Citi raksti

Mani sauc Aina Padāne, man ir 86 gadi, dzīvoju pansionātā. Ziemassvētkos lūgtu grāmatu – kriminālromānu un kādu saldumiņu.

Mani sauc Nora Kleina. Strādāju Alūksnes ģimnāzijā par sētnieci uz pusslodzi. Ziemā grūti strādāt ārā, jo salst. Man alga ir 70 lati.

Mani sauc Ingus Zvejnieks, man ir 15 gadi. Mana ģimene ir fantastiski jautra. Es vēlētos Supra apavus vai lielu kasti ar konfektēm.

Labdien, mīļo Ziemassvētku vecīt! Mani sauc Agnija Cērmane. Man ir septiņi gadi. Es eju bērnudārzā. Esmu bērns invalīds, kad man vēl nebija gadiņš, bija divas smagas operācijas.

Mani sauc Dzintra Labkovska. Man ir 69 gadi. Dzīvoju pansionātā Rokaiži Aizputes novadā. Ziemassvētkos vēlētos nelielu radio un kādu saldumiņu.

Jums raksta Dvorecku ģimenes mamma, tāpēc domāju uzrakstīt savu bērnu, domāju, svarīgu vajadzību. Man ir septiņi bērni. Divi jau ir savās ģimenēs, pieci bērni – pie manis. Dzīvē tā ir sanācis, ka par visiem bērniem rūpējos es viena. Ar bērnu tēvu esam šķīrušies. No tēva atbalsts ir tikai alimenti, kurus maksā valsts.

Mīļo Ziemassvētku vecīti! Raksta tev divu mazmeitiņu, Kristiānas un Viktorijas, vecmāmiņa. Tu jau mūs pazīsti. Kristiāna iestājās E. Dārziņa mūzikas skolā un mācās tikai uz deviņi un desmit. Mums ar vectētiņu ir papildu slodze, jo mamma ir aizbraukusi uz Angliju un mums pagaidām palīdzēt nevar, alimenti ir ļoti maziņi.

Mani sauc Otomārs Siliņš, man ir 86 gadi, esmu pensionārs invalīds ar 44 gadu darba stāžu.

Mani sauc Sabīne Spura, man ir deviņi gadi. Mēs esam trūcīga ģimene, mans tētis nestrādā, mamma strādā.

Mani sauc Sandra Buivide.

Mani sauc Vitālijs Plūme, man ir septiņi gadi, esmu invalīds.

Mani sauc Alīna Pivovarova. Sveicu jūsu kolektīvu jubilejā! Esmu 1. grupas invalīde kopš bērnības.

Mani sauc Juris Griķis, man ir septiņi gadi.

Jums raksta Teiksma. Man ir 23 gadi, taču šajos Ziemassvētkos neesmu metusi malā cerību sagaidīt svētku brīnumu.

Mani sauc Anita Bāliņa, man ir 61 gads. Esmu uzaudzinājusi sešus bērnus. Visi strādā Latvijā, bet paši maz pelna.

Jums raksta Sanita Ahranoviča, 1. grupas invalīde.

Mani sauc Ņina Brokāne. Esmu 81 gadu veca, mans vīrs Atis Brokāns (arī 81 gadu vecs). Abi esam pensionāri. Esam uzaudzinājuši divus dēlus.

Mani sauc Dagnija Kļaviņa. Esmu divu bērnu māmiņa. Dzīvojam diezgan trūcīgos apstākļos, esmu 2. grupas invalīde, vīrs ir bez darba.

Mani sauc Mārtiņš Macuks, man ir 11 gadi. Dzīvoju kopā ar mammu. Tēta man nav. Man patīk nodarboties ar futbolu. Mācos 5. klasē.

Mani sauc Edīte Jurēvica, man ir 62 gadi. Esmu pensijā, bet dēls mācās, ļoti vēlētos lūgt viņam Ziemassvētkos jaunu datora monitoru.

Mani sauc Jānis Beldavs, esam maznodrošinātā ģimene, es – bezdarbnieks, slimoju, sieva pensionāre, māte – guloša 1. grupas invalīde, akla.

Mani sauc Laila Zālīte, un es vēlos dāvināt slaloma slēpes un 41. izmēra zābakus.