bieži apmeklē mākslas galerijas, muzejus, teātra izrādes un koncertus, tad, iespējams, viņi dzīvos ilgāk nekā vienaudži, kuri kultūras pasākumus neapmeklē, ziņo Reuters.

Homo sapiens ir viena no retajām būtnēm, kam daba devusi spēju pārvietoties uz divām ekstremitātēm, un ir grēks to neizmantot.

Tā kā donoru orgānu nemitīgi trūkst, zinātnieki veic eksperimentus, cerot reiz izaudzēt tos dzīvnieku ķermeņos, bet pagaidām bez panākumiem, vēsta Medical Daily.

Vēsajam un tumšajam gadalaikam ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz miegu un tā kvalitāti, secina BestLife.

Arvien biežāk daudzviet pasaulē internetā redzamas smaguma segu reklāmas, kas nezinātājos raisa izbrīnu, bet patiesībā tas ir zinātniski pamatots izstrādājums, raksta Popsugar.

Citronūdenim, kuru pēdējo gadu laikā ļoti iecienījuši veselīga dzīvesveida piekritēji, parādījies konkurents – ingverūdens, arī ingvera tēja, vēsta US News&World Report. Ingvera labās īpašības pazīstamas jau vairāk nekā 2500 gadu, Āzijā tas ir iecienīts līdzeklis pret sliktu dūšu, dažādām gremošanas problēmām un pret saaukstēšanos.

Ziemassvētku mūzika kalpo ne tikai noskaņai, bet arī mārketinga mērķiem, taču ne vienmēr šāda pieeja attaisnojas, izpētījuši amerikāņu praktiskie psihologi un patērētāju paradumu analizētāji, informē BestLife.

Kad visa diena jāpavada birojā, sēžot pie datora, tas nāk par labu karjerai, taču ne veselībai. Aptuveni puse sēdošā darba darītāju ar laiku tiek pie liekā svara un jūt, ka pēcpusei krēslā kļuvis par šauru. Mazkustīgums nāk par sliktu mugurai, locītavām, kāju vēnām un faktiski visam ķermenim, jo daba to tomēr radījusi kustībai. Strādājot pie datora, cieš arī acu veselība. Labi, ja no darba brīvajā laikā var apmeklēt sporta klubu, baseinu vai vismaz pavingrot mājās. Taču ir dažas lietas, ko ikviens darbinieks var pasākt birojā, lai padarītu kustīgāku un veselīgāku savu ikdienu.

Interneta medijus apceļo attēls, kurā redzams, kāda varētu izskatīties biroja darbiniece, kura tuvāko 20 gadu laikā turpinās ilgas stundas sēdēt un pavadīt laiku pie dažādiem ekrāniem.

Ziemassvētki mazāk pakļauti modei, vairāk – tradīcijām. Tai vajadzētu būt ļoti īpašai, vienojošai un sirdi sildošai sajūtai, kad uz Ziemassvētkiem pulcējas kopā tuvāki un tālāki dzimtas locekļi. Gribas, lai visi šo sanākšanu patiešām varētu baudīt ar prieku un labu prātu, bez savstarpējo attiecību sarežģījumiem un stresa situācijām. Nekad jau nevar paredzēt pilnīgi visu, tomēr daudzas no šīm situācijām ir prognozējamas, jo tiek piedzīvotas neskaitāmās ģimenēs gadu no gada. Bieži vien zināmi arī vaininieki, kuri tīši vai netīši tiecas tās izraisīt. Tālāk – tipiskākie svētku bojātāji, un kā varam mēģināt viņus neitralizēt.

Gadumija jau tuvojas! Lai gan pirmais sniegs milzīgas kupenas nav sanesis, sācies adventes laiks, kad mājās smaržo mandarīni, ielās parādās mirdzošās lampiņas un cilvēki sāk skaitīt dienas līdz Ziemassvētkiem. Gadumija ir īpašs mirklis, ko sagaidām, saskandinot glāzes. Tas, vēlot laimi jaunajā gadā, pieder pie lietas, tomēr īsti vietā būs arī kaut kas ēdams. Atkarībā no situācijas tas var būt ilgi un rūpīgi gatavots vai pavisam vienkārši un ātri sagādāts.

Gada tumšākajā mēnesī enerģija bieži vien vajadzīga pat vairāk nekā citkārt, jo līdztekus saviem parastajiem pienākumiem veicami arī svētku priekšdarbi, un ir lieliski, ja tiem var nodoties radoši un priecīgi, nevis pagurumā piespiest sevi darboties tāpēc, ka tā vajag.

Gada nogalē darba pilnas rokas, skaistus Ziemassvētkus iecerot un saviem mīļajiem jaukas dāvanas sarūpējot. Tāpēc nepavisam nav īstais laiks slimošanai un enerģijas trūkumam. Daudziem senioriem ir savas možuma un veselības uzturēšanas receptes, un bieži vien tās ir ļoti vienkāršas, atliek tikai ievērot.

Regulāras 35–45 minūšu fiziskās aktivitātes var atvieglot depresijas simptomus pat tiem, kuriem ir iedzimta nosliece uz depresiju, norāda Runner’s World, gan uzsverot, ka cilvēkiem, kuri sajūt depresīvus simptomus – ilgstošu enerģijas trūkumu, skumjas, nomāktību, nemieru, miega traucējumus – vai zina, ka viņiem ir augsts depresijas risks, noteikti jākonsultējas ar ārstu. Vingrošana nav panaceja, tomēr tā var mazināt depresijas risku.

Lamāties nav glīti, tomēr izpētīts, ka lielas fiziskas slodzes laikā, piemēram, intensīvi vingrojot, pasprucis lamuvārds, tāpat kā ieņurdēšanās vai iekliegšanās, palīdz labāk tikt galā ar uzdevumu, vēsta Popsugar.

Kad dienas raucas arvien īsākas un saules starojums zaudē savu piesātinātību, ieteicams īpaši domāt par pietiekamu D vitamīna uzņemšanu. Ilgu laiku valdīja uzskats, ka D vitamīns pārsvarā nepieciešams tikai stipriem kauliem, taču tā darbības spektrs ir daudz plašāks, tostarp ir pētījumi, kas pierāda, ka cilvēki ar pietiekamu D vitamīna līmeni retāk slimo ar augšējo elpceļu vīrusu infekcijām.

Kad aiz loga tik agri satumst, daudzos mājokļos tiek iedegtas svecītes. Siltās, mirgojošās sveču liesmiņas sniedz daudz patīkamāku sajūtu nekā asā un aukstā elektriskā gaisma, tās rada siltuma un mājīguma izjūtu. Arī Adventes laikā, Ziemassvētku un Jaungada svinēšanā parasti neiztikt bez svecēm.

Mēdz teikt: lai iznāktu patiešām labs vīns, vīnogām jāaug tādās zemēs, kur gadā ir vismaz simt saulainu dienu. Mums šajā ziņā nav veicies, tomēr tas nenozīmē, ka neprotam vīnu baudīt un to novērtēt. Vēl kāds laiciņš atlicis, lai izvēlētos piemērotus vīnus iecerētajām maltītēm gada nogales ballītēs, arī dāvanām un, protams, saskandināšanai, sagaidot jauno gadu.