Šodien – Mātes diena. 2014. gada maijā rakstījām par sportistiem un viņu mammām – arī par Lauru un Vinetu Ikauniecēm. Abas secina – viņām kopīgs vienmēr labs garastāvoklis, spēja pajokot un labdabīgi paķircināt.
Kā žonglēšana starp tik daudziem pienākumiem - rūpēm par māju un ģimeni, studijām augstskolā un biznesu - izdevusies, kamēr bērni vēl bija mazi? Vineta neslēpj, ka lieti noderējis sportā gūtais rūdījums un māka sīki un smalki izplānot darāmo pat vairākus mēnešus uz priekšu. „Kad pavaicāju Laurai, vai viņai nepietrūka manas uzmanības, meita atbildēja, ka nē. Arī abas manas audžumeitas brīnās par to, kā varēju sadalīt uzmanību, lai tās pietiktu visiem un visam, ko tobrīd darīju. Tā kā Laura ir jaunākā, atspaids nenoliedzami bija vecāko māsu palīdzība, turklāt viņas visas bija ļoti patstāvīgas, atbildīgas. Piemēram, Laura pati soļoja 600 metru pa Jomas ielu uz bērnudārzu, pirmajā klasē pati smērēja sev maizītes un gāja uz skolu. Nekas cits neatlika, kā uzticēties,” saka Vineta. Piešķirto brīvību un uzticību Laura neesot izmantojusi ļaunprātīgi, tieši otrādi. „Tikai tagad uzzināju, ka viņai skolā bijis pamatīgs stress, jo noteicu, ka nesekmīgu atzīmju nedrīkst būt, citiem varēja, bet viņai nē,” smejas Vineta. “Tāpat meitām pašām bija jāsakārto savas istabas, jāizravē zālājs pie mājas. Šajā procesā Laura iesaistīja arī savus draugus no Jūrmalas (atkal atskan dzirkstoši smiekli). Vinetai blakus sēdošā Laura konspiratīvi piebilst: zālājs, kurā dāsni auga apkarojamās pienenes, esot bērnības trauma. Smaids, kas pavada šo piezīmi gan liecina, ka tas domāts kā joks.
Lūgta aprakstīt mammas lomu kā dzīvē, tā sportā, Laura teic, ka mamma allaž bijusi padomdevēja. Viņas zināšanas lieti noderējušas jautājumos, kur Laura tik labi neesot orientējusies, tostarp arī it kā ikdienas sīkumos, piemēram, ko un kā labāk darīt, kādu tēju dzert, ja gadījies saslimt un tamlīdzīgi. Abām patīk kopā iepirkties. Savukārt, kas attiecas uz sportu, Vineta ar zinošu skatu ik pa laikam klātienē pavēro meitas treniņus, pārlūko treniņu plānus.
„Mans galvenais uzdevums ir bijis radīt tādus apstākļus, lai Laurai būtu iespēja nodarboties ar sportu, mācīties, lai sadzīvē būtu komforts un viņai būtu zināšanas, kā lietderīgi izmantot un plānot laiku,” saka Vineta. “Ļoti ceru, ka pēc sportistes karjeras beigām viņa pievērsīsies biznesam, jo būtu muļķīgi neizmantot viņai piemītošās plānošanas prasmes. Tāpat vēlu, lai Lauras dzīvē allaž valdītu harmonija starp četrām ļoti būtiskām dzīves jomām - darbu, attiecībām, atpūtu un draugiem. Ko es viņā redzu no sevis? Mērķtiecību. Ja radusies problēma, nepadoties stresam, bet domāt, kā situāciju ātrāk labot. Savukārt, kas mums ir atšķirīgs - viņa ir punktuāla, vienmēr paspēj laikā, es reizēm mēdzu kavēt.” Laura piezīmē - mamma pārlieku ilgi pucējoties. „Jā, jo vienmēr pa vidu vēl kāds e-pasts jāuzraksta, puķes jāaplej!” ar smaidu uz lūpām argumentē Vineta.
