Aptuveni 12 tūkstoši strādājošo 520 profesijās – tik bagāts ir koncerna Latvijas dzelzceļš kolektīvs. Valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) personāla direktore Lolita Smiltniece uzsver, ka uzņēmums ir atvērts jaunām darba rokām, kuras var ne tikai palepoties ar iegūtu diplomu, bet sevi apliecināt kā daudzpusīgas, spēcīgas personības ar patriotisma dzirksti.
– Koncerns Latvijas dzelzceļš ir viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī. Cik daudz darba vietu tas šobrīd nodrošina?
– Koncernā šobrīd strādā gandrīz 12 tūkstoši darbinieku, tostarp valsts akciju sabiedrībā Latvijas dzelzceļš – aptuveni 7000. Jāteic gan, ka šim skaitlim ir tendence sarukt, jo, piemēram, 2004. gadā koncernā strādājošo skaits bija divkārt lielāks. Šis samazinājums galvenokārt saistīts ar gados vecāku darbinieku vēlmi doties pensijā un darba procesu automatizēšanu, palielinot ražīgumu, nevis masveida darbinieku atlaišanu.
– Lūdzu, raksturojiet, kas šobrīd veido LDz komandu?
– Mūsu darbinieku vidējais vecums ir 43 gadi, kuri vairākums uzņēmumā nostrādājuši vismaz desmit gadu un vairāk. Tā ka var teikt, ka LDz komandu lielākoties veido lojāli ilggadēji darbinieki. Turklāt, kā zināms, pensionēšanās vecums turpina pieaugt, kā arī darba likumdošana neparedz darba tiesisko attiecību izbeigšanu sakarā ar to, ka cilvēks ir sasniedzis pensijas vecumu. Līdz ar to persona var strādāt tik ilgi, kamēr vien to vēlas un var. Nenoliedzami – ilggadēji darbinieki ir kompetenti, prasmīgi, atbildīgi. Dzelzceļš ir viņu dzīve. Viņu atvases ir jau izaugušas, un viņi ar vēl lielāku atdevi var pievērsties darbam, taču ir viens «bet» šai aprakstītajai situācijai – tā sarežģī procesus darba tirgū, proti, cilvēks nolemj nedoties pelnītā atpūtā un turpina darba attiecības, taču līdz ar to neatbrīvojas darba vietas jauniešiem. Pieredzes nodošana jaunajai paaudzei ir ļoti svarīga, taču tikpat svarīgi, lai tie speciālisti, kuri pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir aktīvi darba tirgū, varētu rast sev pieprasījumu. Par šo jautājumu aktīvāk būtu jādomā nodarbinātības valsts politikas veidotājiem un attiecīgi jāsakārto likumdošana. Jauniešu nodarbinātība – tas šodien ir viens no svarīgākajiem jautājumiem.
– Kādus pasākumus LDz īsteno, lai stiprinātu darbinieku lojalitāti un motivāciju, jo, kā zināms, labs un apmierināts darbinieks ir uzņēmuma izaugsmes potenciāls?
– Mūsu uzņēmums ir ar dziļām tradīcijām, kas var piedāvāt stabilu un ilgtermiņa darbu Latvijā – tas vien uzskatāms par motivējošu faktoru. Papildus atalgojumam, kas ir lielāks nekā vidējā darba samaksa valstī, mums ir izveidota arī darbinieku motivēšanas sistēma par labi padarītu darbu. Tāpat visiem uzņēmumā strādājošajiem nodrošinām sociālās garantijas, kas paredzētas Darba koplīgumā. Pirms kāda laika sadarbībā ar arodbiedrību Koplīgumā veicām izmaiņas, iestrādājot jaunas sociālās garantijas jauno ģimeņu atbalstam.
Atbalstām arī darbinieku vēlmes pilnveidot savu profesionālo zināšanu un prasmju bāzi. Mūsu darbinieki ļoti aktīvi izmanto šīs iespējas, apmeklējot kādu no izglītības iestādēm, kur apmāca dzelzceļniekus – Rīgas Valsts tehnikumu, Daugavpils Valsts tehnikumu vai Rīgas Tehnisko universitāti. Darbiniekiem ir iespēja studēt arī Sanktpēterburgas Valsts satiksmes ceļu universitātē. Tiesa gan, lai varētu pretendēt uz studijām Krievijā, Latvijas dzelzceļā jānostrādā vismaz gads. Esam meklējuši apmācību iespējas arī citās valstīs, tomēr nereti viņu izglītības sistēma nav savienojama ar mūsējo, un viņiem apmācības atsevišķi dzelzceļnieka specialitātē nav, turklāt mācības pārsvarā tiek nodrošinātas konkrētās valsts nacionālajā valodā.
Papildus apmācībām nenoliedzami darbinieku lojalitāti un motivāciju veicina arī dažādas pateicības un atzinības par paveikto. Tāpēc esam radījuši plašu apbalvošanas politiku, rīkojot vairākus pasākumus gadā, kur suminām savus labākos darbiniekus. Uzņēmuma lielākais apbalvojums ir Latvijas dzelzceļa Goda zīme, ko piešķir par izciliem un ilggadējiem nopelniem dzelzceļa nozarē. Darbinieku motivācijai materiālā puse ne vienmēr ir galvenā, atzinība kolēģu priekšā par labi padarītu darbu bieži motivē daudz spēcīgāk. Tāpēc allaž sakām «paldies» par labi padarītu darbu.
– Vai jaunā paaudze izrāda interesi par dzelzceļnieka profesiju?
– Trīs iepriekš minētajās izglītības iestādēs visas grupas ir pilnas, galvenokārt šo jomu izvēlas apgūt puiši. Es teiktu, ka jauniešiem interese par dzelzceļniekiem ir gana liela. Jāatzīmē, ka mēs strādājam pie dzelzceļnieka profesijas prestiža celšanas – sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fondu un konkrēto mācību iestādi, lai ļautu jauniešiem labāk iepazīt šīs specialitātes daudzveidīgās šķautnes, organizējam vasaras darbu praksi, stažēšanās iespējas otro gadu piedāvājot 30 jauniešiem. Galvenais prakses atlases kritērijs ir studenta sekmes. Pie mums praktikanti stažējas sešas nedēļas, par to saņemot arī samaksu. Praksei noslēdzoties, labākie (tiek vērtēta attieksme un interese par savu profesiju) saņem stipendiju mācību gada garumā.
– Līdzšinējā pieredze un novērojumi – kāda ir jauniešu prasmju atbilstība darba tirgus (šajā gadījumā – LDz) vajadzībām?
– Tieši šā iemesla dēļ, ka jaunajiem speciālistiem bija tikai aptuvens priekšstats, kādu arodu viņš ir apguvis un ko tas īsti nozīmē, mēs pērn organizējām vasaras darbu praksi, kas tika veidota atbilstoši duālās izglītības principiem. Ir svarīgi, lai jaunietis, pabeidzot studijas, pārzinātu arī profesijas praktisko pusi. Ar to iepazīstināt ir prakses galvenais uzdevums. Lai radītu izpratni par dzelzceļnieka profesiju, rīkojam arī atvērto durvju dienas, karjeras dienas, piedalāmies Vislatvijas ēnu dienā, sadarbojamies ar izglītības iestādēm, informējot par nozari un profesiju.
– Kāda sadarbība izveidojusies ar minētajām izglītības iestādēm?
– Mēs esam praktiski vienīgie un lielākie darba vietu nodrošinātāji viņu sagatavotajiem dzelzceļa jomas speciālistiem. Līdz ar to cieši sadarbojamies, lai kopīgi radītu zinošus sava aroda pratējus. Virkne mūsu darbinieku mācību iestādēs pasniedz lekcijas, kā arī ir valsts eksāmenu komisijas sastāvā. Piedāvājam studentiem piedalīties arī starptautiskos projektos un doties pieredzes apmaiņā uz citām valstīm, piemēram, pirms kāda laika Krievijas dzelzceļš organizēja olimpiskās dzelzceļa līnijas būvēšanu Sočos. Šajā projektā piedalījāmies arī mēs kopā ar studentiem no Latvijas.
– Vai šobrīd izjūtat nepieciešamību pēc jaunām darba rokām?
– Uzņēmumā kopskaitā ir saskaitāmas vairāk nekā 520 dažādas profesijas – kādā no tām allaž nepieciešami labi speciālisti. Šobrīd savā komandā aicinām IT speciālistus, elektroinženierus, ceļu būvniekus un, protams, visu veidu dzelzceļnieka aroda pratējus.
– Darba devēji allaž augstu vērtējuši kandidāta uzkrāto darba rūdījumu, bet ar ko konkurēt jauniešiem, kuru CV nav vērtīgu ierakstu?
– Ar attieksmi, interesi un idejām. Šie komponenti ir ļoti būtiski.
Strādājot personāla nozarē, jau apmēram piecpadsmit gadu novēroju tendenci – jaunieši pie potenciālā darba devēja nāk ar milzīgām ambīcijām. Viņi vēlas lielu algu, grib plašu sociālo garantiju buķeti, taču uz jautājumu, kāpēc mums būtu viņi jāpieņem darbā un kādu pievienoto vērtību viņi varēs sniegt uzņēmumam, atbilde ir īsa un praktiski visiem vienāda: man ir maģistra (bakalaura) grāds, un esmu gatavs mācīties. Ambīcijas ir nepieciešamas ikvienam, tomēr vispirms ambīcijām jābūt vērstām uz profesionālās pieredzes iegūšanu, un tad var prasīt lielu algu. Uzskatu – par labu speciālistu var kļūt, sākot strādāt no zemākās pozīcijas. Un šādi, tā teikt, veiksmes stāsti mums ir ne mazums, piemēram, viens no spilgtākajiem piemēriem ir Latvijas dzelzceļa valdes loceklis, viceprezidents tehniskās ekspluatācijas jautājumos Ēriks Šmuksts, kas darba gaitas dzelzceļā sāka kā pārmijas posteņa dežurants.
– Cik sekmīgi jums izdodas aizpildīt brīvās vakances?
– Jāteic, ka sameklēt strādāt gribošus, spējīgus un izglītotus darbiniekus ir grūts uzdevums. Koncernam ir izveidota ierobežotas pieejamības datubāze, kur uzglabājas visi saņemtie CV (tie tiek sūtīti arī, ja atbilstoša vakance nemaz nav izsludināta), un no tās tiek atlasīti piemērotākie konkrētai vakancei. Daudz gan saņemam tādu pieteikumu, kur nešaubīgi jūtams, ka cilvēks šo pieteikumu izsūtījis neskaitāmiem darba devējiem un viņu maz interesē kāda konkrēta darba vieta. Bet darba devējs jau vēlas ieraudzīt uz darbu motivētu kandidātu, kas vēlas uzsākt darba attiecības tieši pie viņa.
– Ko jūs gaidāt no jaunā darbinieka, neskaitot izglītību un darba pieredzi?
– Latvijas dzelzceļa misija ir strādāt Latvijas tautsaimniecības interesēs – strādāt un dot pienesumu mūsu valstij. Katrs mūsu darbinieks, labi izdarot savu darbu, piedalās mūsu misijas īstenošanā, tāpēc arī ikvienā jaunā darbiniekā vēlamies redzēt patriotisma dzirksteli. Varbūt tas skan vecmodīgi, bet mums tas ir svarīgi, lai cilvēks būtu atbildīgs par to vietu, kurā viņš ir dzimis un uzaudzis. Gribam kandidātā redzēt vēlmi darīt visas valsts dzīvi labāku.