9.lapa
Nedēļas nogalē, koncertzālē “Cēsis” tiks atklāts festivāls “Baltijas Mūzikas dienas”, pirmatskaņojot Krista Auznieka pirmo simfoniju “One” Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Gunta Kuzmas lasījumā, kā arī piedzīvojot pasaulslavenā franču sitaminstrumentu ansambļa “Les Percussions de Strasbourg” koncertu.
Abās programmās galvenokārt Baltijas skaņražu mūzika.
Festivāls „Baltijas Mūzikas dienas” sāksies sestdien, 18. martā, plkst. 17.00 ar trīs izcilu mūslaiku komponistu - igauņa Erki Svena Tīra, lietuvietes Žibokles Martinaitītes un mūsu pašu Krista Auznieka skaņdarbiem. Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies Guntis Kuzma.
Krists Auznieks ir viens no mūslaiku latviešu spožākajiem skaņrades talantiem, kura līdzšinējos darbus un aroda prasmi apzīmogo izcila izglītība un starptautiski panākumi. “Baltijas Mūzikas dienu” atklāšanas vakarā būs iespēja dzirdēt viņa pirmās simfonijas “One” pasaules pirmatskaņojumu - to Kristam kā sezonas rezidējošajam komponistam pasūtījis Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
“Avilas Terēze zināja, ka cilvēka dvēsele dedzīgi tiecas savienoties ar Dievu, vai no turienes mana vientulība? Viens sengrieķis atkal man atgādina, ka pasaules materiālās formas ir nepilnīgi Viena atainojumi, tā paša Viena, kas pasaules pamatā. Viens vai Viena vai? Viens vienīgs dzejnieks teic, ka Uguns un Roze ir viens, bet ko viņš ar to domā? Kādas operas aina beidzas ar vārdiem “Viņš esot viens. Mīlestība”. Tas, kurš pamodies, mācīs, ka visu lietu sākumā ir prāts, vienīgi ar to viņš noteikti domā ko citu, kā tos aulēkšiem skrejošos nemiera ratus. Vai visi šie Vieni ir viens un tas pats Viens, es tiešām nezinu. Kādā brīdī mūzikā visas dvēseles, kā Šūmaņa Mēnesnaktī, lido mājup, Tu to noteikti dzirdēsi un es esmu nekas un redzu visu, kļūstu par caurspīdīgo acsābolu. Nāc, esi nekas ar mani, lūdzu, kaut uz brīdi,” tā komponists Krists Auznieks stāsta par savu simfoniju “One”.
Līdzās Auzniekam - izcilā igauņu komponista Erki Svena Tīra klarnetes koncerts “Peregrinus Ecstaticus”, kurā solo partiju spēlēs viens no virtuozākajiem latviešu klarnetistiem Mārtiņš Circenis (attēlā). Koncertu “Ekstātiskais svētceļnieks” Tīrs sarakstīja 2012. gadā un tas izpelnījās slavinošas recenzijas.
Lietuvu šī vakara programmā pārstāvēs Ņujorkā dzīvojošā lietuviešu komponiste Žibokle Martinaitīte, kuras mūzika lielāku atpazīstamību ir ieguvusi tieši pēdējā laikā. Ievērību izpelnījies viņas orķestra mūzikas albums “Saudade”, un Cēsīs skanēs albuma tituldarbs, kurā ietverta atsauce uz portugāļu valodā rodamo vārdu “saudade” - daudzslāņainām un dziļu ilgu piesātinātām emocijām.
Savukārt, svētdien, 19. martā, plkst. 17.00 klausītājus sagaida ļoti īpašs notikums - pasaulē pazīstamākā sitaminstrumentu ansambļa “Les Percussions des Strasbourg” koncerts kopā ar latviešu soprānu Viktoriju Pakalnieci.
“Les Percussions des Strasbourg” ir fenomenāla, patiesi unikāla vienība, kuras tapšanā klāt stāvējuši visnozīmīgākie 20. gadsimta avangarda pārstāvji - Pjērs Bulēzs, Olivjē Mesiāns, Karlheincs Štokhauzens, Edgars Varēzs, Jannis Ksenakis un vēl citi. Vairāk nekā pusgadsimtu šī vienība rosinājusi skaņu meklējumus un sitaminstrumentu mūzikas uzplaukumu. Nav pārspīlēts viņus saukt par īsteniem mūzikas inovatoriem. “Les Percussions de Strasbourg” uzstājušies Berlīnē, Osakā, Donauešingenē, Atēnās, Ņujorkā, Monreālā un citviet pasaulē.
Pirmdien, 20. martā, Latvijas Radio studijas koncertā uzstāsies klavierkvartets “Quadra” un kopā ar viņiem divi izcili meistari - klarnetists Guntis Kuzma un sitaminstrumentālists Guntars Freibergs. Skanēs Santa Ratniece, Oļesja Kozlovska, Andris Dzenītis, Tatjana Kozlova-Johannesa, Dominīks Digims.
Otrdien, 21. martā, pirmoreiz Baltijas mūzikas dienās skanēs ērģeļmūzikas koncerts. Rīgas domā būs iespēja dzirdēt saksofonista Aigara Raumaņa un ērģelnieka Aigara Reiņa superjaudīgo ansambli, izpildot Andra Dzenīša, Artura Maskata, Alises Rancānes, Tenu Kervitsa u. c. skaņdarbus.
Piektdien, 24. martā, Lielajā ģildē uzstāsies “Sinfonietta Rīga” un diriģents Normunds Šnē, kā arī sitaminstrumentālists Guntars Freibergs. Klausītājiem būs iespēja noklausīties Jāņa Petraškeviča kamersimfoniju, Platona Buravicka jaundarbu orķestrim, kā arī Justīnes Repečkaites un Madli Marje Gildemanes skaņdarbus.
Svētdien, 26. martā, Rīgas Latviešu biedrības namā uzstāsies trīs ansambļi - viens no Latvijas, viens no, Lietuvas, viens no Igaunijas. Trīs koncerti vienā koncertā, trīs skatieni uz laikmetīgo kamermūziku.
Festivāla lielais fināls izskanēs 31. martā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā koncertā kopā ar liela mēroga interpretiem - Latvijas Radio kori un diriģentu Kasparu Putniņu. Būs iespēja dzirdēt komponistes Rutas Paideres jaundarbu un citus skaņdarbus.
“Baltijas Mūzikas dienas” notiek kopš 2021. gada un tās organizē trīs Baltijas valstu Komponistu savienības. Ik gadu festivāls notiek citā Baltijas valstī. Pirmo festivālu tiešsaistes formātā organizēja Igaunijas Komponistu savienība. Otrā festivāla mājvieta bija 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta Kauņa, bet 2023. gadā “Baltijas mūzikas dienas” noritēs no 18. līdz 31. martam Cēsīs un Rīgā. Festivālā ir plānoti deviņi koncerti. Šī gada festivāla virstēma ir “Nepanesamais esības vieglums”. To festivāla veidotāji aizņēmušies no čehu/franču rakstnieka Milana Kunderas slavenākā darba nosaukuma.
“Mēs pie šīs idejas nonācām kara sākumā. Kara, kurš diemžēl vēl aizvien nav beidzies. Kara, kurš ir iesūcies mūsu ikdienā, mūsu zemapziņā, kara, kurš liek mums līdzjūtībā sarauties un palīdzēt, cik iespējams.
“Jo nav nekā smagāka par līdzjūtību. Pat paša sāpes nav tik smagas kā sāpes, ko cilvēks izjūt kopā ar kādu, kāda sāpes, ko pastiprina iztēle un paildzina simts atbalsis.” /Milans Kundera, “Nepanesamais esības vieglums”, 1984./
Par spīti karam un līdzjūtībai, dzīve un mūzika turpina notikt, darot mūs jūtīgus un laimīgus. Tas ir neizturami smagi un viegli vienlaicīgi. Arī jaundarbu autoriem esam lūguši savos skaņdarbos reflektēt par to, vai smagums patiesi ir briesmīgs, bet vieglums - brīnišķīgs? Vai vieglums ir pozitīvs, bet smagums - negatīvs? Pagaidām skaidrs ir tikai tas, ka smaguma un viegluma pretstats ir noslēpumainākais un daudzzīmīgākais no visiem pretstatiem. Nāciet to saklausīt kopā ar mums!” aicina festivāla veidotāji.
