7.lapa
Galerijā “Alma” atklāta mākslinieces Kristas Dzudzilo izstāde “es visu atceros, un tad es visu aizmirstu”.
Tā sastāv no 11 zīmējumiem, video darba “es redzu” un kinētiska objekta ar nosaukumu “es dzirdu”. Zīmējumu sērijas “es visu atceros” un “es visu aizmirstu” ir tapušas pusotra gada laikā. Zīmēšana ir lēns process, ko Krista salīdzina ar mūka darbību, kas ir interesanta un aizraujoša un vienlaicīgi atver logu garam laikam. Viņu fascinē, kā grafīts pārklājas slāni pēc slāņa un kā tas lēnām parādās no miglas - balta papīra virsmas. Māksliniece mēģina ar zīmēšanas procesu pietuvoties fotogrāfijas būtībai tādā nozīmē, kādā tā ir fascinējusi cilvēkus kopš pirmsākumiem - zīmējumi kā laika un pagātnes nospiedumi, iespēja pietuvoties fiziski vairs neeksistējošam laikam un atmiņu matērijai. Katra zīmējuma nosaukumā slēpjas un atklājas kāds skaņdarbs, kuru Krista klausījās, zīmējot konkrēto darbu. Video “es redzu” tiecas atklāt to, kā saklausīt neredzamo. Par parādīšanos un pazušanu. Par uzaušanu un norietēšanu. Pagātne ir tagadnes daļa, kura pieredzē ir iespiedusies kā līnija, kas, kā sagūstīta darbības atmiņa, ir ieskrāpēta papīra virsmā. Atcerēšanās un aizmiršana var notikt vienlaicīgi. Turp un atpakaļ. Kā atklāt neredzamo un ļaut tam pieskarties ar ausīm? Kā tiekties dzirdēt, kad var tikai redzēt? Viss ir daļēja neredzēšana, daļēja nesaprašana, daļēja redzēšana, daļēja saprašana, daļēja atcerēšanās un daļēja aizmiršana.
Izstāde galerijā “Alma” (Tērbatas ielā 64, Rīgā) būs aplūkojama līdz 7. maijam.
Krista Dzudzilo ir viena no pazīstamākajām latviešu mūsdienu māksliniecēm. Viņa rada telpu, kurā laikmetīgais un vēsturiskais, tagadne un pagātne kļūst par vienu matēriju, bieži strādājot ar instalāciju, video, kustīgiem un nekustīgiem attēliem, tekstu, skaņu un telpas scenogrāfiju. Krista ir autore vairākām izrādēm un performancēm, veidojusi vairākas personālizstādes, ieguvusi Prāgas scenogrāfijas kvadriennāles (2019) balvu par labāko kuratoriālo koncepciju.
Krista nereti strādā kopā ar Reini Dzudzilo. Pāris ir mainījis Latvijas teātra un operas skatījumu vēsturiskā perspektīvā ar smalki poētisku vizuālo valodu. Minimālisms, pilnība un arhitektonisks skaistums - tie ir labi zināmi Dzudzilo scenogrāfijas un instalāciju mākslas principi, kas ļauj lakoniskai, vieglai formu valodai slēpt daudz sarežģītāku, daudzslāņainu, simbolos un metaforās iekodētu saturu.
