Mūsdienās populārs ir viss, kas saistīts ar pagātni, - autobiogrāfijas un memuāri, dokumentālās un mākslas filmas par vēsturiskām tēmām, retrostils dizainā un modē. Īpašu popularitāti ieguvuši izcilām personībām veltītie memoriālie muzeji. Pastāstīsim par trim šādiem muzejiem - ne gluži parastiem.
Norvēģijā netrūkst muzeju, kas veltīti Norvēģijas glezniecības galvenajai zvaigznei, slavenās gleznas “Kliedziens” autoram Edvardam Munkam. Nesen atvērts vēl viens - viesnīca.
Munks nodzīvoja sarežģītu, dramatisku dzīvi. Agrā bērnībā viņš zaudēja māti un māsu, kas mira no tuberkulozes, visu mūžu viņam bija vāja veselība un garīgās veselības problēmas. 1900. gados pēc ārstēšanās psihiatriskajā klīnikā Munks nopirka villu Nedre Ramme muižas teritorijā netālu no Oslo un tur pavadīja visu atlikušo mūžu - 34 gadus. Mākslinieks šo villu uzskatīja par vienīgo vietu pasaulē, kur iegūt mieru.
Šeit tiešām ir ļoti mierīgi. Muiža atrodas skaistā, nomaļā vietā Oslo fjorda krastā, uz to ved ceļš caur mežu. Viesi šeit var ierasties pa zemi, pa ūdeni vai pa gaisu (te ir pat helikopteru laukums).
Šīs mājas vēsture ir ļoti interesanta. Munka patrons un mecenāts bija kuģu īpašnieks Tomass Frederiks Olsens. Viņam ir lielākā norvēģu mākslinieka darbu privātā kolekcija - vairāk nekā 30 gleznas. Tas viss pārgāja mantojumā viņa bērniem. 2012. gadā viens no Tomasa mantiniekiem - dēls Pēters - Sotheby ’s izsolē par 120 miljoniem dolāru pārdeva galveno šedevru no tēva kolekcijas - vienu no slavenā “Kliedziena” versijām. Par šo naudu viņš restaurējis Munka villu un sakārtojis visu Nedre Ramme muižu, kuras teritorijā tā atrodas.
Tagad šī muiža ir atvērta apmeklētājiem. Šeit var pastaigāties greznā dārzā, apmeklēt mākslas galeriju, ieturēt pusdienas tavernā un nakšņot viesnīcā Ramme Fjordhotel. Taču galvenā “atrakcija” ir nakšņošana Munka villā. Tajā ir 4 guļamistabas, viesistaba, ēdamistaba un stiklota veranda. Iekārtojums ir absolūti autentisks, lai gan šo to nācās modernizēt. Tā, piemēram, Munka dzīves laikā tualete atradās pagalmā, bet tagad tā ir ēkas iekšpusē. Viesu rīcībā ir diennakts serviss, organisks ēdiens un dzērieni, privātais šefs un someljē, personīgais šoferis un bērnu aprūpes dienests. Vārdu sakot, greznība. Munkam, kurš dzīvoja diezgan pieticīgi, tas pat sapņos nerādījās.
Londonas Meifeiras rajonā atrodas uzreiz divi savstarpēji saistīti memoriālie muzeji. Tie veltīti cilvēkiem, kuriem šķietami nevar būt nekā kopīga, - izcilajam baroka laika vācu-britu komponistam Georgam Frīdriham Hendelim (1685-1759) un amerikāņu rokģitāristam Džimijam Hendriksam (1942-1970).
Viņus saista tikai tas, ka viņi dzīvoja burtiski aiz sienas viens no otra - no Hendeļa mājas tagad var nokļūt tieši Hendriksa dzīvoklī.
Hendelis maksāja £50 gadā par veselu māju, bet Hendrikss un viņa draudzene maksāja £30 nedēļā par bēniņiem kaimiņos. Ģitārists šeit pārcēlās 1968. gadā. Uzzinājis, ka blakus mājā pirms diviem gadsimtiem dzīvojis Hendelis, viņš bija pārsteigts un nekavējoties devās uz veikalu pēc viņa ierakstiem.
Pirmais tika atklāts muzejs Hendeļa namā - tas bija 2001. gadā. Pie durvīm ik dienas lauzās Hendriksa fani, lūdzot parādīt ģitārista dzīvoklīti. Tieši tāpat pie paša Hendriksa savulaik nāca cilvēki ar lūgumu parādīt Hendeļa māju. 2010. gadā muzejs atvērts arī Hendriksa dzīvoklī. Iekārtojums šeit ir rūpīgi atjaunots - līdz pat izsmēķiem pelnu traukos.
Abus muzejus nolēma apvienot ar nosaukumu Hendel Hendrix House. Tiesa, tajās iekļūt varēja tikai no pagalma, un publika bieži nevarēja atrast ieeju. Nesen abus muzejus restaurēja, un tagad tajos ieiet var no galvenās Brukas ielas.
20.septembrī Parīzē, Verņu ielā tiks atklāts franču kulta dziedātāja, komponista un dzejnieka Serža Gensbūra memoriālais muzejs.
Paredzēts, ka to varēs apmeklēt līdz pat 100 000 cilvēku gadā, tāpēc Maison Gainsbourg mājaslapā atklāta biļešu iepriekšpārdošana.
Šajā mājā divstāvu dzīvoklī mūziķis nodzīvoja pēdējos 22 dzīves gadus. Pēc viņa nāves interjers tika iekonservēts. Muzeja izveidi kūrēja mūziķa meita Šarlote Gensbūra (tēva nāves brīdī viņai bija 19 gadu). Atklāšana bija plānota jau 2021. gadā, Gensbūra 30. nāves gadadienā, tomēr pandēmija tam patraucēja.
Šī māja — pārbūvēti staļļi. Seržs Gensbūrs to iegādājās 1968. gadā un rekonstrukciju uzticēja arhitektei Andrē Higinsai, kas radīja galēji teatrālu interjeru: melnas sienas, baltas durvis, melnbalta grīda.
Šodien Gensbūra mājā viss ir kā viņa dzīves laikā - klavieres, rakstāmmašīna, balti zabaki, Gitanes paciņa.
Mantu te ir daudz, pat pārāk daudz (ap 25 tūkstošiem), tāpēc Šarlote nopirkusi telpu kaimiņos — kopā ar stikloto pagalmu tā ļāvusi paplašināt muzeja telpu. Tagad bez Gensbūra dzīvokļa šeit ir arī viņam veltīts muzejs, kā arī grāmatu un suvenīru veikals.
Šarlote uzskata, ka māja spēj daudz ko pastāstīt par savu saimnieku. “Tēvam bija provokatīvs džinsos tērpta cilvēka tēls... Šī māja parāda, cik rūpīgi viņš visu savā dzīvē ir pārdomājis, cik rūpīgi un smalki būvējis savu telpu. Tā bija daļa no viņa Visuma. Šo vietu ilgi glabāju tikai sev, bet tagad vēlos dalīties šajā sajūtā ar citiem”.
