8.lapa
Kuldīgā norisināsies fajansa produkcijai un autoriem veltīta izstāde no Rīgas Porcelāna muzeja krājuma. Izstāde “Fajanss” Kuldīgas Vecajā rātsnamā būs skatāma no 2024. gada 20. marta līdz 20. maijam.
Fajansa ražošanai Latvijā ir sena vēsture, senāka nekā porcelānam, priekšmetu izgatavošanā izmantojot salīdzinoši mazāk resursu, nekā veidojot priekšmetus no augstvērtīgā porcelāna. Tāpēc vēsturisko fabriku agrīnajos darbības periodos vispirms ražoja fajansa, pusfajansa un pusporcelāna izstrādājumus un, tikai sasniedzot noteiktu jaudu, industrija pievērsās arī tīram porcelānam.
Lai arī fajansa un porcelāna ražošanas aizsākumi Latvijā meklējami 19. gs. vidū, tomēr rūpnieciska rakstura un apjoma ražošana fajansa nozarē izsīka pulka agrāk, nekā porcelānā. Proti, 20. gadsimtā, padomju okupācijas laikā 60. gados, reorganizējot plānveida tautsaimniecības struktūru un cenšoties optimizēt tajā ieguldītos resursus un saņemto rezultātu, Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīcā tika likvidēts fajansa ražošanas atzars. Sekojoši ražotne ieguva Rīgas Porcelāna rūpnīcas vārdu un specializējās ekskluzīvi porcelāna un plānsienu porcelāna izlaidē, savukārt fajansa ražošana tika deleģēta tieši šajā materiālā vēsturiski specializētām ražotnēm Padomju Savienības citās republikās.
Pēdējā desmitgadē, pirms tika skaidri nolemts fajansa rūpniecības liktenis, vērojams krāšņs, eksperimentāls uzplaukums - Rīgas rūpnīcas mākslinieciskais resurss tika mērķtiecīgi ieguldīts, lai izstrādātu jaunas formas, jaunus dizainus un dekoru stilus, apliecinātu ražotnes spēju tiražēt laikmetīgus risinājumus arī šajā, ražotnes kontekstā nerentablajā materiālā.
Gandrīz ikviena mākslinieka radošajā biogrāfijā, kurš 50. gadu beigās un 60. gados Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīcā strādāja pie formu dizaina, ir atrodama “fajansa epizode”.
Arī dekoru autori izstrādāja risinājumus fajansa trauku estētiskai noformēšanai.
Fajansa ražošana Latvijā ir palikusi vairāk kā pusgadsimtu senā pagātnē. Deponējums no Rīgas Porcelāna muzeja krājuma ļaus ieskatīties šī fenomena pēdējā cēlienā; autoros un darbos. Servīzes un trauku komplekti, servējamie šķīvji, vāzes, krūkas, kā arī sīkplastika un suvenīri demonstrē rūpniecisko mākslinieku un rūpniecībai sporādiski piesaistītu autoru radošā snieguma amplitūdu: Zina Ulste (1928-2006), Anastasija Zumente (1928-2002), Ilona Priedkalne (1933-2012), Valdis de Būrs (1937-2002, attēlā), Aina Mellupe (1925-1998), Taisija Poluikeviča (1937-2002), Levons Agadžanjans (1940-1999), Tamāra Meija-Bukovska (1913-1988), Mirdza Jurča (1921-2001), Ēriks Ellers (1924-1994), Sarmīte Munde (dz. 1943, titulattēlā)) un Helga Ingeborga Melnbārde (1944-2022).
Izstāde “Fajanss” atklāj unikālu kultūras mantojumu, kas ļauj labāk izprast 20. gadsimta vidū, otrajā pusē strādājušos autorus, viņu radošo rokrakstu, tam laikmetam raksturīgo estētiku un porcelāna industrijas darbības principus.
Izstāde “Fajanss” Kuldīgas vecajā rātsnamā skatāma no 20. marta līdz 26. aprīlim darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00, un, sākot ar 27. aprīli, līdz 20. maijam - arī sestdienās, svētdienās no plkst. 10.00 līdz 15.00. Ieeja bez maksas.
Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs sadarbībā ar Kuldīgas pašvaldības aģentūru “Kuldīgas kultūras centrs”.
