Londonas universitātes koledžas zinātnieki uzskata, ka cilvēkiem, kuri regulāri garlaikojas, ir divreiz lielāks risks mirt pāragrā nāvē nekā ļaudīm, kuru dzīve ir piesātināta ar notikumiem. Pētījums balstās tikai uz statistikas datiem.
The Telegraph vēsta, ka vēl pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū Londonas universitātes koledžas pētnieki aptaujājuši vairāk nekā 7500 britu vecumā no 35 līdz 55 gadiem. Ar īpaši izstrādātas anketas palīdzību noskaidrots, vai viņi savu dzīvi uzskata par garlaicīgu vai interesantu. Pērn pienācis laiks apkopot rezultātus, un zinātnieki secinājuši, ka aizsaulē aizgājis ievērojami vairāk ļaužu no tās grupas, kas savu dzīvi definējusi kā garlaicīgu. Turklāt statistika liecina, ka visbiežāk viņi miruši no sirds un asinsvadu slimībām.
Pētījuma vadītājs Mārtins Šiplijs atzinis, ka tas, protams, nesniedz atbildes uz visiem jautājumiem, taču pāris secinājumus varot izdarīt. "Garlaicības mākti cilvēki krietni biežāk nekā viņu laikabiedri pievēršas tādiem relaksācijas veidiem kā alkohols vai cigaretes," viņš uzsvēris, atgādinot, ka šie netikumi izraisa sirds un asinsvadu slimības. Pētījuma gaitā arī konstatēts, ka garlaicības mākto vīriešu skaits divas reizes pārsniedzot sieviešu skaitu – iespējams, tas saistīts ar faktu, ka sievietēm garlaikoties neļauj rūpes par bērniem un māju. Riska zonā galvenokārt esot zemus amatus ieņemošie un mazkvalificētie strādnieki, kuriem M. Šiplijs ieteicis izvēlēties kādu hobiju, lai izvairītos no garlaicības. Savukārt psihologs Grems Preiss uzskata, ka šiem ļaudīm vajadzētu apvaldīt egoismu. "Viņiem būtu jādomā, ko paveikt ģimenes, draugu un kolēģu labā," saka G. Preiss, uzskatot, ka šīs rūpes aizdzīs garlaicību.
