Ziemas saulgrieži mūsdienās galvenokārt asociējas ar Ziemassvētkiem, kas daudziem reducējušies līdz Ziemassvētku vecītim vai Santaklausam ar dāvanu maisu. Taču senatnē, vismaz mūsu platuma grādos, tie bija gada svarīgākie svētki – tika svinēts tas, ka Saule tomēr uzvarējusi cīņā ar Tumsas valstību.
Mani sauc Tarzāns Kraučs (13 gadi). Man ir viens brālis un četras māsas. Es mācos skolā 4. klasē, nodarbojos ar boksu. Mums mājās nav ledusskapja, tāpēc vēlētos to dāvanā.
Mūs sauc Rusanda (14 gadi), Aigars (11 gadi), Silva (44 gadi), Māris (23 gadi) Petraševiči. Mēs dzīvojam trūcīgi, mūsu ģimenei ir nepieciešams ledusskapis.
Mani sauc Ausma Kalniņa (78 gadi), manam vīram Vitautam Kalniņam ir 89 gadi. Esam pensionāri. Es slimoju ar cukura diabētu, vīrs pārslimoja smagā formā insultu. Daudz naudiņas aiziet medikamentu iegādei.
Sveicināts, mīļo Ziemassvētku vecīti, tev raksta ģimene no Tukuma. Par akciju uzzinu tikai nesen. Pie manis atnāca jauks pensionārs – kungs un iedeva jūsu avīzi, un pateica, lai obligāti aizrakstu.
Mani sauc Ieva Radvila (13 gadu), māsa Evelīna Radvila (15 gadu). Mēs dzīvojam Skrundas novadā. Kopā esam pieci bērni – brālis Krists (7 gadi), Kārlis (16 gadu), pieaugusi māsa un mēs abas (Ieva un Evelīna).
Mani sauc Regina Volkova. Man ir divas mazmeitiņas un divi mazdēli. Tā kā viņi tic Salavecim, vēlētos, lai meitenes būtu skaistas – viņām matu gumijas un spraudītes, zēniem patīk puzles un konstruktori.