Janvāris jau ir ieskrējies. Šogad jāatzīst, ka viss sācies ar bargu aukstumu, kas daudziem no mums liek iepauzēt iecerētās jaunā gada apņemšanās. Bet ziema ir ziema, un tā pakļaujas mūsu platuma grādiem un laika joslai.
Pārskatot sociālos tīklus, redzu, ka daudzi ir nopirkuši ceļazīmi uz 10 dienu vasaru kaut kur zem palmām Maldivās vai citās tropiskās atrakcijās. Tomēr tiem, kas palikuši, ir vai nu “jāsaņem sevi rokās” (vienmēr paticis šis frazeoloģisms, jo tas pretstatā latviešu mentalitātei par darbu un tikumu, ļauj sevi nedaudz apmīļot un palutināt) vai jāatrod sava iekšējā tropu sala, kur veldzēties un saņemt ikdienas D3 vitamīna devu.
Lai cik liels perfekcionists mūsos dzīvotu, domāju, ka janvāris ir tas gada mēnesis, kad mums sevi der palutināt. It kā ir sācies ceļš uz pavasari, tomēr pa īstam janvārī vēl nekas nemainās. Tāpēc svarīgākais ir sevi nelauzt.
Protams, ir obligātie dienas rituāli - darbs, skola, kādas citas neatliekamās aktivitātes, tomēr, ja apņemšanās ir sākt sportot, tad vēlams nenoskriet pirmos 10 km uzreiz pēc divu nedēļu svētku un ballīšu maratona.
Sākam ar to sportisko aktivitāti, kas patīk visvairāk. Un, ja tai nav iedvesmas, var vienkārši iziet vakara pastaigā pa parku vai tuvējo mežu (par laimi sāls turas vien dažos mīnusos zem Celsija). Un abonementu var nopirkt tad, kad ir sajūta, ka tā “lieta aizies”. Nevelti psihologi saka, ka visas sportiskās Jaunā gada apņemšanās beidzās 12.janvārī. Kāpēc? Kā galveno argumentu psihologi min motivācijas zudumu un enerģijas trūkumu.
Lieliska ziemas aktivitāte ir nūjošana. Nevajag nedz kalnus, nedz dārgu ekipējumu. 2 nūjas un 3 priedes būs labs starts. Kā vienā balsī saka ārsti, fizioterapeiti, veselības guru: regulāras fiziskās aktivitātes ir vislabākās.
Nenoliedzami janvāris ir labākais laiks apmeklēt teātra izrādes, baletu vai simfonisko orķestra koncertu jeb aukstums mīl mākslu, un māksla sasilda sirdi, pabaro prātu.
Arī iepriekšējā 2023. gada filmu skatīšanās tieši starp Zelta globusa un Oskara ceremonijām ir labs laika pavadīšanas un filmu izvērtēšanas periods. Piemēram, straumēšanas gigants Netflix piedāvā daudzas no iepriekšējā gada filmām, kas uz kinoteātra ekrāniem nenonāk. Par Deivida Finčera labāko filmu karjerā saukto “Killer” var redzēt tikai Netflix. Vai Bredlija Kūpera “skandalozo” filmu “Maestro”. Lūk, divi sižetiski un stāstā dažādi, bet patiesi spēcīgi un ģeniāli meistardarbi.
Arī muzeja apmeklējumi ir labs, meditatīvs un reizē izglītojošs sevis pilnveidošanas veids. Es dažkārt, kad jūtos mentāli iztukšota vai pretēji - satraukta pēc asām domstarpībām - dodos uz muzeju, un viena izstaigāju muzeju no pagraba līdz mansardam. Un vislabāk to darīt darba dienās, kad apmeklētāju mazāk. Muzeji mums ir izcili, nemaz nerunājot pat par to arhitektonisko unikalitāti.
Bieži saka, ka latvieši mīl dziedāt. Man gribas teikt, mēs mīlam veidot muzejus. Jo gandrīz katrā Latvijas pilsētā ir kāds muzejs.
Un grāmatas. Visu zemju intravertu pestītājas! Drukātās vai elektroniskās. Tulkotās un oriģinālliteratūra. Bibliotēkas dažkārt ir vienīgā socializēšanās iespēja senioriem. Tomēr jāatzīst patīkama tendence padsmit galdnieku vidū, kuriem par stilīgu satikšanās vietu ir kļuvusi pilsētas bibliotēka.
Bet, ja līdz bibliotēkai aiziet nav kad un arī netīk, kas var būt patīkamāks par “vakara pasaciņu” pirms gulēt iešanas.
Lūk vēl viena alternatīva laika pavadīšanas iespēja. Lai gan pēc Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas tēriņiem, maciņš drīzāk ir patukšots, tomēr janvārī parasti veikalos sākas atlaižu laiks.
Iepirkšanās bieži vien sniedz piepildījuma sajūtu, aizrautību un baudu. Tomēr šopingam ir arī savi trūkumi. Viens no lielākajiem iepirkšanās trūkumiem ir pārtēriņš vai impulsīvu pirkumu veikšana.
Tas ir īpaši kaitīgi patērētājiem, kuriem ir ierobežots budžets vai kuriem ir grūtības “savilkt galus kopā”. Tāpēc tāpat kā ar sportu - nelauzt sevi.
Var tak vienkārši izstaigāt kādu no lielajiem iepirkšanās centriem, prātā atzīmēt kas paticis, aiziet uz kādu no centra daudzām kafejnīcām, un izlemt, vai vajag vai atlikt pirkumu uz citu dienu vai mēnesi.
Iepirkšanās ir ieradums, ar kuru daudzi cilvēki nodarbojas regulāri. Neatkarīgi no tā, vai tas ir “ceļojums” uz pārtikas preču veikalu vai tirdzniecības centra apmeklējums mazumtirdzniecības terapijai, iepirkšanās ir dziļi iesakņojusies mūsu ikdienas dzīvē. Lai gan tā var šķist nekaitīga darbība, iepirkšanās paradumi var būtiski ietekmēt mūsu personīgās finanses un vispārējo labklājību. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc iepirkšanās daudziem cilvēkiem ir kļuvusi par ieradumu, ir tūlītēja apmierinājuma sajūta.
Tikai ar dažiem klikšķiem vai nelielas pastaigas attālumā līdz tuvākajam veikalam mēs varam iegādāties jaunākos sīkumus, modernas drēbes vai patīkamus gardumus.
Šis tūlītējais apmierinājums var sniegt mums baudas un gandarījuma sajūtu, uz brīdi aizpildot tukšumu vai nodrošinot īslaicīgu aizbēgšanu no stresa vai garlaicības.
Tomēr šis īstermiņa prieks bieži vien maksā ilgtermiņa izmaksas. Iepirkšanās paradumi var novest pie pārmērīgiem tēriņiem un nevajadzīgas mantas uzkrāšanas.
Pastāvīga vēlme iegādāties vairāk un jaunākos produktus var izraisīt finansiālu spriedzi. Turklāt pastāvīgā nekārtība, ko izraisa mantu pārpalikums, var izraisīt paaugstinātu stresu.
