Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 25. līdz 31. martam

4.lapa

Ērģeles un franču komponistu skaņdarbi

Publicitātes foto

Sestdien, 25. martā, plkst.18.00 koncertzālē “Latvija” izskanēs Fransisa Pulenka “Koncerts ērģelēm, stīgām un timpāniem”, Gabriela Forē “Rekviēms”, ko izpildīs Ventspils Kamerorķestris, jauktais koris “Ventspils” un solisti Laura Grecka (mecosoprāns), Rihards Mačanovskis (baritons), Aigars Reinis (ērģeles). Diriģents - Aigars Meri.

Gabriela Forē “Rekviēmam” ir trīs autora radītas redakcijas, kas sarakstītas 1888., 1893. un 1900. gadā. Ventspilī tiks atskaņota pirmā no tām - solistiem, jauktajam korim, stīgu instrumentu orķestrim, arfai, timpāniem un ērģelēm.

Gabriels Forē par savu “Rekviēmu” ir teicis šādus vārdus: “[..] runā, ka mans “Rekviēms” neatspoguļo bijību un baisas priekšnojautas nāves un iznīcības priekšā. Kāds to pat nosaucis par “nāves šūpļa dziesmu”. Tomēr tieši tāda ir mana izpratne par nāvi, tā mūs atpestī no šīs zemes rūpēm un likstām. Tā sniedz cerību uz mūžīgu dzīvošanu citā - laimes pilnā pasaulē…”

Fransisam Pulenkam skaņdarbu 1934. gadā pasūtīja princese Edmonda de Poliņaka un 1938. gadā notika Koncerta ērģelēm, stīgām un timpāniem pirmatskaņojums. Ērģeļu partiju izpildīja Moriss Duruflē, atskaņojumu vadīja Nadja Bulanžē.

Skaņdarba radīšanas laikā komponistu piemeklēja personīga traģēdija - autokatastrofā gāja bojā tuvs Pulenka draugs - komponists un mūzikas kritiķis Pjērs Oktāvs Ferro. Traģēdijas satriekts, komponists devās uz Francijas dienvidrietumiem svētceļojumā, kur pie Rokamadūras melnās Sv. Dievmātes statujas piedzīvo reliģisku atklāsmi. Tas iespaidoja jaundarba muzikālo valodu. Komponists skaidro šī darba skanējuma izvēli: “Koncerts ir robežšķirtne starp laicīgo un reliģisko mūziku. Tas nav liturģisks koncerts, bet, ierobežojot orķestra sastāvu, tikai stīgu orķestris un timpāni - es darīju visu, lai tas varētu skanēt baznīcā.”

Darba procesā Pulenks par savu jaundarbu rakstīja šādi: “Koncerts ir gandrīz pabeigts. Tā sacerēšana man radīja daudz nepatikšanu, bet es ceru, ka tāds, kāds viņš ir, tas jums iepatiksies. Tas nav vieglprātīgais Koncerts divām klavierēm, tas drīzāk ir mans ceļš uz klosteri...”

Laura Grecka (attēlā) kopš 2010. gada ir Nacionālās operas soliste. Maģistra grādu vokālajā mākslā viņa ieguvusi ne vien Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, bet arī Māstrihtas Mūzikas konservatorijā, Nīderlandē. Muzicējusi kopā ar dažādiem Latvijas kolektīviem un koncertējusi Norvēģijā, Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē u.c.

Rihards Mačanovskis ir Latvijas Nacionālās operas solists jau kopš 2003. gada. Dziedātājs vairākkārtīgi ir saņēmis sava darba novērtējumu. Latvijas Gāzes balva nominācijā “Labākais operas solists”" tika piešķirta 2012. un 2014. gadā, savukārt 2013. gadā - Paula Saksa atzinības balva. Lielā Mūzikas balva 2013 Mačanovski nominēja par izcilu interpretāciju. Mākslinieks koncertējis ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs.

Aigars Reinis - ērģelnieks, profesionāls koru un senās mūzikas ansambļu dziedātājs, Rīgas Doma mūzikas direktors un galvenais ērģelnieks. Sniedzis koncertus daudzās Eiropas valstīs, Latvijā regulāri koncertē Rīgas Domā. Aigars Reinis ir divkārtējs Latvijas Mūzikas balvas ieguvējs - “Par izcilu darbu ansamblī” (2019) un “Par izcilu sniegumu gada garumā” (2021).

Koncertu vadīs Latvijas Radio 3 “Klasika” programmu vadītāja, muzikoloģe Liene Jakovļeva.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Dzīvesstils

Solārā ziema Latvijā  ir vistumšākais gada periods. Tā parasti ilgst no novembra  pirmajiem datumiem (šogad no 6.novembra) līdz februāra sākumam, un daudziem šajā laikā pietrūkst saules gaismas.

Svarīgākais