Latvijā ienākušais filtru ražotājs slēpis savu darbību Krievijā
Viens no Igaunijas austrumu lielākajiem ražotājiem "Aquaphor" šogad sācis izvērst darbību arī Latvijā. Taču izrādās, ka igauņu ražotājs gan produkciju un gan tās komponentes ieved no Krievijas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
“Aquaphor” ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Igaunijas austrumu reģionā. Tam ir filiāles un ražotnes vairākās valstīs - līdz karam arī Krievijā. No turienes lielā daudzumā Eiropā ieveda gan ūdens filtrus gan to komponentes.
"Aquaphor" saknes ir meklējamas Sanktpēterburgas pievārtē. Tur 90. gadu sākumā dibināja pirmo ražotni. Tagad Krievijā ir vairākas rūpnīcas un uzņēmums kļuvis par lielāko ūdens filtru ražotāju valstī. Zīmols tur ir labi zināms un aktīvi reklamējas medijos.
Jau pēc Krimas aneksijas 2014. gadā kompānijas vadība un tās īpašnieks Džozefs Šmits saprata riskus.
Igaunijas ziemeļu pilsētā Silamē uzcēla pirmo "Aquaphor" rūpnīcu, 2021. gadā Narvā atklāja otro. 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Igaunijas sabiedrība ražotājiem prasīja pārtraukt biznesu agresorvalstī. Arī "Aquaphor" nācās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem
Kā informē Igaunijas biznesa laikraksta "Äripäev" žurnāliste, Polina Volkova, Viņi neslēpa, bet arī neafišēja to, ka viņiem joprojām saglabājas Krievijas bizness, kas ir diezgan liels. Tātad šeit viss izskatījās pēc Rietumu uzņēmuma, bet, ja mazliet parok, aizbrauc uz Krieviju, skaidrs, ka Krievijā tas ir tieši tāpat ļoti liels un ļoti pazīstams zīmols. Un principā jau sen uzņēmuma saknes ir Krievijā.
Tomēr "Aquaphor" sevi pozicionē kā Rietumu kompāniju. Tam ir ražotne Izraēlā, filiāles daudzās valstīs. Šovasar tāda dibināta arī Latvijā. Uzņēmums jau vairākas nedēļas reklamējas "Rīgas satiksmes" autobusos. Iepriekš "Aquaphor" produkciju izplatīja atsevišķi tirgotāji, bet tagad tā nopērkama specializētā firmas veikalā.
Mediju publikācijas liecina, ka īpašniekam Džozefam Šmitam bija divas pilsonības - Krievijas un ASV. Latvijas filiāles dibināšanas brīdī viņš norādījis ASV pilsonību, bet kā savu patstāvīgo dzīvesvietu - adresi Igaunijā. Līdz kara sākumam rietumu un Krievijas "Aquaphor" uzņēmumi bija juridiski saistīti.
Pēc kara sākuma šī saikne tika formāli pārtraukta. Viss bizness Krievijā saglabājās, bet uzņēmuma īpašnieks un dibinātājs Džozefs Šmits vienkārši pārrakstīja Krievijas uzņēmumu uz sava vārda. Proti, viņš palika kā abu šo divu virzienu īpašnieks. Bet nepastāv formāla saikne starp Rietumu un Krievijas uzņēmumiem.
Jāatzīmē, ka Eiropā ražotie filtri ir humanitāra produkcija, kas nav sankcionēta, tādēļ tā tiek brīvi tirgota visos kontinentos.
Filtru ražotājs nav izņēmums - desmitiem Latvijas uzņēmumu turpina importēt un eksportēt Krievijas preces.
Matīs Mirošņikovs, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas ekonomists klāsta, ka "preču eksporta vērtība nav būtiski mainījusies laika gaitā. Tā ir diezgan stabila, bet tas, kas ir vērojams, ka ir pieaudzis īpatsvars tā sauktajām luksusa precēm. Tie lielākoties ir dažādi alkoholiskie dzērieni, arī apģērbi, kosmētika.
Luksus precēm, kas dārgākas par 300 eiro, ir noteiktas sankcijas. Ja drēbes, kosmētika, alkohols un viss cits ir lētāks, tad ierobežojumu nav.
Diezgan bieži tomēr ir jāaplūko, kas ir tie uzņēmumi, kas turpina tirgoties ar Krieviju. Diezgan bieži tie ir starpnieki, piegādātāji, tie ir uzņēmumi, kas nemaz nenonāk publikas acīs, nosaukums nekur baigi neparādās, viņiem var būt arī diezgan vienaldzīgs publikas viedoklis, jo neviens nezina, ka viņi eksistē.
Tāpat kā pie mums, arī Igaunijā uzņēmumi izjūt sabiedrības spiedienu pārtraukt biznesu ar Krieviju. Valsts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam "Operail" valdība lika pārtraukt apkalpot krievu kravas. Tagad "Operail" nodots privatizācijai. Jāpiebilst, ka daļu kravu, ko Igaunijas valsts uzņēmums atteicās pārvadāt, pārņēmis "Latvijas dzelzceļa" meitas uzņēmums Igaunijā.