A/s Grindeks ir farmācijas uzņēmums, taču maldīgs ir priekšstats, ka šeit strādā tikai ķīmiķi un farmaceiti. Lielu strādājošo īpatsvaru veido cilvēki ar izglītību inženierzinātnēs: biotehnologi, mehāniķi, mehatroniķi, elektriķi, atslēdznieki – kopumā nodarbināto skaits Latvijā pārsniedz 700.
Vairāk par uzņēmumu stāsta a/s Grindeks Personāla departamenta vadītāja Inese Kalēja.
– Kāds ir jūsu uzņēmumā gaidītais darbinieks?
– Aizrautīgs praktiķis. Mums vajadzīgi eksakto zinātņu speciālisti ar vidējo profesionālo izglītību biotehnoloģijās, ķīmijā, inženierzinātnēs, kā arī ārsti un farmaceiti.
Mēs netiecamies, lai katram darbiniekam būtu augstākā izglītība, jo pēc vidējās profesionālās izglītības iegūšanas, ja vien cilvēkam ir pietiekams intelektuālais potenciāls, viņš drīz vien kļūst par lielisku savas darbības jomas speciālistu, ko var dot praktiskā darba pieredze, un to nevar iemācīt skolas solā.
Protams, ir amati, kuros augstākā izglītība ir obligāta.
– Vai ir izveidota sadarbība ar kādu konkrētu skolu?
– Jā, jau daudzus gadus sadarbojamies ar Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledžu un Rīgas Valsts tehnikuma Ķīmijas nodaļu. Liela daļa šo skolu audzēkņu praksi iziet mūsu uzņēmumā – tās laikā mēs novērtējam viņus kā potenciālos darbiniekus, bet viņi vērtē mūs kā darba devējus. Līdz ar to sadarbība ir rezultatīva. Tāpat sadarbojamies ar RTU un LU.
– Vai ilgus gadus valsts izglītības sistēmā dominējošās humanitārās zinātnes atsaucas uz darbaspēka pieejamību jūsu uzņēmuma darbības nodrošināšanai?
– Nupat sākam just darbaspēka trūkumu un droši vien to vēl kādu laiku jutīsim, jo sākusies paaudžu maiņa – ir pienācis periods, kad daļa darbinieku sasniedz pensijas vecumu, bet to aizstāšanai trūkst jauno speciālistu. Tas ir tiešā veidā saistīts ar ilgus gadus praktizēto attieksmi pret eksakto zinātņu mācīšanu – no vienas puses, kļūda ir skolās bērnam izvēlēties priekšmetus, kuros kārtot eksāmenus. Cilvēks vienmēr meklē vieglāko ceļu, tāpēc liela popularitāte bija juristu, žurnālistu, ekonomistu, sabiedrisko attiecību speciālistu jomai. Turklāt neadekvāti maz ir valsts apmaksātu vietu augstskolu eksakto zinātņu fakultātēs.
Pagaidām turamies uz esošajiem darbiniekiem, taču cilvēks, kam pienācis pensionēšanās vecums, jebkurā dienā var no darba aiziet. Viņiem ir uzkrāta fantastiska pieredze – mūsu uzdevums ir savest kopā pieredzējušos ar jaunajiem, lai ir kam nodod uzkrātās zināšanas.
– Vai attiecībā uz eksakto zinātņu popularizēšanu no valsts puses ir jūtamas izmaiņas?
– Ja runājam par ķīmijas jomu, tad mums rodas iespaids, ka notiek pozitīvas pārmaiņas. Savukārt elektronika, mehatronika un citas inženierzinātnes ir nākamais solis, kam jāpievērš uzmanība.Var piešķirt budžeta vietas, var popularizēt inženierzinātnes, taču labu rezultātu nevar sasniegt ar skolās esošo materiāli tehnisko bāzi. Daudzas iekārtas audzēkņi pirmo reizi ierauga šeit – Grindekā. Arī teorētiskā bāze ir visai nosacīta, jo zinātne attīstās strauji un skolu programmas neseko līdzi jaunākajiem sasniegumiem attiecīgajās zinātnēs. Līdz ar to skolas absolvents pie mums atnāk ar jau novecojušām zināšanām. Ja pirms 20 gadiem ķīmiķis sēdēja laboratorijā un manuāli kaut ko pārlēja no vienas kolbas otrā, ar acīm vēroja procesus un ar roku tos pierakstīja, tad tagad ķīmiķim lielākā darba daļa saistās ar informācijas apstrādi datorā. Tāpēc ķīmiķim labi ir jāpārzina arī IT tehnoloģijas, programmatūras un citas tehniskas lietas.
– Grindeks aktīvi piedāvā prakses vietas uzņēmumā, tāpēc jūsu praktikantiem nevajadzētu būt problēmām, kas saistītas ar zināšanu trūkumu praktiskajā darbībā un jaunākajās tehnoloģijās...
– Pagājušajā gadā mēs pieņēmām 86 praktikantus, bet šogad bijuši jau vairāk nekā 50. Prakses laiks ir no mēneša līdz pat pusgadam, atkarībā no mācību kursa un programmas. Tie, kuri šeit atnāk, bieži vien pirmo reizi uzzina par mūsdienīgām tehnoloģijām un prakses laikā ar tām iemācās strādāt. Taču ne visus mēs varam pieņemt praksē, turklāt praktikantu apmācība prasa papildu izdevumus – obligātā veselības pārbaude, individuālie aizsardzības līdzekļi, izejmateriāli, darba vietas iekārtojums. Tāpēc mēs esam runājuši gan Darba devēju konfederācijā, gan Ķīmijas un farmācijas asociācijā un dažādās darba grupās, lai atrastu risinājumu prakses vietu nodrošinājumam, saņemot atbalstu arī no valsts. Patlaban tā ir tikai mūsu labā griba.
– Katrā skolā iekārtot mūsdienīgu materiāli tehnisko bāzi ir pārāk dārgs prieks. Kā jūs redzat risinājumu?
– Protams, katrā skolā nav jābūt pašām modernākajām iekārtām, bet laiku pa laikam materiāli tehnisko bāzi tomēr vajadzētu modernizēt. Vienu materiāli tehnisko bāzi – laboratoriju jeb imitētu ražotni – varētu veidot vairāku skolu vajadzībām. Savulaik bija ideja veidot šādu centru Olainē, bet šis projekts vēl arvien nav realizējies. Tāpat, kā jau teicu iepriekš, ir jārod savstarpēji izdevīgs risinājums, kura ietvaros uzņēmums, kurš nodrošina prakses vietas, atpakaļ saņem finansējumu, kas saistīts ar tiešajiem praktikanta apmācības izdevumiem. Atzīmēšu, ka prakse ir jāievieš kā obligāta visās profesionālajās mācību programmās.
– Jūs piešķirat prēmijas arī mācībspēkiem. Kam un kāpēc?
– Grindeks ir nodibinājis fondu izglītības un zinātnes atbalstam – ar tā starpniecību atbalstām dažādus izglītības un profesionālās orientācijas projektus, piešķiram stipendijas perspektīvākajiem audzēkņiem, studentiem un labākajiem mācībspēkiem. Uzskatām, ka tieši no skolotāja ir atkarīga gan interese par priekšmetu, gan iegūto zināšanu apjoms. Studenti un jaunie darbinieki bieži atzīst, ka interese par ķīmiju vai citu zinātni tiem radusies, pateicoties skolotājam.
Labākos skolotājus mums priekšā pasaka viņu audzēkņi – RTU un LU veicam studentu aptauju un tieši tādā veidā nosakām vispārizglītojošo skolu skolotājus, kas pelnījuši mūsu pateicību. Atbalstām arī zinātniekus un augstāko izglītības iestāžu mācībspēkus.
– Mācīties tehniskās un dabas zinātnes ir daudz grūtāk, nekā iegūt humanitāro izglītību. No vienas puses, kā motivācija kalpo interese par šīm zinātnēm, no otras puses – perspektīvā karjera un atalgojums. Vai, strādājot Grindeks, cilvēks saņem iepriekš ieguldītajam darbam savā izglītībā adekvātu atalgojumu?
– Es teiktu, ka jā! Protams, jaunais speciālists saņem mazāk nekā pieredzējis – atalgojums ir atkarīgs gan no konkrētā ieņemamā amata, gan darbinieka prasmēm, valodu zināšanām. Katrā gadījumā, mūsu uzņēmumā nav darbinieku, kas saņem minimālo algu. Ir skumji, ka valstī vajag tik daudz diskusiju, lai pensionāriem pieliktu piecus latus un par dažiem latiem palielinātu minimālo algu. Bizness pats diktē noteikumus.
– Jūs pieminējāt valodu zināšanas – tieši kādu?
– Viskrasāk izjūtam faktu, ka jaunieši neprot krievu valodu. Tā ir viena no valsts izglītības politikas kļūdām. Mēs varam domāt, ka esam Eiropā, kur visi runā angliski, vāciski, franciski, taču mūsu valsts ekonomika ļoti cieši ir saistīta ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu. Politika ir politika, bet kaimiņi ir kaimiņi, turklāt tas ir milzīgs tirgus, kur varam pārdot ļoti daudz no tā, ko saražojam. Es runāju ne tikai par farmācijas biznesu...
– Uzņēmumā aktīvi darbojas arī arodbiedrība – vai tas ir palīgs vai traucēklis?
– Noteikti – palīgs, kas ļauj izzināt strādājošo vēlmes un vajadzības. Ar visiem darbiniekiem, neatkarīgi no tā, vai konkrētais cilvēks ir vai nav arodbiedrības biedrs, ir noslēgts koplīgums, kas bez likumā noteiktā paredz papildu labumus darba ņēmējam. Piemēram, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšana, apmaksātas brīvdienas dzīves priecīgākajos un skumjākajos brīžos, īpašs darba kalendārs, kas nozīmē, ka cilvēkiem, kuri nav iesaistīti tiešajā ražošanas procesā, piektdienās darba diena ilgst līdz pulksten 14.30. Ražošanā nodarbinātajiem, kur process norit septiņas dienas nedēļā, 24 stundas diennaktī, ir iespējams vienoties un dabūt brīvdienu tad, kad tas vajadzīgs. Vecākiem, kuriem bērns uzsāk mācības 1. klasē, 1. septembris ir apmaksāta brīvdiena, tāpat arī apmaksāta papildu brīvdiena pienākas strādājošajiem, kam ir pirmsskolas vecuma bērni.
Koplīgums paredz arī 20 apmaksātu brīvdienu mācību sesiju laikā tiem strādājošajiem, kuri mācās uzņēmuma darbības specifikai atbilstošās nozarēs. Mums ir daudz darbinieku, kuri turpina mācīties augstākajās izglītības iestādēs. Cenšamies, lai mūsu cilvēkiem būtu ne tikai valsts likumdošanā paredzētais, bet arī papildu ieguvumi, kas atvieglo sadzīvi. Cilvēki ļoti pozitīvi vērtē arī darbinieku bezmaksas autobusu, kurš no rīta atved uz darbu un vakarā aizved mājās. Tāpat daļēji dotējam pusdienas mūsu pašu ēdnīcā – zupa, salāti un otrais ēdiens maksā tikai Ls 1,20. Dzērienu piešķiram par brīvu. Arī naktsmaiņās strādājošajiem ir iespēja uz vietas paēst. Šim nolūkam ir speciāli iekārtotas telpas ar nepieciešamo.
– Vasara ir sporta spēļu un citu korporatīvo pasākumu laiks. Vai arī Grindeks darbiniekiem piemīt sportisks gars?
– Jā, tā ir ikvasaras tradīcija, kad kopā sanāk ne tikai mūsu darbinieki, bet arī viņu ģimenes – otrās pusītes un bērni. Katru gadu sporta spēles rīkojam citā vietā – tā ir interesantāk. Vidēji uz šo pasākumu ierodas ap 500 cilvēku, kuri veido savas komandas, un labākā iegūst Grindeks ceļojošo kausu. Šogad sportosim un atpūtīsimies Milzkalnā. Atzīmēšu, ka sporta spēles ir kā gongs ikvasaras atvaļinājumu laikam – uzņēmumā paliek tikai uzraugošais personāls, visi pārējie dodas atvaļinājumā uz veselu mēnesi. Otro reizi gadā uzņēmums ražošanu pārtrauc ap 20. decembri un atsāk darbu tikai pēc gadumijas. Arī Ziemassvētku brīvdienas visiem darbiniekiem ir apmaksātas. Pirms brīvdienām rīkojam Ziemassvētku balli un sarīkojumus darbinieku bērniem. Gada nogalē svinīgā pasākumā tiekamies arī ar pensionāriem – tiem, kuri ilgus darba gadus veltījuši uzņēmumam un no tā pensionējušies.
– Cik reāli šodien ir dabūt darbu a/s Grindeks?
– Vajag izrādīt interesi! Ja arī šobrīd nav izsludināts vakanču konkurss, sūtiet savu CV un motivācijas vēstuli un nepaliksiet nepamanīti. Mēs gaidām aktīvus cilvēkus, tos, kuri ir nemitīgā pašizziņas procesā, tos, kuri nebaidās jautāt un saņemt atbildes, tos, kuri grib būt labākie.