Dienas rit straujiem soļiem un drīz pie mājām stalti plīvos Latvijas karogs. 4.maija slejas varoņi katru dienu liek aizdomāties par vērtībām un par atmiņām, kas saistās ar Tēvzemi.
Arī Kristīne Balode, klīniskā psiholoģe ar specializāciju seksoloģijā un partnerattiecību terapijā, atklāj savas pārdomas par Latvijas neatkarību.
Cik svarīgi šodien ir runāt par Latvijas vēsturi un atgādināt jauniešiem par saknēm?
Šis ir ļoti labs jautājums. Ja es skatos uz šo jautājumu no terapeitiskās perspektīvas, nozīmīgi ir spēt labklājīgi dzīvot šeit un tagad, ar virzību nākotnē.
Kā mēs zinām, vēsture vienmēr tiek pārrakstīta. Katrs laikmets un tā vērtības vēsturei piešķir savu nokrāsu.
Apzināta tagadnes piedzīvošana ļaus izjust pagātnes nospiedumus, kuri nākotnē vēlami, kuri atlaižami. Pagātnē meklējam to sakņu sistēmu, kas šobrīd atgriež pie funkcionalitātes, veselības, labklājības un atgādina par vērtībām, kas būtiskas visos laikos.
Ko jums nozīmē neatkarība un tas, ka Latvija ir brīva valsts?
Brīvība ir atbildība. Un atbildība saistās ar lēmumiem, kas izgaismos autentiskumu, ko uzdrošināmies pārstāvēt, lai ar šo savu esību bagātinātu - gan savu, gan citu cilvēku un sabiedrības dzīvi.
Tā ir viena no lielākajām vērtībām, kāda vispār ir un kādu, mums ir dots piedzīvot. Kaut mēs biežāk to atcerētos un izvēlētos.
Ko jums pašai nozīmē brīvība 21. gadsimtā?
Man tas nozīmē uzdrošināties būt autentiskai tajā, kāda es esmu. Neaizrauties ar sevis idealizēšanu, ne ar sevis devalvēšanu. Mēģināt redzēt sevi citu atspulgā un no tā mācīties.
Nebaidīties izaicināt sevi, lai neviena linu druva to muguriņu nenoliec.
Vai jūs atzīmējat 4. maiju savā ģimenē?
Es atzīmēju jebkuru svētku dienu. Esmu svētku piekritēja. Manuprāt, dzīve un esība ir jāsvin. Arī valsts svētki man ir svinamās dienas, daļa no savas identitātes godināšanas. Savukārt, svinēšanas formas manā ģimenē un pieredzē ir ļoti dažādas. Man svarīgs ir nodoms. Tas ir pats būtiskākais. Nodoms un vērtības, ko sev atgādinām, jo reizēm pie klātajiem galdiem, glāžu skandināšanas un pompozajām fanfārām varam piemirst būtiskāko, kur ir svētku būtība.
Pazūd kodols?
Jā, tas pamatuzdevums, kas ir vajadzīgs, lai svētki iegūtu jēgu un piepildījumu ikdienā, kad tie ir nosvinēti.
Ir kāds zīmīgs stāsts, varbūt atmiņas no vecākiem un vecvecākiem, kas ievēroja latviešu tradīcijas?
Ja mēs runājam par baltu tradīcijām, mūsu kultūrmantojumu etniskā izpratnē, tad, mana ģimene ir pratusi cauri laikiem apvienot gan senās tradīcijas, gan laikmetīgās vērtības. Un tajā visā vēl rast harmoniju, par ko esmu ļoti pateicīga.
Tur ir vieta atradusies visam. Arī senākiem rituāliem, tādēļ savā vērtību sistēmā pārlaicīgo jūtu izteiksmīgāk.
Kas jums pašai ir mīļākā tradīcija?
Droši vien tā pati svinēšana. Ir savs laiks darboties un ir savs laiks būt pateicībā par to, kas ir. Un tam visam, manuprāt, ir jābūt balansā. Man arī darba tēmas saistītas ar dzīves svinēšanu, paplašināšanu un baudīšanu.
Reizēm mēs aizraujamies ar darīšanu, bet ar to svinēšanu ir pagrūti, jo mēdz izvērsties par atgūšanos no noguruma nevis apzinātu svinēšanu.
Man svarīgākais ir apzināta svinēšana un tradīciju godāšana.
Kāda jums ir Latvija?
Mana Latvija ir pieklusināta un poētiski dziļdomīga - gan dabā, gan cilvēkos. Un to rotā klusums. Tās ir tās lietas, kas mani šarmē mūsu mentalitātē un vidē, kur mēs dzīvojam. Un tā manuprāt ir liela vērtība pasaules skaļumā, dinamikā, straujajās izmaiņās un informācijas gūzmā.
Kā vairot patriotismu?
Man patriotisms saistās ar vienotību. Vairojot saliedētību, kopradi, paplašinājumu, kas atveras mijiedarbojoties citam ar citu, mums nevajadzēs par patriotismu satraukties.
Jūsu novēlējums, godājot Latviju.
Nevajag turēt sirdī ļaunumu. Katru mezgliņu vajag atraisīt. Un kopā darītais vainagojas ar uzviju. Tas arī ir mans novēlējums mums visiem.