8.lapa
Sestdien, 29. aprīlī, kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un diriģents Jānis Liepiņš uz Lielās ģildes skatuves aicinās vienu no spožākajām mūslaiku zviedru operbalsīm, soprānu Līzu Lārsoni (Lisa Larsson).
Leģendārās viešņas sniegumā būs iespēja dzirdēt divus mākslinieces plašā repertuāra meistardarbus - vācu romantisma laikmeta komponista Fēliksa Mendelszona koncertāciju “Infelice” un zviedru komponista Rolfa Martinsona īpaši Lārsonei veltīto dziesmu ciklu “Garden of Devotion” ar Rabindranata Tagores dzeju. Līdzās šiem vokālajiem paraugiem koncertā skanēs arī franču impresionista Morisa Ravēla un argentīniešu komponista Alberto Hinasteras mūzika.
Mīlestība, kaisle, ilgu nopūtas un atmiņas par tuviem draugiem raksturo “Sinfonietta Rīga” aprīļa koncertprogrammu, kurā pie diriģenta pults stāsies sens orķestra draugs, Lielās Mūzikas balvas laureāts Jānis Liepiņš (attēlā).
Koncerta krāšņākā rota nešaubīgi solās būt leģendārā zviedru operbalss, soprāns Līza Lārsone, kuras skatuviskajā tēlā nolasāma gan ziemeļnieciska atturība, gan spilgts, gadiem slīpēts mākslinieciskais rokraksts. To novērtējis arī viņas tautietis, zviedru komponists Rolfs Martinons (Rolf Martinsson, 1956), kuru ar Lārsoni saista ilgstoša mākslinieciskā sadarbība.
Krāšņa orķestra krāsu palete caurvīs franču impresionista Morisa Ravēla (Maurice Ravel, 1875-1937) sapņaina miera apdvesto svītu “Kuperēna kapenes”, kas I pasaules kara gados tapusi kā darbs solo klavierēm un ko pats autors vēlāk pārlicis orķestra sastāvam.
Latviešu publikai mazāk zināms ir argentīniešu komponista Alberto Hinasteras (Alberto Ginastera, 1916-1983) vārds, kaut viņa muzikālais veikums šodien tiek pieskaitīts Amerikas 20. gs. klasikai. Autora “Koncertvariācijas” ir kā aizraujošais ceļvedis orķestra pasaulē, kurā ik katrs instruments atklāj vien sev raksturīgās krāsas un raksturu.
Spilgtiem radošiem notikumiem piesātināto mūziķes karjeru Līza Lārsone aizsākusi, apgūstot dievišķā instrumenta - flautas spēli. Un tomēr, studējot Bāzeles Mūzikas akadēmijā, viņa jau pilnā mērā pievēršas savu dabas doto vokālo dāvanu izkopšanai. Līzas Lārsones skatuviskā debija saistāma ar Cīrihes opernamu, kur viņa uzstājusies vairāku diriģentu, tostarp Nikolausa Arnonkūra un Franča Velzera-Mesta vadībā. Pēc debijas Milānas “La Scala” ar lomu Volfganga Amadeja Mocarta operā “Burvju flauta” maestro Rikardo Muti vadībā, Lārsone iemanto plašāku starptautisko atpazīstamību, jo īpaši kā izcila Mocarta darbu interpretētāja. Viņas vokālo meistarību klausītāji novērtējuši gan Bavārijas Valsts operā un Londonas Karaliskajā operā, gan Venēcijas “Teatro La Fenice”, Dānijas Karaliskajā operā, Montekarlo operā un Leipcigas operā, Lielajā Ženēvas teātrī, Zviedrijas Karaliskajā operā un Bāzeles teātrī, kā arī prominentākajos Eiropas festivālos - Zalcburgā, Lucernā, Glaindbornā un Eksanprovansā.
