2.lapa
Mākslas galerijas “Putti” telpās atklāta latviešu laikmetīgās mākslinieces Elitas Patmalnieces (attēlā) izstāde “Lidojums starp gaismu un tumsu”.
Pieredze ir nepārtraukta. Pagātne, tagadne, nākotne - mūsdienu zinātne pierādījusi, ka mūsu prāts eksistē visās trīs laika zonās vienlaicīgi. Pagātne saplūst ar tagadni, taču vienlaikus mēs dzīvojam arī nākotnē, jo mums jābūt tai gataviem. Mums jāspēj paredzēt un sagatavoties tam, kas varētu notikt. Arī, ja reizumis tās ir visneaptveramākās lietas. Iespējams, tālab cilvēkam ticis dots tāds brīnišķīgs instruments kā māksla. Vizuālā valoda, kas savieno notikušo ar esošo un vēl nenotikušo.
Ar mākslinieka kā medija starpniecību izstāstot būtiskāko. Tēlainā zīmju, krāsu, formu, tekstūru valodā.
Māksla palīdz ieraudzīt, pieskarties nemateriālajam, tam, kas vēl tikai virmo ēteriskajā kopējo iespējamību un ideju okeānā.
Reizēm māksla mēdz būt līdz skaudrumam patiesa un godīgi tieša, taču tā vienmēr sniedz cerību, atgādinot par pieredzes nepārtrauktību - arī nemitīgajā visuma dejā starp gaismu un tumsu. Viena bez otras nav iespējama, un abas ir laicīgas; tās nepārtraukti nomaina viena otru. Mūsu vienīgais uzdevums ir iemācīties to pieņemt, apzināties dejas virpuli, kurā esam ierauti un nepazaudēt tajā sevi.
2016.gadā galerijā “Putti” notika Elitas Patmalnieces izstāde “Levitācija”, integratīvs mākslas projekts, kura ietvaros, skatītājiem līdzdarbojoties, tapa sava veida mūsdienu mandala - virs 21. gadsimta metropoļu tīklojuma lidojoša sieviete. Brīva, pacēlusies pāri ikdienībai un aktuālās dzīvesstila kultūras atribūtikai, tā traucās pāri pasaulei. Tuvāk sev un tiem savas apziņas apcirkņiem un dzīves notikumiem, par kuru eksistenci, iespējams, viņa tolaik vēl pat nenojauta. Melnbaltais zīmējums klāja vienu galerijas “Putti” sienu un tā izkrāsošanā varēja piedalīties jebkurš izstādes apmeklētājs. Paņemot turpat blakus noliktās krāsas un otas, un ļaut rokai sevi vadīt. Impulsīvi, aizrautīgi, saplūstot kopīgā esošas un vēl neesošas pieredzes lidojumā - šeit un tagad, katra individuālajai enerģijai kļūstot par daļu no mākslas darba radīšanas procesa.
Elitas sapnis bija šo darbu pārvērst izšūtā gleznā, un tā īstenošana aizņēma septiņus gadus. 2023. gada rudenī darbs, kuru veido pieci atsevišķi fragmenti, tika pabeigts un šobrīd atkal ir eksponēts galerijā “Putti” - tieši tajā pašā vietā, metaforiski un tēlainā zīmju valodā atklājot mums pasauli un notikumus, kurus šajos gados esam piedzīvojuši. Krīžu, pandēmijas un kara trauksmes un transformāciju iespaidā sastopoties katrs pats ar savām un mūsu līdzšinējās pasaules krāsmatām. Paraugoties kopējā cilvēces vēstures gaitā, tai nav bijis daudz periodu, kad esam jutušies kaut cik droši. Tā ir brīnišķīga sajūta, taču ļoti gaistoša. 2016. gadā Elitas levitējošā sieviete mēģināja mums to pastāstīt. Vai mēs spējām to ieraudzīt/saskatīt/sajust? Visticamāk, nē, jo sievietes stāstam ļāvāmies kā krāšņai pasakai, kurā ietvertie trauksmes elementi ir nekas vairāk kā nakts murgi.
Ieskatieties uzmanīgi, lidojošās sievietes krūtīs pukst mīlestības izslāpusi sirds, kuru īpaši iezīmē divas tās virzienā lidojošas bultas. Sirds ir visa atrisinājums. Durvis uz pasauli, kurā atgriežas harmonija.
Dzīvojot prātā, mēs par sirdi esam aizmirsuši. Tagad mums jāspēj atrast un jānospodrina tās sarūsējušā atslēga. Soli pa solim, kā krāsojot mandalu - uz labāku sevi un labāku pasauli.
