Bučas pilsēta turpina apzināt krievu, kadiroviešu un citu okupantu grupējumu nodarīto postu. Pilsētas mērs ziņo, ka nogalināti vismaz 321 mierīgais iedzīvotājs. TV3 Ziņu komanda tikās ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri rādīja un stāstīja par pāri nodarījumiem.
Gandrīz mēnesi Buča bija krievu kontrolē. Tas bija gandrīz mēnesis, kurš cilvēkiem pagāja kā ellē.
Larisas māja ir ielā, kur ir krievu armijas vienību kapi. Viņa saka, ka okupanti pa viņu mājām staigājuši kā pa savām - ņēmuši visu, ko grib. Citi šāvuši cilvēkiem pa kājām.
“Meitiņ, ja Tu zinātu, kādas te bija šausmas. Tagad dzirdam par to, cik mirušo. Man bija bail, es negāju no sava pagraba ārā, neko nezināju. Tagad tikai izstaigāju, ieraudzīju, ka viss nodedzināts. Draudzene mirusi. Viss sadauzīts. Par ko? Tas, kas tur tālāk notika, to nevar vārdos izstāstīt, to nevar izskaidrot. Es uzskatu, ka šīs ir Putina beigas. Viņu skolā esot saukuši par “benčiku” [izsmēķis]. Tagad viņš visai pasaulei grib parādīt, ka ir cigārs. Tie ir suņa murgi! Viņš bija, ir un nosprāgs kā “benčiks”. Tas, ko viņš dara, nav izskaidrojams.”
Tikmēr Bučas ielās sastaptais Vitālijs TV3 Ziņu komandai rāda savu ķermeni - okupanti viņu trīs dienās vienā no namu pagrabiem spīdzināja un sita.
“Vīrietis esmu. Viņi domāja, ka esmu karotājs un karoju par mūsu ukraiņiem. Ņirgājās, sasēja rokas, uz galvas maisu lika. Sasēja sākumā ap stabu, pēc tam aiz muguras. Šāva. Viss, domāju jau, ka ir beigas. No galvas tecēja asinis. Pateica, šis jau pats nomirs, lai mokās. Atslēdzos. Pats brīnos kā naktī pamodos, kaut kā aizgāju līdz mājām, atradu savējos.”
Namu pagalmos cilvēki gatavo ēst, elektrības pilsētā nav, gāzes, apkures arī nav. Bet viņi saka: “Nekas, ja varējām apglabāt paši savus kaimiņus tepat pagalmos, tad bez elektrības padzīvosim. Galvenais, ka Buča atkal ir Ukrainas kontrolē, vairs par cilvēkiem neņirgājas.”
